“ABLV Bank” tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs, sestdien paziņoja Eiropas Centrālā banka (ECB).
Paziņojumā teikts – ECB piektdien konstatēja, ka “ABLV Bank” un tās meitasbanka Luksemburgā “ABLV Bank Luxembourg” sabrūk vai ir gaidāms to sabrukums atbilstoši Eiropas vienotā noregulējuma mehānisma regulai. Par savu lēmumu ECB informējusi Eiropas Vienotā noregulējuma valdi, kas savukārt konstatējusi, ka rīcība, lai panāktu noregulējumu šajās bankās, nav nepieciešama, jo tas neatbilstu sabiedrības interesēm attiecībā uz šīm bankām.
“Tāpēc notiks šo banku likvidācija atbilstoši attiecīgi Latvijas un Luksemburgas likumiem,” teikts ECB paziņojumā.
Pamatojot lēmumu, kurā konstatēts, ka “ABLV Bank” “sabrūk vai ir gaidāms tās sabrukums”, ECB norāda: “Likviditātes būtiskas pasliktināšanās dēļ ir gaidāms, ka banka nespēs samaksāt savus parādus un pildīt citas saistības noteiktajā termiņā. Bankai nebija pietiekamu līdzekļu, kas būtu nekavējoties pieejami, lai tiktu galā ar pastiprinātu noguldījumu aizplūšanu, pirms sākas Latvijas noguldījumu garantiju fonda izmaksu procedūra.”
“ABLV Bank” atrodas ECB tiešā uzraudzībā.
Arī Latvijas FKTK naktī uz sestdienu nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
FKTK padome, ņemot vērā, ka ECB nav devusi instrukciju atcelt noteiktos maksājumu ierobežojumus, ir pieņēmusi lēmumu par noguldījumu nepieejamību, lai varētu nodrošinātu garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu bankas klientiem. Noguldījumu nepieejamība bankā iestājas, ja FKTK ir konstatējusi, ka noguldījumu piesaistītājs, proti, banka nespēj izmaksāt saviem klientiem viņu bankas kontā esošos naudas līdzekļus jeb noguldījumus, un FKTK padome pieņem lēmumu par noguldījumu nepieejamības iestāšanos.
FKTK atgādina, ka šajā garantēto atlīdzību izmaksas gadījumā Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF) līdzekļi atlīdzību izmaksai netiks izmantoti, jo “ABLV Bank” ir pietiekami likvīdie aktīvi. Garantēto atlīdzību izmaksai Latvijas “ABLV Bank” klientiem pēc pašreizējiem aprēķiniem, ir nepieciešami apmēram 470 miljoni eiro, kurus “ABLV Bank” varot nodrošināt.
FKTK padomes lēmums par AS “ABLV Bank” noguldījumu nepieejamības iestāšanos pēc būtības nozīmē, ka tuvākajā laikā var tikt uzsākts bankas likvidācijas process, paziņojumā atzīst “ABLV Bank”.
Kučinskis pirmdien sasauc Finanšu sektora uzraudzības padomes ārkārtas sēdi
FKTK padome, ņemot vērā, ka Eiropas Centrālā Banka nav devusi instrukciju atcelt noteiktos maksājumu ierobežojumus “ABLV Bank”, ir pieņēmusi lēmumu par noguldījumu nepieejamību, lai varētu nodrošinātu garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu “ABLV Bank” klientiem, sestdien paziņojumā medijiem norāda premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS).
Latvijas atbildīgās institūcijas cieši sadarbojas savā starpā un arī mūsu starptautiskajiem partneriem, tai skaitā ar Eiropas Centrālo Banku un ASV. “Esmu pārliecināts gan par Latvijas finanšu sektora stabilitāti, gan spēju spert būtiskus soļus, lai banku sektors atgūtu reputāciju,” saka Kučinskis.
Valdības vadītājs norāda, ka pēdējo gadu laikā Latvija ir veikusi darbības banku sektora uzraudzības jomā, lai novērstu tādu līdzekļu ieplūšanu finanšu sektorā, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. “Tomēr tās nav bijušas pietiekošas, lai panāktu aktīvāku riska klientu īpatsvara mazināšanu un Latvijas banku sektora iesaisti starptautiskajai praksei un tiesībām neatbilstošās darbībās. Atbildīgajām amatpersonām kopā ar finanšu sektora nacionālā un starptautiskā līmeņa ekspertiem ir jāvienojas par turpmāko veicamo rīcību kopumu, lai finanšu uzraudzības sistēmu uzlabotu. Tādēļ pirmdien, 26.februārī, tiks sasaukta Finanšu sektora uzraudzības padomes ārkārtas sēde, kā arī šis jautājums tiks iekļauts Ministru kabineta sēdes darba kārtībā,” saka Kučinskis.
