“ABLV Bank” klientiem garantētās atlīdzības izmaksās banka “Citadele” (papild.)

“ABLV Bank” klientiem garantētās atlīdzības izmaksās banka “Citadele”, aģentūra LETA uzzināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK). Garantēto atlīdzību izmaksas “ABLV Bank” klientiem līdz 100 000 eiro sāksies sestdien, 3.martā.

FKTK Noregulējuma un garantiju fonda daļas vadītāja Jeļena Ļebedeva piektdien sacīja, ka 87,8% “ABLV Bank” klientu tiks segti pilnībā visi noguldījumi, tai skaitā no iekšzemes klientiem visi noguldījumi tiks segti 97,8%.

Kopumā “ABLV Bank” ir 22 830 klientu, iekšzemes klientu skaits ir 8468, no tiem 7418 ir fiziskas personas, bet 1050 ir juridiskas personas. Visi noguldījumi tiks segti 20 051 klientam, bet pilnā apmērā noguldījumi netiks segti 2779 klientiem, no tiem 184 ir vietējie klienti, pārsvarā juridiskas personas.

Ļebedeva informēja, ka šajā garantēto atlīdzību izmaksas gadījumā Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF) līdzekļi atlīdzību izmaksai netiks izmantoti, jo “ABLV Bank” ir pietiekami daudz līdzekļu. Garantēto atlīdzību izmaksai “ABLV Bank” klientiem ir nepieciešami 480 miljoni eiro, kurus “ABLV Bank” jau ieskaitījusi FKTK kontā, kurā tiek glabāti NGF līdzekļi. Katram klientam, kura noguldījumi bankā nepārsniedz 100 000 eiro, tiek atmaksāti visi līdzekļi līdz šai summai.

“Raiti sākot garantēto atlīdzību izmaksas, mēs radām drošības sajūtu visiem banku klientiem, jo nostiprinās pārliecība, ka garantiju sistēma strādā un Latvijas banku klienti ir valsts aizsardzībā, tas attiecas gan uz iekšzemes, gan ārvalstu klientiem Latvijā neatkarīgi no to izcelsmes valsts,” sacīja Ļebedeva.

FKTK ir izvēlējusies uzticēt garantēto atlīdzību izmaksu veikt bankai “Citadele”, izvērtējot bankas klientu interesēm atbilstošāko risinājumu un ņemot vērā tās tehnisko nodrošinājumu pēc iespējas ātrākai garantēto atlīdzību izmaksu sākšanai, kā arī ievērojot līdzšinējo pieredzi sadarbībā ar šo banku. FKTK un “Citadele” ir sadarbojušās arī garantēto atlīdzību izmaksu nodrošināšanā “Latvijas krājbankas” klientiem 2011.gadā.

“ABLV Bank” klienti varēs pieteikties garantētas atlīdzības izmaksām bankas “Citadele” četrās filiālēs Rīgā – bankas galvenajā birojā Rīgā, Republikas laukumā 2A, filiālē “Skanste”, “Laimdota” un “Mols”, kā arī vienā filiālē Jūrmalā, savukārt ārvalstu klienti aicināti vērsties bankas “Citadele” galvenajā birojā Rīgā, Republikas laukumā 2A bankas norādītajā darba laikā. Banka “Citadele” ir gatava nodrošināt šo filiāļu darba laiku turpmākajās nedēļās līdz deviņiem vakarā, ja tas būs nepieciešams.

Bankas “Citadele” valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis sacīja, ka bankas pieredze un reputācija noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanas novēršanas (AML) un atbilstības jomā, kā arī iepriekšējā pieredze un sadarbība ar NGF saistībā ar valsts garantēto atlīdzību izmaksu ļaus veikt šo darbu kvalitatīvi. “Mums ir laba reputācija AML jomā un ļoti zema riska apetīte, kā arī augsts atbildības līmenis klienta dokumentācijas pārbaudē. Būtībā visas bankas sistēmas jau ir gatavas izmaksām, tikai jāielādē nākamais fails,” viņš teica.

Beļavskis uzsvēra, ka galvenais bankas “Citadele” uzdevums ir identificēt klientu un pārskaitīt naudu uz tā paša klienta kontu. Identificēšanai būs ļoti stingra pieeja, ja klientu neizdosies identificēt, vai arī pēc naudas ieradīsies pilnvarotas personas, tad naudas izmaksa netiks veikta. Viņš piebilda, ka vietējie klienti, kuriem ir konts kādā Latvijas bankā, tiek uzskatīti par zema riska klientiem.

“Tāpat naudas izmaksa netiks veikta klientiem, kuri būs iekļauti jebkādos sankciju sarakstos. Tādā gadījumā darījums tiks ielikts gaidīšanas režīmā, kamēr būsim droši par klientu. Domāju, ka pie mums neieradīsies tādi cilvēki, kas nevēlas tapt identificēti,” skaidroja Beļavskis.

Ja klients piecu gadu laikā naudu neizņems, tā paliks NGF, piebilda Ļebedeva.

“ABLV” banka atmaksājusi Latvijas Bankas aizdevumu

“ABLV Bank” piektdien atmaksājusi Latvijas Bankas aizdevumu 297,2 miljonu eiro apmērā, kas tika izsniegts pirms nedēļas papildu likviditātes nodrošināšanai, aģentūru LETA informēja bankā. “ABLV Bank” veikusi arī visu procentu maksājumus, ziņo LETA.

Tāpat banka uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kontu Latvijas Bankā pārskaitījusi 480 miljonus eiro garantēto atlīdzību izmaksai, kas sāksies jau sestdien.

Tikmēr ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) ceturtdien publicējusi 20 dažādus dokumentus “ABLV Bank” lietā, tomēr tajos nav atklāti pierādījumi bankai izvirzītajiem pārmetumiem. Viens no publiskotajiem dokumentiem ir “Pierādījumu memorands” (“Evidentiary Memorandum”), kas lielākoties ir aizkrāsots konfidencialitātes dēļ.

Tajā pieminētas vairākas lietas, kas iepriekšējo gadu laikā jau izskanējušas saistībā ar “ABLV Banku” – par naudas aizplūšanu no Moldovas un Ukrainas, kā arī par Ziemeļkorejai noteikto sankciju iespējamu apiešanu. Izklāstīts arī tas, kāda bijusi bankas un Latvijas uzraugošo institūciju reakcija.

Memoranda publiskotajā daļā netiek pieminēta amatpersonu kukuļošana, kas iepriekš bija minēta “FinCEN” ziņojumā.

Memorandā ietvertas atsauces uz 109 avotiem, taču lielākā daļa no tiem netiek atklāti. Tostarp norādīts uz astoņām konsultācijām, taču netiek atklāts, ar ko tās bijušas.

Kā zināms, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē pirmdien, 26.februārī, nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. “ABLV Bank” pauda uzskatu, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt bankas aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.

FKTK, izpildot ECB instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Savukārt naktī uz 24.februāri FKTK nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.

“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka “ABLV Bank” ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. “Turklāt “ABLV Bank” ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,” viņa sacīja.

Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.