Latvijā atvērtais gāzes tirgus darbojas jau gadu un, salīdzinot to, cik bieži Baltijas patērētāji izvēlas un maina gāzes tirgotājus, tieši Latvijas patērētāji uzrāda vislielāko aktivitāti. Kopš tirgus atvēršanas Latvijā tirgotāju mainījuši 5% biznesa klientu, kas ir būtiski augstāks rādītājs nekā kaimiņvalstīs vai elektroenerģijas tirgus atvēršanas sākumā, liecina energokompānijas Enefit apkopotie dati par Latvijas gāzes tirgus attīstību. Vienlaikus šogad novērotais gāzes cenas pieaugums un fakts, ka nākamgad arī mājsaimniecībām varētu tikt atcelts regulētais tarifs, arvien vairāk aktualizē jautājumus par vienota Baltijas tirgus izveidi.
Latvijas dabasgāzes tirgus ir ne vien aktīvākais Baltijā, bet arī ievērojami pārsniedz elektroenerģijas tirgus atvēršanas rādītājus, kur pirmajos piecos gados tirgotāju mainīja mazāk nekā 2% uzņēmumu. Lietuvā un Igaunijā gāzes tirgotāju maiņas īpatsvars pašlaik ir zemāks – attiecīgi 1% un 3%. Lietuvas uzņēmumu zemā aktivitāte var tikt skaidrota ar to, ka tur gāzes tirgus ir atvērts tikai kopš šā gada sākuma. Savukārt Igaunijā, kur tirgus ir atvērts jau kopš 2014. gada, ir salīdzinoši zemāka dabasgāzes kā energoresursa izmantošana un valsts kopējais gada patēriņš tur sasniedz vien 5,5 teravatstundas (TWh).
Latvijā pēdējos gados dabasgāzes patēriņš ir 13,5 TWh un mēs esam otrs lielākais dabasgāzes tirgus Baltijā aiz Lietuvas, kuras gada patēriņš ir 24 TWh. Tomēr augsto uzņēmumu interesi par tirgotāju piedāvājumiem galvenokārt nosaka fakts, ka gāzes cena veido līdz pat 80% no kopējā rēķina par gāzi.
Tāpēc gāzes patērētāju vidū aktivitāte ir dabiski lielāka nekā, piemēram, elektroenerģijas tirgū, kur tirgotāja izvēle ļauj ietekmēt tikai aptuveni trešdaļu no kopējā rēķina. Būtiski ir arī tas, ka augušas gan patērētāju prasmes un atvērtība enerģijas tirgotāja maiņai, gan arī tas, ka dabasgāzes tirgū papildus vēsturiskajiem dabasgāzes monopolistiem darbojas arī lielākie elektroenerģijas tirgotāji. Tas virza augstākas konkurences veidošanos, kas ir pozitīva tendence tirgus izaugsmei.
Šogad dabasgāzes cenas Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir augušas par aptuveni 20% un tuvākajā nākotnē nav paredzams būtisks to kritumus. Pašreizējo kāpumu nosaka dažādi ģeopolitiski notikumi, bet nākamās cenu svārstības pamatā noteiks prognozes par to, cik auksta vai silta būs ziema. Neraugoties uz cenu kāpumu, gāzes patēriņš saglabājas bez būtiskām izmaiņām, tomēr nākotnē, līdz ar tirgus attīstību, tas var pieaugt.
Tāpēc ir jāturpina veiksmīgi iesāktais darbs visās Baltijas valstīs un jāstrādā pie vienotas tirgus sistēmas, kas ļautu gāzes patērētājiem pilnvērtīgi izmantot atvērtā tirgus iespējas. Starp valstīm saskaņoti tirgus noteikumi, vienoti gāzes tarifi uz ārējām valstu robežām un starpvalstu iekšējo pārvades tarifu atcelšana novērstu mākslīgas barjeras tirgotājiem, kuri transportē gāzi tranzītā, kā arī palīdzētu paaugstināt tirgus likviditāti un konkurenci. Gala rezultātā tas veidotu tīri praktiskus ieguvumus ikvienam gāzes patērētājam un ļautu tirgotājiem efektīvāk apgūt jau tuvākajos pāris gados gaidāmos starpsavienojumus – 2020.gadā Balticconnector savienojums starp Somiju un Igauniju un 2021.gadā GIPL savienojums starp Poliju un Lietuvu. Tādējādi arī tirgus infrastruktūras attīstība cels tirgus likviditāti un palīdzēs Baltijas gāzes tirgum ciešāk integrēties Eiropas tirgus sistēmā.
Nākamais nozīmīgs solis Latvijas tirgus attīstībā būs 2019. gada sākumā gaidāmā regulētā gāzes tarifa atcelšana mājsaimniecībām. Pašlaik vēl ir pāragri prognozēt, kādas gāzes cenu izmaiņas sagaida Latvijas iedzīvotājus līdz ar ieiešanu atvērtajā tirgū, bet jau tagad var droši apgalvot, ka līdz ar vairumtirgus tendencēm gāzes regulētais tarifs pieaugs jau no šā gada 1.jūlija.
Enefit pirmajos 12 mēnešos kopš tirgus atvēršanas ir piesaistījis vairāk nekā 300 klientu un kopējais pārdotais dabasgāzes apjoms šajā laika posmā sasniedza teju 600 GWh. Tādējādi Enefit pašlaik nodrošina 8% no gāzes patēriņa Latvijas biznesa klientu segmentā.
Autors ir Enefit valdes priekšsēdētājs
Pagaidām nav neviena komentāra