Jau kādu laiku satiksmes jomas jautājumi ir aktuāli sabiedriskajos medijos, cilvēku prātos un savstarpējās diskusijās. Tiek apspriests sabiedriskā transporta, ielu un tiltu stāvokļa jautājums, tiek stāstīts par jaunajiem projektiem un kritizēta velosatiksmes infrastruktūra. Rīgas domes amatpersonas stāsta par projektiem, kuri veiksmīgi vai mazāk veiksmīgi īstenoti, savukārt satiksmes nozares entuziasti norāda uz trūkumiem pilsētā. Tajā pašā laikā vērotājam no malas grūti izprast, kāda īsti ir situācija Rīgā satiksmes jomā.
Rīgas pilsētas budžetā 2018. gadam satiksmes jomai paredzēti 247,06 miljoni eiro, kas ir ievērojama summa no kopējiem Rīgas pilsētas budžeta izdevumiem, kuri sasniedz gandrīz miljardu eiro. Šķiet, ka tūlīt sāksies pilsētas satiksmes problēmu straujš risinājums, tomēr faktiski darbības, kuru rezultātā rīdzinieki un pilsētas viesi redzētu būtiskus uzlabojumus satiksmē, nejūtam.
Izvērtējot pilsētas budžetu top skaidrāks, kāpēc uzlabojumi satiksmes jomā nav jūtami.
Satiksmes jomai piešķirtie 247,06 miljoni eiro tiek izlietoti šādās izdevumu pozīcijās:
- Rīgas domes Satiksmes departamentam 24,98 miljoni eiro;
- Iekškvartālu piebraucamo un koplietošanas ceļu un teritoriju remonta programmai 4,49 miljoni eiro;
- Valsts mērķdotācija autoceļiem un ielām 24,97 miljoni eiro; (t.sk. 2017. gada neīstenoto investīciju projektu nauda)
- Investīciju plāna 2017.-2019. gadam īstenošanai 21,34 miljoni eiro;
- Finansējums SIA “Rīgas gaisma” 9,00 miljoni eiro;
- Dotācija SIA “Rīgas satiksme” 108,39 miljoni eiro;
- Kredīta maksājums par Dienvidu tiltu 53,89 miljoni eiro.
Analizējot esošo finansējuma piešķīrumu, var secināt, ka satiksmes jomas uzlabošanas pasākumiem tiks novirzīti 84,78 miljoni eiro no satiksmes jomai piešķirtiem 247 miljoniem jeb 24,74% no kopējiem pašvaldības izdevumiem.
Ja joprojām šī summa šķiet pietiekama, tad, turpinot analizēt šīs summas izlietojumu, var secināt, ka faktiski tikai aptuveni 51 miljons tiks tērēts, lai uzlabotu situāciju satiksmes jomā, turklāt 14,23 miljoni ir līdzekļi, kurus nepaspēja izlietot transporta infrastruktūras uzlabošanai iepriekšējā gadā un tika pārcelti uz 2018. gadu, respektīvi šogad faktiski tika paredzēti tikai 36,77 miljoni eiro un 2018. gadā būs jāpadara darbi, kuri netika padarīti 2017. gadā. Pārējais finansējums tiek tērēts, lai nodrošinātu Rīgas domes Satiksmes departamenta darbiniekiem algas, lāpītu ielu bedrītes, atjaunotu ceļu horizontālos apzīmējumu, izvestu atkritumus, samaksātu par elektrību, tīrītu sniegu un citas ikdienas darbības, kas nav saistītas ar infrastruktūras attīstību.
Turklāt no šiem 36,77 miljoniem daļa tiek novirzīta ielu uzturēšanas darbiem jeb asfalta virskārtas atjaunošanai, kas ir aptuveni 17,61 miljoni eiro. Tātad attīstībai faktiski paliek tikai 19,16 miljoni eiro jeb 1,91% no kopējiem pašvaldības izdevumiem.
