Pagājušonedēļ pasauli pāršalca ziņa par divām slavenību pašnāvībām. Modes dizainere Kate Spade tika atrasta mirusi savā Ņujorkas dzīvoklī. Dažas dienas vēlāk Anthony Bourdain, pasaules slavu ieguvis pavārs, grāmatu autors, kulināro ceļojumu raidījumu vadītājs, izdarīja pašnāvību viesnīcā Francijas pilsētiņā, kurā filmēja kartējo raidījumu CNN. Abi bija slaveni, profesionāli sekmīgi, pārtikuši cilvēki, kuri dzīvoja tik intensīvas un piesātinātas dzīves, kas ne katram ir lemtas. ASV medijos raisījās diskusija par to, cik adekvāta un pieejama ir palīdzība ar depresiju sirgstošiem, cik sabiedrība izprot un novērtē šo slimības postošo dabu, kāda ir garīgās aprūpes pieejamība un svarīgi – arī profilakse.
Depresija savus upurus nešķiro. Ne sociālais, ne materiālais stāvoklis nepasargā no iespējas ar to saslimt. Depresija nereti ir arī pašnāvības cēlonis.
Latvijā 2016. gadā mirstība no ārējiem cēloņiem, kas ietver arī pašnāvības, bija trešais izplatītākais nāves cēlonis pēc sirds asinsvadu slimībām un ļaundabīgajiem audzējiem. Savukārt, aplūkojot potenciāli zaudētos mūža gadus ārējo nāves cēloņu sadalījumā, pašnāvību īpatsvars bija 22%.
2016. gadā Latvija pašnāvību skata ziņā ieņēma 2. vietu ES pēc kaimiņiem lietuviešiem. Latvijā pašnāvību skaits vīriešu vidū ir otrais augstākais ES. Sieviešu pašnāvību skaita ziņā esam 12. vietā. Lai arī pašnāvību skaits kopš 2012. gada ir samazinājies, 2016. gadā Latvijā tika izdarītas 18,6 pašnāvības uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Augstākie pašnāvības rādītāji ir vecuma grupā virs 65 gadiem (Slimību profilakses un kontroles centra dati).*
Psihiatriskā aprūpe ir viens no stigmatizētākajiem jautājumiem Latvijas veselības aprūpes sistēmā. Tam ir dažādi iemesli. Vēsturiskais aspekts – psihiatrija Padomju Savienībā tika izmantota kā represiju instruments, arī attieksme pret pacientiem un pieejamās ārstniecības metodes nereti nebija tās humānākās. Sabiedrības iecietība un izpratne par garīgo veselību un psihiskām saslimšanām ir nepietiekama. Joprojām cilvēkiem ar psihiatriskām diagnozēm nākas piedzīvot atšķirīgu attiekmi, neizpratni, pat bailes no viņiem.
Meklējot statistikas datus par psihisko slimību izplatību Lavijā, neatradu informāciju par to, vai un kāda atšķirība aprūpes pieejamībā ir cilvēkiem ar dažādiem ienākumiem. Psihiatra konsultācija ietilpst valsts apmaksāto tiešās pieejamības speciālistu klāstā. Tomēr nav grūti iedomāties, ka cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem, kas dzīvo vietās, kurās psihiatra pakalpojumi nav pieejami, kuriem arī “parastās” slimības nav ne laika, ne naudas ārstēt, meklēt palīdzību depresijas (iespējamas neatpazītas) gadījumā ir greznība. Mēs varam tikai nojaust, kādā apmērā šī problēma Latvijā pastāv.
Veselības ministrija bija izstrādājusi pamatnostādnes “Iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošana 2009.-2014. gadā” un to ieviešanas plānu. Šobrīd garīgās veselības jautājumi ir integrēti Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam. Tās pamatā fokusējas uz izglītojošu un informatīvu rīcību. Nenoliedzami, tas arī ir svarīgi.
