Pašvaldību attīstība ir atkarīga ne vien no prasmīgiem tās saimniekiem, bet arī izaugsmes iespējām ar dažādu projektu palīdzību. Viens no būtiskākajām attīstības instrumentiem, īpaši mazajām pašvaldībām, ir valsts un Eiropas Savienības (ES) projekti, kas atbalsta gan infrastruktūras sakārtošanu, gan pilnvērtīgas sociālās vides veidošanu.
Kvalitatīva un mūsdienīga izglītība, sakārtota infrastruktūra, ikvienam pieejama sociālā palīdzība – šīs ir trīs pamatlietas, kas veido veiksmīgas pašvaldības darbu. Ir daudz citu nianšu, kas ietekmē to, kā cilvēks jūtas tur, kur viņš dzīvo. Dzīvei laukos ir daudz priekšrocību, tādēļ jāmeklē iespējas, kā rosināt esošos mazo pašvaldību iedzīvotājus palikt un jauniešus – atgriezties pēc pieredzes uzkrāšanas un mācībām lielajās pilsētās vai ārzemēs.
Rugāju novads pēc iedzīvotāju blīvuma ir piektais mazākais novads Latvijā, to raksturo mazs iedzīvotāju skaits (2400 cilvēku) un liela platība, pusi no tās aizņem mežu un purvu teritorija. Mana desmit gadu pieredze pašvaldības darba vadībā ļauj secināt, ka mazai pašvaldībai ir vairāk plusu nekā lielajiem novadiem. Mazajām pašvaldībām raksturīga pārskatāma saimniecība, operatīva organizatorisko jautājumu risināšana un pieejama sociālā palīdzība. Jāatzīst, ka izmantojamo resursu ziņā vienmēr var vēlēties vairāk, tomēr uzskatu – jo mazāks budžets, jo apdomīgāki tēriņi.
Nepieejamie projekti
Tiesa, pašvaldību attīstības tendences atšķiras, un to ietekmē valsts kopējā politika un atbalsts. Pašreizējā situācijā atzīstu, ka valstiskā līmenī varētu būt dzirdīgākas ausis mazo pašvaldību projektu pieejamības ziņā. Dalībai dažādos projektos ir liela nozīme mazo pašvaldību ikdienā. ES projekti sniedz instrumentus pašvaldību attīstībā, tomēr jāatzīst, ka mazās pašvaldības netiek pie daudziem ES un arī valsts projektiem. Pārlieku striktie un birokrātiskie kritēriji traucē dalībai šajos projektos, piemēram, ir daļa projektu, kuros tiek liegta iespēja piedalīties pašvaldībām, kurās ir mazs iedzīvotāju skaits. Uzskatu, ka to var mainīt. Ir ministrijas, to padomnieki, kuru pienākumos ir braukt un runāt ar atbildīgajām institūcijām valsts un Eiropas līmenī. Mazajām pašvaldībām ir svarīgs šis atbalsts.
Runājot par pieminēto birokrātiju, dzirdam, ka saziņā un dokumentu apritē pārejam uz digitalizāciju, tomēr reālā situācija liecina par ko citu. Daudzos projektos atskaišu veidošana un liela daļas komunikācijas notiek papīra formātā. Iesniegumi un apjomīgas atskaites ir ikdiena darbā ar šiem projektiem. Birokrātiskās procedūras ir smagnējas un laiku tērējošas.
Drošības sajūtu laukos rada darbavietas
Mazajām pašvaldībām ir jārīkojas, lai iedzīvotāji paliktu un saskatītu nākotni dzīvei reģionos. Lai arī vērojama tendence, ka pilsētnieki pārceļas uz laukiem, tāpat jāiegulda liels darbs, lai šo interesi vairotu. Visam pamatā gan ir nodarbinātības iespēju faktors – vai pašvaldībā ir darbavietas. Esmu pārliecināta, ka iedzīvotāji nesteigsies prom no reģioniem, ja būs pieejamas darbavietas tieši viņu pašvaldībā vai vismaz tuvējā apkaimē. Sievietes var atrast darbu skolās, veikalos, sociālajā un citās jomās, bet vīriešiem tas ir problemātiskāk.