Skaidrs, ka par 19,16 miljoniem gadā Rīgu mēs ilgi nespēsim padarīt labāku un cilvēkiem draudzīgāku. Piemēram, pārvada pāri dzelzceļa “Rīga-Skulte” ar pievedceļiem plānotās izmaksas sastāda 60,56 miljionus eiro, veloceļa “Imanta – Daugavgrīva” plānotās izmaksas – 2,9 miljonus eiro. Ņemot vērā, ka Rīgā kopā ir ap 1191 km ielu, no kurām ar grants segumu ir 258 km, turklāt vairāk nekā puse no visām ielām ir sliktā stāvoklī, bet viena km pārbūves izmaksas ir vismaz miljons eiro, tad pie pašreizējā finansējuma ielu tīklu ar nosacījumu, ka tas vairs nebojājas un jauni transporta infrastruktūras objekti netiek attīstīti, varētu sakārtot ne ātrāk kā pēc 35 gadiem.
Ņemot vērā, ka ielām tomēr ir savs kalpošanas mūžs, var secināt, ka pie pašreizējā finansējuma lieluma Rīgā nekad netiks sakārtota transporta infrastruktūra.
Finansējumu transporta infrastruktūrai var dubultot
Tomēr nav skaidrs, kā tas var būt, ka tikai 19,16 miljoni eiro gadā tiek attīstībai un vai šo apjomu var palielināt. Te jāatgriežas pie sākumā minētā finansējuma izlietojuma struktūras, no kuras var redzēt, ka lauvas tiesa tiek SIA “Rīgas satiksme” un kredīta maksājumam par Dienvidu tiltu.
Lieli finanšu līdzekļi tiek novirzīti kredīta maksājumam par Dienvidu tiltu, un vienīgā publiski pieejamā informācija par šī līguma detaļām norāda, ka procentu likme ir virs 6% gadā un maksājumos līdz 2027. gadam procentos, neskaitot pamatsummu, kopā samaksāsim ap 374 miljonus eiro, kas mūsdienās ir daudz. Tāpēc nepieciešams pašvaldības skaidrojums, kāda ir situācija šajā jomā un vai ir iespējama līdzekļu ekonomija, veicot kādas konkrētas darbības, piemēram, kredīta pārfinansēšana. Ja būtu iespējams pārkreditēties kaut vai uz pusi zemāku procentu likmi, gadā tā būtu aptuveni 12 miljonu eiro ekonomija.
Nākamā lielā naudas bedre ir dotācija SIA “Rīgas satiksme”. Politiķiem, kuri ir pie varas, jābūt izlēmīgiem un beidzot jāatzīst, ka pašreizējā biļešu cenu politika cietusi fiasko, kā arī jāizvērtē SIA “Rīgas satiksme” darbība.
Līdz šim nav skaidrs, kāpēc uzņēmumam, kurš nodarbojas ar pasažieru pārvadājumiem, būtu jānodarbojas ar citām darbībām, piemēram, tenisa kortu uzturēšanu. Tāpat arī nav skaidrs, kur tiek tērēti tie 12,5 miljoni eiro, kuri tiek iekasēti par automašīnu stāvvietām. Katrā ziņā, ieguldot publiskos līdzekļus tik lielā apmērā SIA “Rīgas satiksme”, sabiedrībai būtu tiesības zināt, kur un kā tie tiek izlietoti. Turklāt, neskatoties uz 108,39 miljoniem lielo pašvaldības un valsts finansējumu uzņēmumam un saņemto naudu no automašīnu stāvvietām, SIA “Rīgas satiksme” kopējie parādi sasniedz ap 247 miljonus un izmaksas procentu maksājumos gandrīz 6 miljonus eiro gadā. Ekonomijas iespējas šeit ir plašas, sākot ar dotācijas apjoma samazināšanu un beidzot ar ieņēmumu par automašīnu stāvvietām naudas novirzīšanu transporta infrastruktūrai, kā arī nelietderīgo funkciju pārskatīšanu.