Tomēr veselības politikas veidotājiem būtu jāpievērš īpaša uzmanība garīgās veselības programmām, kas turpinātu Latvijā attīstīt mūsdienīgu, humānu un pieejamu psihiatrisko aprūpi, lielāku akcentu liekot uz ambulatorajiem pakalpojumiem un laicīgu diagnostiku. Februārī atklātībā nākušie fakti par notiekošo bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā Ainaži apliecināja, ka psihiatrijas jomā vēl daudz darāmā. Cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un psihiatriskām diagnozēm nebūtu jāpiedzīvo papildus sarežģījumi un pazemojumi nepieejamas vai nekvalitatīvas aprūpes dēļ. Viņu ciešanas tāpat ir neizmērojamas.
* Attēlā Nacionālā veselības dienesta valsts apmaksāto pakalpojumu rindas reģistrs. Ja neesat piedzīvojuši nervu sabrukumu pirms tā apskates, ir visas iespējas to izdarīt.
Autore ir bijusī Saeimas deputāte
Komentāri (15)
Sskaisle 13.06.2018. 09.34
un vēl te rakstīju – kad ģimenes ārstei sūdzējos, ka jūtos nomākta -viņa man saka, lai es te kā melnā māte melnās drēbēs nestaigāju un lai es paskatoties , kas pie viņas kabineta sēžot – vieni vienīgi jaunieši un visi kā melnie kraukļi – un tā arī ir –
es ziemas vidū sāku nēsāt rozā velveta svārkus un puķainas blūzes – kolēģi šķībi skatījās, bet es izlikos neko nemanām
tagad gribu iekrāt naudu un ziemai tādu biezu , bet ļoti košu un spilgtu kleitu uzšūt – zābaki un ssoma man jau ir ….
un vel svarīgi ir dusmas neturēt sevī – izlamāt visus, kuri to ir pelnījuši , a var iecirst pliķi – droši – tas arī loti labi palīdz – pie tam abiem uzreiz – sitējam un saņēmējam
3
QAnon > Dusma 13.06.2018. 11.13
“…izlamāt visus, kuri to ir pelnījuši…”
—————
Nemotivēts naids pret latviešiem svētā latviešu zemē, noteikti veselībai par labu nenāk:
Fašistu kuce, kas bija ieradusies Rīgā, lai izgāztu savu zvērisko naidu uz latviešu varoņu – leģionāru piemiņu: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/viesnica-riga-mirusi-izraelas-politike-papildinats.a53181/
Nelietis, kurš nemitīgi ķengāja latviešu tautu un valsti un pirms laika sāka svinēt savu 50. dzimšanas dienu:
https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/miris-andrejs-voroncovs-661416
2
Sskaisle > altinyildiz 13.06.2018. 11.48
Es tev piedāvāju savumīlestību, tējiņas lai uzvārīt un kopā padzerties piedāvāju , bet tu mani j rupji atraidīji un tagad te kauksi un gaudosi, ej dirst ,altinyildiz – ja tev latviešu zeme būtu svēta, tad tu kalpotu latviešiem nevis putina kremlim –
0
tonijs > altinyildiz 13.06.2018. 11.57
“Nemotivēts naids pret latviešiem svētā latviešu zemē, noteikti veselībai par labu nenāk:”
………..
Prieks, ka tu beidzot to esi sapratis un vairs nelamāsi visādos nesmukos vārdos latviešu politiķus un citus komentētājus, lai nesagrautu savu psihisko veselību pavisam.
1
QAnon > tonijs 13.06.2018. 12.26
Latviešu izcelsmes un latviskie, ne vienmēr ir sinonīms. Dombrovskis, Freiberga, Godmanis, Zatļers, Pabriks, Bordāns, Rinkēvičs, Kazlovskis, Jurkāns, Urbanovičs, Kreituse, Kalvītis un Rubiks, arī skaitās “latviešu”. Ja man tie mūdži skaitītos latvieši, es būtu nomainījis tautību, jeb iekritis dziļā, vairs neārstējamā depresijā.