Esmu novērojusi, ka pēdējo gadu laikā cilvēki arvien vairāk domā par veselīga dzīvesveida ievērošanu, vēloties dzīvot tīrā, sakoptā vidē, tuvāk dabai, īpaši ģimenes ar maziem bērniem. Turklāt laukos dzīve ir lētāka. Šī ir viena no mūsu mērķa grupām, kurai esam izveidojuši labvēlīgus apstākļus. Mums ir sava skola, dažādu ārpus stundu nodarbību iespējas, brīvpusdienas, skolas transports, svaigi remontēta skolas vide. Mīnuss ir dzīvojamo platību trūkums – apzināmies, ka jaunajām ģimenēm, kurām nav radniecīgu saišu mūsu novadā, nav vienkārši izveidot dzīvi šeit. Šo jautājumu risinām, jo esošais dzīvojamais fonds ir novecojis. Pieļauju, ka daudzas mazās pašvaldības sastopas ar šo izaicinājumu.
Izglītības jautājums mazajās pašvaldībās ir viens no būtiskiem tematiem – mums ir jārod risinājums, lai mūsu skolas būtu vajadzīgas un mūsdienīgas, lai skolēni iedvesmotos un vēlētos pēc augstākās izglītības iegūšanas atgriezties dzimtajā novadā. Pēdējo gadu laikā skolēniem mācām biznesa pamatus, lai viņos radītu interesi par sava uzņēmuma veidošanu savā novadā, parādītu, ka arī laukos ir ko darīt un var pelnīt – ar domu, ka tas sniegs rezultātus ilgtermiņā.
Vērojama tendence, ka vidusskolas absolventi iestājas augstskolā un dodas dzīvot uz lielajām pilsētām. Ja no viena izlaiduma gada viens vai divi jaunieši pašvaldībā vēlāk atgrieztos kā uzņēmēji un radītu darbavietas, pašvaldībai tas jau būtu vērtīgs pienesums. Laukos ir daudz profesiju, kas jauniešu vidū nav pieprasītas.
Uzņēmējiem būtiskākais – sakārtoti ceļi
Pašvaldības nevar pastāvēt bez aktīviem cilvēkiem un uzņēmumiem, kas ienes ne tikai nodokļus, bet arīdzan veido darbavietas. Protams, arī valstiskā līmenī uzņēmēji ir būtiska sabiedrības daļa, kas ietekmē kopējo ekonomikas izaugsmi. Tomēr, lai uzņēmējiem konkrētā pašvaldība būtu pievilcīga, ir jābūt virknei priekšnoteikumu. Ilggadējā darbā pašvaldībā un diskusijās ar komersantiem, varu apgalvot, ka augsta ceļu kvalitāte ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem, lai uzņēmējs vēlētos darboties.
Pašvaldībām ir būtiska veiksmīga sadarbība ar atbildīgajām ministrijām un to ierēdņiem. Abpusējai izpratnei par situāciju ir jābūt šīs sadarbības pamatā. Tomēr nereti ministrijas neiedziļinās mazās pašvaldības problēmjautājumos, bet arī šis aspekts ir jāapzinās. Dažreiz vajadzīgo izpratni var iegūt tikai esot uz vietas.
Igaunijai ir laba prakse ministriju darba organizēšanā. Mūsu kaimiņi savas ministrijas izvietojušas ārpus galvaspilsētas un lielajām pilsētām. Šādam modelim ir daudz plusu – tiek nodrošinātas darbavietas arī reģionos, klātbūtnes efekts sniedz padziļinātu izpratni par konkrēto jautājumu, nodrošina veiksmīgāku sadarbība. Varbūt šāds modelis reiz būs arī mūsu nākotne, kas palīdzēs atdzīvināt reģionus?
Autore ir Rugāju novada priekšsēdētāja
Pagaidām nav neviena komentāra