Veicot finanšu izdevumu pārskatīšanu kredīta maksājumam Dienvidu tiltam un SIA “Rīgas satiksme”, naudas līdzekļu apjomu transporta infrastruktūras attīstībai varētu dubultot. Papildu naudas līdzekļus būtu iespējams iegūt, veicot kapitālieguldījumus vietās, kuras prasa lielus ikgadējos izdevumus vai kuras dod papildu ienākumus. Piemēram, automašīnu stāvparku un modernas satiksmes organizēšanas attīstība varētu nodrošināt finanšu ienākumus ne tikai par automašīnu stāvvietām, bet arī papildu pasažierus sabiedriskajam transportam. Ieguldot naudu modernos apgaismes līdzekļu risinājumos, varētu samazināt rēķinu par elektrību un uzturēšanas izdevumiem un, atjaunojot ielu segumus, samazināt ikgadējos tēriņus uzturēšanai/bedrīšu lāpīšanai.
Paliek tikai jautājums, kāpēc Rīgas vadība visus šos gadus nav rīkojusies un vai turpmāk spēs pieņemt lēmumus, kas neļautu pilsētas transporta infrastruktūrai sabrukt vai tomēr jācer uz kādu, kurš spēs šos lēmumus pieņemt Rīgas vietā?
Autors ir satiksmes nozares eksperts
Komentāri (20)
Inese Putns 04.04.2018. 16.23
Viens liels melnais caurums ir Rīgas Satiksme, kura dotācijas saņems ap 110M EUR. Papētot RS finanšu pārskatus https://www.rigassatiksme.lv/lv/par-mums/finansu-raditaji/parskati/ ir vērojama interesanta aina:
1. Katru gadu sarūk apgrozījums 152M (2017); 154,1M (2016), 154,3M (2015)
2. Samazinās ieņēmumi no sabiedriskā transporta biļetēm: 44,2M (29% no ieņēmumiem 2017,g), 45,9 M (2016); 47,9M (32% no ieņēmumiem 2015)
3. Sarūk pārvadāto pasažieru skaits: 142,7 M (2017) 143,4M (2016),146.8M (2015)
4. Pieaug maksas stāvvietu un ieņēmumu skaits: 5989 /12,5M (2017) 5316/11,4M; (2016); 5080/10,2M (2015)
5. Katru gadu turpina pieaugt kredītu apjoms; 247M (2017); 241 (2016* cipari pārskatos nesakrīt); 234 (2015)
6. aptuveni 50% no visiem pasažieriem braukā bez maksas un 19% ar atlaidēm. Sociālisma uzvara!!! 30% uztur 70% pārējos…
Ko no šī var secināt?
1. 2015,gadā ieviestais biļešu cenu pieaugums ir licis pārsēsties uz privātajiem auto, velo vai Taxi maksātspējīgo publiku. (Ar Taxify divatā pilnīgi noteikti ir lētāk kā ar sabiedrisko! )
2. Biļešu cenu pieaugums nekādā veidā nav uzlabojis RS finanšu situāciju, gluži otrādi RD subsīdijas tikai aug.
3. Neskatoties uz pasažieru skaita kritumu, RS turpina investēt jaunos transportlīdzekļos. Cik ilgtspējīgi un saimnieciski ir šis?
4. Pilnīgi noteikti Rīga nevar atļauties kapu tramvaju.
Kas tikmēr notiek kaimiņos? Tallina 2013.gadā ieviesa bezmaksas sabiedrisko transportu Tallinā deklarētiem iedzīvotājiem, papildus investējot 12M gadā, Tallina ir panākusi ap 20 tūkstošus jaunreģistrētu iedzīvotāju. Pēc Tallinas aprēķina katrs rezidents ienesot nodokļos ap 1000 EUR gadā, tātad matemātika pavisam vienkārša – papildus 22M EUR nodokļos.
https://www.tallinn.ee/eng/freepublictransport/Tallinn_FFPT-2
Tallina vs Rīga? Vai tas pie mums ir iespējams? Manuprāt jā!