0
vvilums > Dusma 13.06.2018. 17.13
Valsts nodevība ,dusma, ir smags grēks, to ar psihologa apmeklējumiem ” nenomazgāsi”.
1
Sskaisle > vvilums 13.06.2018. 17.31
ko tu ribi teikt – ka es nododu valsti? tu nelieti – es tev gan, ar kadiķkoku pa muguru, tad zināsi grēku
0
vitalisvita > Dusma 13.06.2018. 13.58
Nu jauka jau ir tā doma par to “košo un spilgto kleitu”, bet kā tad paliek ar to NA …,? Vai viņa tev to pieļaus? Ka neiznākt fušieris … un dusmas tikai pieaugs spēkā…he he!
Vispirms jau tiec galā ar tiem “nacikiem” un tikai tad ķeries pie štātes!
1
Sskaisle > vitalisvita 13.06.2018. 14.26
nu vita -naciķu nekaunībai vai precīzāk – neģēlībai nav robežu, tas tiesa, bet zini – es arī neesmu nekāda ķiļķen zupa. Stapr citu, brīžos , kad ragi sūnās – tad tieši tāda ārēja uztaisīšanās ļoti palīdz.
0
Sskaisle 13.06.2018. 09.22
šī nu reiz ir ļoti aktuāla tēma, bet nu – uzreiz saku – saucēja balss tuksnēsi …. un tas ir cieti
nu medicīna mums ir bandītiskā līmenī , zvēru ! Savulaik , te IR komentāros gari un plaši sarakstīju kā mani gandrīz nobendēja NMP ārste – tā vietā , lai man sniegtu palīdzību – viņa mani izlamāja – ka ja jau tik veca un slima es te esmu – kur man zāles, kur man kaut kādi sasodīti aparāti utt. Nu es , protams, pusdzīva, bet sevi aizstāvēju – izlamāju to ārsti deviņos stāvos un šodien dzīva esmu, bet … kāpēc to rakstu – izlasiet ko raksta citi pilsoņi – nekas taču nemainās – NMP dienesta cilveki uzvedas kā čekas asinssuņi, kaut gan no viņiem tiek gaidīta palīdzība – http://www.delfi.lv/news/national/politics/masina-pie-spices-atstatie-berni-cels-lidz-vinu-izglabsanai.d?id=50115523
un – ja dzīvojam tādā sabiedrībā , kur cilvēks cilvēkam ir kā agresīvs suns , nevis mīlestības avots – tad saprotama lieta, ka cilvēki paliek slimi un ļoti slimi un izzagtā un bandītu pārvaldītā valstī cerību uz izveseļošanos nav
1
Sskaisle > Dusma 13.06.2018. 09.26
bet – ir varianti – katram pašam ir jābūt mīļam un ir jābūt tādam , kurš spēj glāstīt un spēj saņemt glāstus .
Man ļoti patika raidījums par dziedātāju Siliņu un cita starpā viņš saka, ka ir super, ka ir tie panākumi – aplausi, ziedi, nauda, bet – pēc tā spožā mirkļa – tu paliec viens – bez enerģijas, bez mīļa vārda un glāsta un tad ir tā, ka ne katrs ar to spēj tikt galā. Sāk viskaut ko lietot utt.
Tāpēc ir biežāk jāsmaida un jāmīļojas – tas neko nemaksā , bet darbojas labāk par zālēm
https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/12.06.2018-personiba.-100-g-kulturas.-egils-silins.id132787/
0
Atis Priedītis 14.06.2018. 17.11
Manas atmiņu grāmatas “Gan jau rīts mūs atradīs” esmu aprakstījis kā VDK kopā ar tā laika psihiatriem apstrādāja citādi domājošos. Liela daļa no no tā laika psihiatriem strādā arī šobrīd un turpina melot, ka 80.tajos gados ar neko ļaunu nav nodarbojušies.
0