Nācu pasaulē un uzaugu Ziemeļkalifornijā, bet vēstures pavērsieni un «īstās mājasvietas» meklējumi mani bija aizvilinājuši uz Rīgu, kur 90.gadu iespējas un izaicinājumi nodrošināja saistošu ikdienu. Ne prātā nenāca braukt prom no Latvijas, kur nu vēl uz Leipcigu. Tomēr aizbraucu. Saīsinātā versija — mīlestība. 15 gadus vēlāk varu teikt, ka Leipciga kļuvusi par «vēl vienām mājām». Dzīvojam globalizācijas spīlēs. Mājās pie galda ar vīru un trim bērniem sarunas rit trijās valodās, bērniem trīs pavalstniecības… Pat kaķim nav stabilas mājasvietas, viņš katru vasaru brauc ar mums uz Latviju. Neapstrīdamākais enkurs Leipcigā ir vīra darbs Gewandhaus orķestrī. Pensijas gadi vēl patālu. Dzīve rādīs, kas notiks pēc tam.
Kurš no pirmajiem priekšstatiem par pilsētu ir pilnībā mainījies, tur dzīvojot ilgāku laiku?
Sākumā darīšanas ar strupiem pašvaldības birokrātiem apstiprināja vienu otru stereotipu par austrumvāciešiem, taču, iepazīstot pilsētu un tās vēsturi, man ir izveidojusies liela cieņa pret leipcigiešiem. Tieši Leipciga un šīs pilsētas iedzīvotāji spēlēja milzīgu lomu Berlīnes mūra krišanā. No iknedēļas pirmdienas mītiņiem Nikolaikirche izveidojās protesta kustība, kurai varas iestādes beigās vairs nespēja pretoties. Šī kustība mierīgā ceļā iestājās par brīvību un demokrātiju, tās kulminācija bija slavenā pirmdienas demonstrācija 1989.gada 9.oktobrī, ko leipcigieši kopš 2009.gada masveidā turpina atzīmēt. Šī diena tiek svinēta kā Lichtfest (Gaismas svētki), un tai par godu pilsētas centrs staro sveču un lukturīšu jūrā. 2014.gadā liktenīgās demonstrācijas 25 gadu jubileja pulcēja vairāk nekā 150 000 cilvēku.
Kāpēc jādodas ceļojumā uz Leipcigu? Ar ko tā atšķiras no citām Vācijas pilsētām?
Leipciga ir viena no pasaules mūzikas galvaspilsētām. Te esot dzīvojuši vismaz 500 komponistu, spēlējuši un komponējuši klasiskās mūzikas dižgari — Johans Sebastians Bahs, Fēlikss Mendelsons Bartoldi, Klāra un Roberts Šūmaņi, Rihards Vāgners, Gustavs Mālers un Edvards Grīgs. Leipcigas bagātīgo mūzikas vēsturi var izpētīt, sekojot Leipziger Notenspur (Leipcigas nošu taka), kas vijas cauri pilsētai un aizved gar būtiskākajiem mūzikas vēstures objektiem. Leipciga lepojas ar vienu no pasaules labākajiem orķestriem Gewandhaus, kuru jau desmit gadus un vēl šosezon diriģē Rikardo Šaijī (Riccardo Chailly). Taču, sākot ar 2017./2018.gada sezonu, tā galvenais diriģents būs Andris Nelsons.
Uz Leipcigu vērts braukt ne tikai klasiskās mūzikas mīļotājiem. Leipciga pievelk viesus no visas pasaules ar saviem gadatirgiem vai mesēm. Slavenākais ir grāmatu tirgus, kas 2016.gadā norisināsies no 17. līdz 20.martam. Tam paralēli notiek pasākums Leipzig liest (Leipciga lasa), kad vairākas dienas pa visu pilsētu, sākot ar bērnudārziem un beidzot ar krodziņiem, var baudīt visdažādākos lasījumus. Janvāris pulcēs cilvēkus uz kāzu mesi, bet no 13. līdz 21.februārim notiks populārā mese Haus–Garten–Freizeit (Māja–dārzs–brīvlaiks).
Kāda ir Leipciga ziemā? Kādus īpašus notikumus vērts apmeklēt?
