Atvaļinātais ģenerālis Hodžess: ASV bāze Polijā šķeltu NATO

Bijušais ASV armijas komandieris Eiropā, atvaļinātais ģenerālleitnants Bens Hodžess kritiski vērtē Polijas vēlmi, lai tās teritorijā tiktu izveidota pastāvīga ASV militārā bāze, brīdinot, ka tas varētu radīt šķelšanos NATO. Viņaprāt, alianse spēj un tai ir jāspēj paveikt daudz vairāk, lai atturētu Krieviju, bet vienlaikus neradītu plaisas starp dalībvalstīm, vēsta LETA/BNS.

Kā ģenerālis raksta interneta izdevumā “Politico”, NATO ir vēsturē sekmīgākā militārā alianse, tieši pateicoties dalībvalstu saliedētībai, un jebkāda politika, kas var tai kaitēt, būtu jāvērtē visnotaļ kritiski. Tieši to var teikt par pastāvīgu ASV militāro klātbūtni Polijā, ko saskaņā ar Polijas ziņu portāla “Onet” informāciju Vašingtonai lūgusi Varšava. Tādu soli varētu spert tikai tad, ja visas sabiedrotās atzītu, ka tas palielinās atturošo potenciālu un uzlabos kopējo drošības situāciju aliansē, taču tas nešķiet ticami.

Pirmkārt, kā uzskata Hodžess, liela daļa sabiedroto ASV bāzes ierīkošanu Polijā vai jebkurā citā Viduseiropas vai Austrumeiropas valstī uzskatītu par nevajadzīgu provokāciju, bet Maskavai tas dotu iespēju nosaukt NATO par agresori un kaut kā reaģēt, aizbildinoties ar savas suverenitātes aizstāvēšanu.

Atšķirībā no tagadējās rotācijas spēku programmas, kurā amerikāņu karavīri Eiropā dienē tikai noteiktu laiku, bet vēlāk atgriežas savās bāzēs Amerikas Savienotajās Valstīs, pastāvīgai ASV bāzei būtu vajadzīgi dažādi papildu objekti, tai skaitā skolas, veikali un cita nepieciešamā infrastruktūra. Turklāt to varētu uzskatīt arī par 1997. gada NATO un Krievijas pamatakta pārkāpumu, un Maskavas nostāja noteikti būtu tieši tāda, norādījis ģenerālis.

“Es nekādā ziņā neuzskatu, ka tas būtu pārkāpums. Krievi paši “uzlaida gaisā” šo vienošanos, uzbrūkot Ukrainai un mainot to drošības vidi, kāda tika iecerēta, parakstot minēto vienošanos,” viņš spriedis. “Taču nedomāju arī, ka būtu saprātīgi īstenot politiku, kura varētu uzturēt Krievijas bažas, vai nu tās ir reālas vai nē. Šis solis arī radītu papildu domstarpības ar sabiedrotajiem, kuru vidū jau tā izraisījušās nesaskaņas saistībā ar Vašingtonas izstāšanos no Irānas kodolvienošanās un lēmumu noteikt ievedmuitu tēraudam un alumīnijam.”

Otrkārt, bāze Austrumeiropā nav vajadzīga, raksta Hodžess. Pēc viņa vārdiem, pašreizējā militāro mācību un karavīru dislokācijas programma un citi svarīgi pasākumi, tai skaitā mehanizētajām brigādēm nepieciešamā ekipējuma izvietošana, ir daļa no efektīviem centieniem nodrošināt pienācīgu iespējamā Krievijas uzbrukuma atturēšanu. Gaidāms, ka jūlijā paredzētajā NATO samitā Briselē tiks apstiprināta NATO adaptācijas iniciatīva, kuras mērķis ir nodrošināt aliansi ar elastīgākiem reaģēšanas spēkiem, tādējādi papildinot šos centienus.

Hodžess atgādinājis, ka NATO Varšavas samitā 2016. gada jūlijā, reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, pieņemts lēmums atsūtīt uz Baltijas valstīm un Poliju četrus daudznacionālos bataljonus, lai atturētu Krieviju no iespējamā iebrukuma. Viņš pieminējis arī starptautiskās militārās mācības “Saber Strike 2018”, kas patlaban notiek Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā.

Treškārt, pastāvīgas mehanizētās brigādes dislocēšana Austrumeiropā no praktiskā viedokļa ir nepaveicams uzdevums, raksta ģenerālis. Šai nolūkā būtu jāpaplašina ASV armija, bet nešķiet, ka tas varētu notikt.

