Ar OIK reformu sola par 10% mazākus elektrības rēķinus

Šodien valdībā pieņemtās obligātā iepirkuma komponentes (OIK) reformas rezultātā trijos gados patērētāju elektrības rēķini samazināsies par vismaz 10%, tā šorīt intervijā Latvijas Radio 1 prognozēja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Patlaban kopējā OIK ietekme rēķinos ir ‘’padsmit procenti’’, lēš ministrs. Sarunās ar ekspertiem kļuvis skaidrs, ka OIK slogs ir pārmērīgs, proti, 266 miljoni eiro gadā, kas tiek izņemti no iedzīvotāju un uzņēmēju maciņiem. Latvijā OIK maksājumi ir 1 procentpunkts no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet Igaunijā un Lietuvā OIK finansējums nepārsniedz 0,3% no IKP. Kā norādīja Ašeradens, Latvija zaļo enerģiju atbalstījusi ‘’dārgākajā iespējamā veidā’’. Ar reformu iecerēts atbalsta īpatsvaru samazināt līdz kaimiņvalstu līmenim.

Darba grupa vairāku mēnešu gaitā sagatavojusi ‘’labu plānu piecos soļos’’, kā atteikties no OIK trijos gados. Pēc Ašeradena skaidrotā, plānots noteikt 15% subsidētās elektroenerģijas nodokli (SEN) atjaunojamai enerģijai un to novirzīt, lai samazinātu elektrības rēķinus mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem.

Pētot OIK lietojumu lauksaimniecības uzņēmumos, kam biogāzes stacijās jāpārstrādā kūtsmēsli, eksperti bijuši pārsteigti, ka koģenerācijas reaktoros to ir tikai puse, bet pārējais ir kukurūza, ko audzē speciāli šim nolūkam, nevis izmanto citus bioloģiskos atlikumus. ‘’Tas liekas nepieņemani, bez šādas enerģijas mēs varam iztikt,’’ vērtē ministrs. Valdībā apstiprinātais plāns paredz noteikt limitu, kādā apjomā biogāzes reaktoros jāizmanto vietējie bioloģiskie atkritumi.

Nākamais solis ir atteikšanās no jaudas maksājuma, ar kuru patlaban atbalsta fosilo enerģiju – dabasgāzes koģenerācijas stacijas. Jāierobežo atbalsta saņēmēju peļņa un jāpāriet uz tirgus mehānismiem zaļās enerģijas atbalstam, paredz reformas plāns.

‘’Vienīgais, kāpēc man šis plāns nepatīk – to nevar izdarīt vienā gadā,’’ atzina Ašeradens, skaidrojot – ja no OIK atbalsta sistēmas atteiktos tūlīt, būtu gaidāmas ‘’smagas tiesvedības’’. Tomēr vairāk nekā 20 gadus samilzušo problēmu var atrisināt trijos gados, vajadzīga tikai politiska apņēmība. Pēc ministra domām, sabiedrībā valda gaidas, ka tas tiks atrisināts godīgi.

‘’Sabiedrībai jāredz, ka atbalsts nav pārmērīgs. Uzņēmējiem būs jāiemācās strādāt tirgus apstākļos, pārdot lētāk un labāk, kas pašlaik viņiem nav jādara – vienkārši ieslēdz mašīnu un kāds enerģiju nopērk,’’ pauž ministrs. Viņš gan atzina – pret OIK reformu darbojas ‘’milzīgs uzņēmēju lobijs’’, ir vispārējs spiediens uz valdību kārtību nemainīt. ‘’Lielā mērā OIK maksājumi noguļas lauksaimniecības un pašvaldību pusē, ar to saistītās partijas mēģina to aizstāvēt. Redzu arī ļoti jaudīgu pozīciju, lai aizstāvētu atbalstu milzīgajai fosilās enerģijas daļai,’’ secina politiķis.

Prognozējot reformas ietekmi, Ašeradens sacīja: ‘’Kompensācijas ir ļoti bagātīgas, neredzu, ka 15% subsidētās enerģijas nodoklis vai 9% peļņas ierobežojums varētu likt kādam enerģijas ražotājam atstāt tirgu. Pēc tehnoloģiju attīstības redzams, ka vēja enerģiju drīz varēs saražot tikpat pieejami kā iegūt to no Saules. Biogāzes stacijas, kas ražo siltumu, var pāriet uz šķeldu. Ienākot elektromobiļiem, cilvēki elektrību varēs iegūt no Saules baterijām. Drīz Latvijā būs daudz zaļas enerģijas, par kuru nebūs jāmaksā papildus.’’

Lai īstenotu OIK reformu, līdz septembrim jāmaina Ministru kabineta noteikumi un jāpieņem likums par SEN, kam no nākamā gada 1.janvāra vajadzētu stāties spēkā.