Līdz 23.decembrim Leipcigā varēs baudīt vienu no skaistākajiem Ziemassvētku tirdziņiem Vācijā. Amatnieki piedāvā visdažādākos izstrādājumus, un pavāri vilina gan ar tradicionālo vācu Stollen (saldais Ziemassvētku klaips, cepts no blīvas mīklas, kurai dažādās kombinācijās pievienotas rozīnes, sukādes, rieksti un marcipāns), gan ar cukurā grauzdētiem riekstiņiem, grilētu lasi un citiem gardumiem. Tirdziņā, kas stiepjas cauri visai vecpilsētai, ir arī viduslaiku nodaļa, kur atmosfēra, preču piedāvājums un arī atspirdzinājumi ir ar veclaicīgu šarmu.
Kāda ir Leipcigas smarža?
Ziema pilsētas centrā virmo grauzdēto riekstiņu un karstvīna aromāts, bet uz riteņbraucēju celiņiem, kas šķērso pilsētu un tās daudzos parkus, var ieelpot dusošas zemes smaržu.
Mīļākā publiskā vieta, kur pašai patīk uzturēties. Kāpēc?
No mūsu mājām līdz centram sešus kilometrus var braukt gandrīz vienīgi cauri parkiem un mežiem, un apmēram pusceļā, netālu no Rosentāla skatu torņa, atrodas dīķis, no kura vasarā skan varžu koncerti, bet ziemā var lieliski slidot. Slidošana, protams, iespējama, ja uznāk ilgstošs sals (kas nenotiek katru gadu). Varbūt tāpēc, ka bērnību pavadīju Ziemeļkalifornijā, kur gadalaiki bija relatīvs jēdziens, iespēja slidot brīvā dabā man šķiet kaut kas ļoti īpašs. Ja apstākļi ir labvēlīgi, šī vieta ir fantastiska. Citos gadalaikos Leipcigas plašais riteņbraucēju celiņu tīkls piedāvā visjaukākās vietas, kur uzturēties.
Suvenīrs, ko vērts atvest no Leipcigas.
Klasiskās mūzikas entuziastiem var ieteikt kādu Gewandhaus orķestra mūzikas ieskaņojumu. Gardēžiem, kuriem gribas mājās aizvest Leipcigas Ziemassvētku smaržu, koferī būtu jāatrod vieta kādam Stollen klaipam. Pirms pirkšanas der kādu gabaliņu nodegustēt un piemeklēt vismīļāko variantu — ar vai bez rozīnēm, marcipānu utt.
Labākā vieta, kur iepirkties.
Vecpilsēta piedāvā visplašākās iespējas. To apžogo Ring — 3,6 km garš ielu aplis, kas iezīmē pilsētas bijušo nocietinājumu, ko nojauca 18.gadsimta vidū. Te atrodas daudzi no Eiropas populārajiem plašpatēriņa veikaliem, bet nevajag paiet garām daudzajām Leipcigas pasāžām, kas pašas par sevi ir mielasts acīm un piedāvā mazākus veikaliņus ar neparastāku izvēli, piemēram, Mädler–Passage, Specks Hof vai Barthels Hof. Centrā ir vēl divi iepirkšanās centri — Promenaden Hauptbahnhof Leipzig un vecpilsētas ziemeļu galā Höfe am Brühl. Decembrī tepat būs arī Ziemassvētku tirdziņa burzma, bet visu gadu otrdienās un piektdienās te notiek arī parastais tirdziņš ar puķēm, sieriem, desām, maizi un lauksaimniecības precēm.
Kāda būtu perfekti pavadīta diena Leipcigā?
Diena sāktos ar intīmu kamermūzikas koncertu Mendelsona mājā plkst.11. Tālāk sekotu brunch kafejnīcā Cafe Kowalski, pēc tam pastaiga vai riteņbrauciens pa Clara–Zetkin vai Rosental parku — jebkurā gadalaikā, ja gluži negāž lietus vai neputeņo, Leipcigu vislabāk var izbaudīt, braucot ar divriteni. Otrs variants — zoodārza apciemojums. Leipcigas zoodārzs esot viens no vislabākajiem Eiropā. Kopš 2011.gada šeit var aplūkot vislielāko tropu māju Eiropā (Gondwanaland). Zoodārzā mierīgi var pavadīt visu dienu — pēc Pongoland (pērtiķu zemes) apciemojuma, kas ir vistālāk no ieejas, droši vien gribēsies atspirdzināties. Pa laimi, netālu ir vieta Kiwara Lodge, kur atpūtināt kājas. Tur var garšīgi paēst un, ja nebūs pārāk auksts, pa logu vērot žirafes, zebras un graciozos oriksus.