Pretējā gadījumā amerikāņiem būtu jāpārdislocē kāda no savām kaujas grupām, kas bāzētas Teksasas, Kanzasas vai Kolorado štatā, bet pret to iebilstu šo štatu pārstāvji ASV Kongresā. Turklāt saskaņā ar lēmumiem, kas pieņemti pirms sešiem gadiem, arī Vācijā vairs nav mehanizēto brigāžu kaujas grupu, ko varētu nosūtīt uz austrumiem.

Visbeidzot, ASV armijai un ASV spēku pavēlniecībai Eiropā nāk par labu lielāka kaujas gatavība, kas izriet no rotācijas vienību izmantošanas. Šāda grupa no savas bāzes ar vilcienu tiek nogādāta Teksasā, ar kuģi – Eiropā un tad ar vilcienu vai transporta kolonnā sasniedz galamērķi Polijas rietumos. Tieši tāds process, kā uzskata Hodžess, būtu vajadzīgs reālas krīzes gadījumā.

“Mums visiem tā ir nenovērtējama prakse – mēs atkal apgūstam to, ko mācējām Aukstā kara laikos, turklāt šāda kaujas grupa deviņos mēnešos daudz laika pavada mācībās, praktizējoties šaušanā pāri par divām reizēm vairāk nekā gada laikā Amerikas Savienotajās Valstīs, un ikdienas sadarbība ar NATO sabiedrotajām arī ir vērtīga prakse,” raksta ģenerālis.

Pēc viņa vārdiem, alianses austrumu dalībvalstis domā, ka ASV spēku klātbūtne būtiski pastiprinātu atturošo potenciālu, uzskatot, ka Krievija neriskētu uzbrukt un iesaistīties aktīvā konfrontācijā ar amerikāņiem.

Kā uzskata Hodžess, šo stratēģisko mērķi var panākt, neapdraudot alianses vienotību. Konkrēti, rotācijas spēkus būtu jāpaplašina, ietverot visas austrumu flanga valstis no Igaunijas līdz pat Bulgārijai, kā arī Ukrainu un Gruziju. “Tas, kas šajās valstīs tiešām vajadzīgs, ir loģistika, pretgaisa un pretraķešu aizsardzība un militārā policija, kā arī izlūkošanas un sakaru eksperti,” viņš raksta.

“Es ieteiktu pastiprināt loģistikas un transporta potenciālu Austrumeiropā, lai palielinātu NATO reaģēšanas spēku vai papildspēku pārvietošanās ātrumu. Vēl es ieteiktu izvietot šajās valstīs pretgaisa aizsardzības vienības, lai aizsargātu vitāli svarīgo infrastruktūru, kas nepieciešama misijas pavēlniecībai un papildspēku izvietošanai.”

Ģenerālis arī atgādinājis, ka ASV Nacionālajai gvardei ir partnerības programmas ar visām pieminētajām Austrumeiropas valstīm, kas ļauj šādā veidā pastiprināt ASV klātbūtni reģionā.

Visu triju Baltijas valstu premjerministri pirmdien apliecināja atbalstu Polijas vēlmei, lai tās teritorijā tiktu izveidota pastāvīga ASV militārā bāze un izvietota mehanizētas divīzijas lieluma vienība. “ASV klātbūtne Polijas un Baltijas valstu reģionā no Igaunijas viedokļa ir svarīga. Aktīvāka ASV ienākšana Polijā ir apsveicama,” uzsvēra Igaunijas premjers Jiri Ratass preses konferencē pēc Tallinā notikušās triju Baltijas valstu valdības vadītāju un Polijas ārlietu ministra tikšanās, piebilstot, ka ASV un Baltijas valstu sadarbība aizsardzības jomā jāturpina.

“Uzskatu, ka mēs visi esam ieinteresēti ASV klātbūtnē mūsu reģionā, jo tas mums sniedz papildu drošības garantijas, lielāku atturēšanas potenciālu, kas ir apsveicami,” piebilda Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis.

Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) akcentēja, ka ļoti svarīga nozīme ir NATO Varšavas samita lēmumu izpildei, un norādīja, ka jāturpina pasākumi drošības nostiprināšanai, kas nozīmē tālāku sadarbību ar ASV.

Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs, kas apspriedē Tallinā pārstāvēja savu valsti, ASV klātbūtni reģionā nosauca par svarīgāko atturošo faktoru, un uzsvēra, ka jādara vairāk, lai ASV te nostiprinātos.

Pagājušajā mēnesī Polijas ziņu portāls “Onet” rakstīja, ka Varšava piedāvājusi Vašingtonai pastāvīgi izvietot Polijas teritorijā ASV armijas mehanizēto divīziju kā atturošu faktoru pret Krieviju, paužot gatavību par to maksāt līdz diviem miljardiem dolāru.