1) E-talona uzturēšana, saskaņā ar valsts kontroles aplēsēm maksājot ap 13M EUR + neieciešami ir kontrolieru, kas atkristu, ja būtu bezmaksas biļetes. Tātad, lai saņemtu 44M, RS tērē vismaz 15-20M.
2) Tallina, lai apkalpotu savu 440K iedzīvotāju sabiedriskā transporta vajadzības, tērē ap 61M EUR gadā, kamēr Rīga 640K iedzīvotāju vajadzībām 154M EUR, kas ir par aptuveni 75% vairāk 1 iedzīvotājam; Starp citu, Roterdamā ar līdzīgu iedzīvotāju skaitu kā Rīgā, bezmaksas sabiedriskais transports izmaksājot 150M EUR, Rīgai maksas – 154M EUR.
3) Transporta vienības: 480 Tallinā vs 927 Rīgā (starpība gandrīz dubultā, kaut gan iedzīvotāju skaits atšķirtas tikai par 50%). Efektologam noteikti būtu ko padarboties!
4) Tallinā pieaug iedzīvotāju skaits: no 2008 gada pieaugums ap 25 000, Rīgā kritums ap 55 000. Kā apgalvo Tallinas mērs: lielākais pieaugums ir bijis kopš bezmaksas biļešu ieviešanas.
Lūk, tieši nesaimnieciskums ir iemesls, kāpēc uzskatu, ka Nils Ušakovs un Saskaņa ir nepiemēroti Rīgas saimnieki, kaut gan šis flangs bļautu, ka esmu nacionāliste :)
4
andrejs > gulbe_inese_gmail_co 04.04.2018. 16.41
3) Transporta vienības: 480 Tallinā vs 927 Rīgā (starpība gandrīz dubultā, kaut gan iedzīvotāju skaits atšķirtas tikai par 50%).
—————————
Te gan jāpiebilst, ka Rīga ir trīs reizes lielāka par Tallinu (teritorijas ziņā)
1
Inese Putns > andrejs 04.04.2018. 16.56
Nu, nu. Sauszemes teritorija ir 159 vs 258 km2, kas ir ap 40% vairāk un ir līdzīga iedzīvotāju skaita proporcionālajai atšķirībai.
0
andrejs > gulbe_inese_gmail_co 04.04.2018. 20.55
Rīga 304 kv.km. , Tallina – 159. gandrīz divas reizes.
1
Inese Putns > andrejs 04.04.2018. 21.15
Runa ir par sauszemes teritoriju. Vēl neesmu manījusi, ka RS nodrošina sabiedrisko transportu pa ūdens ceļiem.
1
andrejs > Inese Putns 04.04.2018. 21.50
Vēl neesmu manījusi
—–
Vēl neesmu novērojis, ka Daugavu var šķērsot burvju paklājā.
p.s.Uz Vakarbuļiem un Ustjdvinsku arī iet sabiedriskais transports
p.p.s. Nebūsim sīkumaini, es Jums kopumā piekrītu.
0
Sskaisle > gulbe_inese_gmail_co 04.04.2018. 21.12
jā bet tikko bija pašavaldību vēlēšanas – likumīga iespēja šo melno caurumu atklāt un vainīgos notiesāt , kāpēc to nedarīja?
Kur bija NA ? Kremlim brunčos turējās? Kur citas latviskās partijas?
Neciešu šo zemiskumu.
Kad ir iespēja , tad neko nedara, pēc tam , kad neko vairs nevar mainīt – nu visi lielie cīnītāji par taisnību
Vajadzēja tad visiem boikēt vēlēšanas – parādīt savu gribu gļēvajiem politiķiem , kuri nespēj domāt tālāk par savu bankas kontu
tagad neredzu jēgu vaimanāt
2
andrejs > Dusma 04.04.2018. 21.52
Vajadzēja tad visiem boikēt vēlēšanas
—————–
Neceri, ka tev izdosies iestāstīt latviešiem neiet uz vēlēšanām.
0
QAnon > Dusma 04.04.2018. 21.32
Tie kuri nebalsoja par kremļa pakalpiņiem: Vienotību, JKP un SC, arī nevaimanā, bet trin dunčus.