Ko nedrīkst palaist garām neviens tūrists?
Altstadt. Viegli izstaigājama, vecpilsēta apmierina visdažādākās vēlmes — kultūras baudītājus, pircējus un izsalkušos. Te atradīsit impozantos rātes namus, veco un jauno arhitektūru, dažādus muzejus, tirgus laukumus, veikaliņus un kafejnīcas. Vecpilsētas rietumgalā atrodas Thomaskirche, kur no 1723.—1750.gadam kā kantors darbojās Johanns Sebastians Bahs un tagad regulāri var baudīt Leipcigas slaveno Thomaner zēnu kori. No iekšpuses noteikti vajag apskatīt Nikolaikirche, kas dižojas ar savu iespaidīgo palmu kolonnu interjeru!
Augustusplatz. Pilsētas serde — vienā galā Gewandhaus koncertzāle, pretējā pusē opera. Uz vecpilsētas pusi jaunuzcelta žilbinoša universitātes ēka, kuras vietā līdz 1968.gadam stāvēja Paulinerkirche, ko Austrumvācijas komunisti uzspridzināja.
Leipzig Hauptbahnhof. Rēķinot pēc platības, Leipcigas galvenā stacija ir lielākā Kopfbahnhof (necaurbraucama stacija, pa kuru vilcieni iebrauc un izbrauc no vienas puses) Eiropā. Stacijā ir liels iepirkšanās centrs, kur arī svētdienās šis tas ir vaļā. Ciemiņiem ar automašīnu vērts zināt, ka stacija piedāvā divas izdevīgas daudzstāvu autostāvvietas: Parkhaus West — 3 € par dienu un Parkhaus Ost — 5 € par dienu.
Runde Ecke. Leipcigas «Stūra māja», kur līdz 1989.gadam darbojās Stasi — Austrumvācijas slepenais dienests. Stūra mājā tagad iekārtots mazs muzejs. Ieeja ir bez maksas, un eksponāti galvenokārt vācu valodā. Iepriekš sarunājot, iespējama ekskursija angļu valodā.
Speck’s Hof Klangbrunnen. Ja gribas kādu neparastu atrakciju, var apmeklēt skaņu avotu. Ar pareizo pieskārienu un metodi var panākt, ka ūdens burbuļo un avots skan. (Internetā var papētīt, kā to dara īsts meistars!)
Vietas, kur Leipcigā vērts paēst
| Bagel Brothers Nikolaistraße 42 |
Ja nav daudz laika, iepretim Museum der bildenden Künste var ātri un garšīgi iekost. Svaigi beigeļi lielā izvēlē, paštaisīti krēmsieri, salāti, kafijas, svaigi spiestas sulas — ļoti gardi bagel sandwiches! |
| Cafe Kowalski Ferdinand–Rohde–Straße 12 |
Daudzveidīga mūsdienīga ēdienkarte, omulīgi moderns interjers. Šī ir īpaši iecienīta vietiņa svētdienās uz lielo brunch bufeti — svētdienās no plkst.9 līdz 13. Noteikti vērts iepriekš rezervēt galdiņu. |
| Auerbachs Keller Mädler Passage, Grimmaische Straße 2—4 |
Klasisks vācu restorāns ar solīdu sakšu virtuvi. 1765.gadā Gēte sāka studijas Leipcigā un bieži iegriezās Auerbachs pagrabos. Ja grib apskatīt, kur Mefistofelis veda Faustu, lai rādītu, kā var labi dzīvot, šī ir tā vieta! |
| Pilot Bosestraße 1 |
Atrodas blakus teātrim. Interesanta un garšīga ēdienu izvēle, relaksēta atmosfēra un laba apkalpošana. Arī lieliska vieta sātīgām brokastīm! |
Cenas
Cafe Latte — 2,60 €
Taksometrs no lidostas uz centru — 44 €
Vienas stundas brauciens ar publisko transportu — 2,50 €
Liellopa gaļas rolmopši ar sarkaniem kāpostiem un kartupeļu klimpām Auerbachs pagrabā — 14,90 €
Ieeja mākslas muzejos — 5—15 €
Koncerta apmeklējums — 20— 65 € Gewandhaus Lielajā zālē vai 10—15 € par kamermūzikas koncertu
Köstritzer Schwarzbier (melnais alus) — 3,20 eiro
Pagaidām nav neviena komentāra