Dažādas aplēses liecina, ka pašlaik autoceļu uzturēšanai pieejams finansējums ir vairākas reizes mazāks par nepieciešamo summu. Ik gadu tikai vietējo un grants ceļu uzturēšanai un remontiem būtu nepieciešami 130 miljoni eiro. Tikai ar ES fondu līdzekļiem šo summu nav iespējams nodrošināt. Turklāt daudzi pauž bažas par to, kas notiks 2020. gadā, beidzoties Eiropas Savienības fondu finansējumam. Prognozēts, ka paliks tikai valsts budžeta finansējums 150 miljonu eiro apmērā.
Maija sākumā sākām bedru masveida remontu, kas uz galvenajiem valsts autoceļiem ar vislielāko satiksmes intensitāti ierasti tiek saremontētas līdz 1. jūnijam. Pašlaik tiek remontēti mazākas nozīmes ceļi, un līdz 1. jūlijam plānojam pilnībā pabeigt bedru masveida remontu. Autovadītājiem vasarā jārēķinās ar īslaicīgiem satiksmes un ātruma ierobežojumiem. Ir arī lielāki rekonstrukcijas darbi, kur ir būtiskāki ceļu satiksmes ierobežojumi un būs jāgaida ilgāk, lai nokļūtu galamērķī, tomēr jāpatur prātā, ka tas viss notiek kopējās ceļu satiksmes dalībnieku drošības uzlabošanai.
Ejam līdzi laikam un sabiedrības informēšanā izmantojam mūsdienu tehnoloģijas, kas palīdz ikdienas maršruta plānošanā. Visiem satiksmes ierobežojumiem remontdarbu laikā un ceļu uzturēšanas darbiem var sekot mobilajā aplikācijā Waze. Aplikācija parādīs, kur pārvietojas greideri, kur notiek bedru remonti, būvdarbi u.c.
Kas sagaidāms pēc 2020. gada?
Publiskajā telpā jau izskanējusi informācija, ka pēc 2020. gada būs izmaiņas Eiropas Savienības finansētajos projektos, un šīs izmaiņas ietekmēs arī autoceļu uzturēšanas jomā. Tāpēc jau patlaban aktuāls ir jautājums, kur tiks rasts finansējums nepieciešamajiem remontdarbiem pēc 2020. gada.
Pašlaik no valsts budžeta ceļiem aiziet ceturtā daļa līdzekļu – gan ceļu uzturēšanai, gan ceļu būvei, kas ir VAS “Latvijas Valsts ceļi” pārziņā. Uzņēmuma budžets katru gadu ir ap 60 miljoni eiro, un pamatuzdevums ir nodrošināt ceļu caurbraucamību visa gada garumā. Ar esošo finansējumu nav iespējams pilnvērtīgi uzturēt valsts autoceļus vajadzīgajā apjomā.
Tā kā Latvijā, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, ir ļoti blīvs autoceļu tīkls, nav iespējams uzturēt visus ceļus vienādā līmenī. Tādēļ visi valsts autoceļi ir sadalīti uzturēšanas klasēs (A – augstākā, B, C, D – zemākā uzturēšanas klase) un darbi tiek veikti prioritārā secībā. Uzturēšanas klases ir noteiktas, ņemot vērā satiksmes intensitāti, sociālekonomisko nozīmi un autoceļu klasifikāciju – valsts galvenie, reģionālie un vietējie autoceļi.
Neievēro ceļu satiksmes noteikumus
Pēdējos gados esam novērojuši negatīvu dinamiku saistībā ar uz ceļa notikušajām avārijām, it sevišķi laikā, kad uz tā strādā ceļu uzturētāji. Ja iepriekšējos gados ir bijis viens negadījums gada laikā, kurā cietusi “Latvijas autoceļu uzturētāja” (LAU) tehnika, tad pagājušajā gadā šādi gadījumi ir bijuši jau trīs. Šajos gadījumos autovadītāji iebraukuši ceļu uzturētāju tehnikā. Par laimi, cilvēki šajos negadījumos necieta. Tas uztrauc, jo cieš darbinieki un uzņēmums, kā arī citi satiksmes dalībnieki, kas ievēro ceļu satiksmes noteikumus.
Neapzinīgi autovadītāji mēdz iebraukt gan zāles pļāvējos, gan bedru remonta brigāžu pavadošajās automašīnās. Tas pats notiek arī ziemas sezonā – gadās, ka pretimbraucošais automobilis ietriecas sniega tīrīšanas mašīnas priekšējā lāpstā.
Domājam par uzņēmuma tehnikas un darbinieku aprīkojumu, lai maksimāli aizsargātu viņu drošību un veselību. Itin visiem ir svarīgi, lai LAU darbinieki būtu pamanāmi uz ceļa – to nodrošinām ar speciālu darba apģērbu un aprīkojam tehniku ar atbilstošām ceļa zīmēm un gaismas elementiem, bākugunīm, esam ieviesuši apbraukšanas virzienam norādāmās bultas ar dzeltenajām LED gaismām, kuras uzstāda uz pavadošās automašīnas. Ceļu lietotājam jārēķinās, ka remontdarbu laikā uz ceļa ir izvietotas ātrumu ierobežojošās un brīdinājuma ceļa zīmes. Tomēr, neskatoties uz to, ir pārgalvīgi cilvēki.
Jāmainās braukšanas kultūrai
Braukšanas kultūra valstī nedaudz uzlabojas, tomēr ir, kur tiekties. Svarīgākais ir saprast – autovadītājs neapdraud tikai savu dzīvību, bet arī pārējo satiksmes dalībnieku un cilvēku, kuri veic savus darba pienākumus uz ceļa, veselību.
Autovadītājiem ir jābūt uzmanīgiem uz ceļa, tādēļ aicinām ievērot pagaidu ceļa zīmes, tur, kur tiek veikti remontdarbi, jo tā ir informācija autovadītājiem izvēlēties drošu braukšanas ātrumu un ar atbildību attiekties gan pret savu, gan citu satiksmes dalībnieku, kā arī remontdarbu veicēju drošību.
Gadā izlietojam gandrīz pusmiljonu eiro, lai sakoptu arī ceļmalās izmestos atkritumus. Gadu gaitā tie ir jau miljoni, un tā ir pietiekami liela summa, kuru varētu izmantot autoceļu infrastruktūras uzlabošanai. Jāatzīst, ka iedzīvotāji ir ļoti nevīžīgi pret apkārtējo vidi. Tas satrauc, jo palielinās to cilvēku skaits, kuri ceļmalās izmet pat lielos mājsaimniecības atkritumus – nevajadzīgus dīvānus, ledusskapjus, šīferus un būvgružus, bet satiksmes pieturvietās regulāri tiek atstāti maisi ar sadzīves atkritumiem.
Katru gadu tiek rīkotas talkas, kad kopā sakopjam arī ceļmalas, tomēr talka notiek reizi gadā, bet mēs pa ceļiem pārvietojamies ik dienu. Tas, manuprāt, ir kultūras jautājums – jāsaprot, ka ikviens no mums veido vidi sev apkārt un tikai, mainoties domāšanai un ieradumiem, situācija varētu uzlaboties.
Autore ir VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” komunikācijas daļas vadītāja
Pagaidām nav neviena komentāra