0
andrejs > gulbe_inese_gmail_co 04.04.2018. 16.39
1. Katru gadu sarūk apgrozījums 152M (2017)
biļešu ieņēmumi – 44,2M (29% no ieņēmumiem 2017,g),
maksas stāvvietu ieņēmumi 12,5M
——————–
un visus pārējos “ieņēmumus” veido valsts un pašvaldību budžeta dotācijas ? Bet tas patiešām ir kronis visam!
Man jāmaksā nenormāli liels NIN, lai krievu kolonisti un okupanti varētu bezmaksas vizināties pa Rīgu.
0
Antons 04.04.2018. 11.02
Un kas, muļķuzemē viss orientēts valsts nozagšanai, kas iet pilnā sparā, un tas notiek visos līmeņos, sākot no pašvaldībām un uz augšu.
Aborigēnus apturēt var tikai kāds uzbrēciens no ASV vai ES, kā ar tām bankām, kuru vienīgā funkcija – naudas atamazgāšana.
Pie varas esošo latviešu “nacionalā ideja”- ja esi amatā, ņem no valsts visu, ko vari.
Absolūta ģenētiso dzimtcilvēku psiholoģija, kurā pastāv tikai savtīgas intereses, valsts un sabiedrības intereses latvijas amatpersonām ir kaut kas svešs un nesaprotams.
3
QAnon > Antons 04.04.2018. 11.36
“Un kas, muļķuzemē viss orientēts valsts nozagšanai”
.
Vienotības un SC simbioze.
1
tonijs > altinyildiz 04.04.2018. 11.38
Kāds Vienotībai sakars ar Dienvidu tiltu un Rīgas ielu remontu, meli?
2
QAnon > tonijs 04.04.2018. 11.55
Vienotībai ir sakars ar SC, kuru starpā čeka ir sadalījusi visas kriminālās sfēras. Vienotības padlas saņem stipendijas no Dienvidu tilta cēlājiem – brāķdariem, Skonto būve čekistiem, savādāk tā jau sen būtu aizgājusi pa burbuli..
0
andrejs > tonijs 04.04.2018. 15.17
Kāds Vienotībai sakars ar Dienvidu tiltu un Rīgas ielu remontu
————
Kāds žīdu bankām sakars ar latviešiem?
0
andrejs > Antons 04.04.2018. 15.34
Pie varas esošo latviešu “nacionalā ideja”- ja esi amatā, ņem no valsts visu, ko vari.
———————
kāpēc gan neizmantot iespējas ko sniedz kredītportfelītis number srī?
0
Antons > Antons 04.04.2018. 12.16
Gribēju teikt nevis “latviešu amatpersonām” bet “Latvijas amatpersonām”.
1
andrejs > Antons 04.04.2018. 16.29
Gribēju teikt nevis “latviešu amatpersonām” bet “Latvijas amatpersonām”
———————
mēs sapratām…
Bet ir noticis brīnums – šuneļa (04.04.2018. 11.02) tekstā vairs nekādu “latviešu” nav.
0
J.šveiks 04.04.2018. 08.38
cik atcreros , kad tiltu pirms nodošanas pārbaudīja uz slogojumu , tad nesasniedzot maksimumu , pārbaude tika pārtraukta , jo tas sāka liekties , es pa to nebraucu , jo izskatās bīstams , var arī iegāzties , sk. attēlā:
https://www.google.com/url?sa=i&rct=j&q=&esrc=s&source=images&cd=&ved=2ahUKEwj33LTc8Z_aAhXLiSwKHSs7CbUQjRx6BAgAEAU&url=http%3A%2F%2Fmiljons.skaties.lv%2Fnejauss%2Fjaunais-dienvidu-tilts%2F&psig=AOvVaw3kSNwzIZaC-qjaYkn-V3yV&ust=1522906065149134
1
0
-3
Atbildēt
@andrejs > J.šveiks 04.04.2018. 15.33
gan jau ka vienu vecu izrūsējušu zaparu izturēs. Brauc droši!
0