Latvijas valdība nav ieguldījusi un neieguldīs “ABLV Bank” glābšanā nevienu eiro, viņš uzsver. “Nodokļu maksātāju nauda šai bankai netiks novirzīta. Latvija ir viena no Banku Savienības valstīm, kurā no 2014.gada ir ieviests harmonizēts banku sektora uzraudzības un noregulējuma ietvars – likums neparedz iespēju ieguldīt valsts budžeta līdzekļus banku glābšanā.”
Tikmēr Finanšu ministrija (FM) rosinās Saeimu steidzami izskatīt grozījumus Kredītiestāžu likumā, ar kuriem paredzēts ierobežot banku likvidatoru atlīdzību, sestdien preses konferencē informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Finanšu ministrija minētos likuma grozījumus Saeimā plāno iesniegt pirmdien.
Ministre stāstīja, ka, neskatoties uz to, ka Eiropas Centrālā banka vēl nav lēmusi par AS “ABLV Bank” likvidāciju, maksātnespējas procedūras sākšanu vai kādu citu risinājumu, Finanšu ministrija sagatavojusi grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz būtiski samazināt likvidatora vai maksātnespējas administratora atlīdzības līmeni, “lai iespējami daudz līdzekļu tiktu novirzīti kreditoriem, nevis kādiem starpniekiem”.
“Priekšlikums paredz neņemt vērā likvidatora vai maksātnespējas administratora atlīdzībā to bankas aktīvu daļu, kas ir viegli realizējam vai kas ir Latvijas Bankas kontā,” sacīja Reizniece-Ozola.
Viņa atgādināja, ka Kredītiestāžu likums tika grozīts 2013.gadā, kad tika likvidēta “Latvijas Krājbanka”, strauji palielinot likvidatora atlīdzību. “Es domāju, ka ir pēdējais laiks šo kļūdu labot un noteikt samērīgu atlīdzību, lai nebūtu tā, ka ar vienas bankas potenciālu apturēšanu kāds cilvēks Latvijā var kļūt par bagātāko cilvēku,” sacīja ministre.
Ja šādi likuma grozījumi tiks pieņemti, tie varētu attiekties uz “ABLV Bank” gadījumā, ja banka tiktu likvidēta.
“ABLV Bank” uzskata, ka tā izpildīja visas regulatora prasības, lai atjaunotu darbību. Četru darba dienu laikā banka likviditātes stiprināšanai banka akumulējusi vairāk nekā 1,36 miljardus eiro, nodrošinot 86% no visiem pieprasījuma depozītiem. Bankas pārstāvji uzskata, ka tas bijis pilnīgi pietiekami, lai banka atsāktu maksājumu veikšanu un izpildītu klientu pieprasījumus.
ABLV Bank” noguldījumos pērn septembra beigās bija piesaistījusi 2,675 miljardus eiro, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas jaunākie dati. Salīdzinot ar 2016.gada beigām, tas ir par 8,1% jeb 235,277 miljoniem eiro mazāk.
“ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās pēc piesaistīto noguldījumu apmēra bija otra lielākā banka Latvijā. Uzņēmumu noguldījumi “ABLV Bank” septembra beigās bija 2,195 miljardu eiro apmērā, bet privātpersonu – 480,5 miljonu eiro apmērā. Pieprasījuma noguldījumi “ABLV Bank” septembra beigās bija 2,588 miljardu eiro apmērā, bet termiņnoguldījumi – 87,1 miljona eiro apmērā.
Vienlaikus “ABLV Bank” 2017.gada pirmā pusgada pārskats liecina, ka bankas koncerna 20 lielākie klienti pēc noguldījumu apmēra jūnija beigās veidoja 15,1% no kopējā koncerna noguldījumu apmēra, savukārt bankas 20 lielākie klienti pēc noguldījumu apmēra veidoja 15,2% no kopējā bankas noguldījumu apmēra. No kopējā koncerna un bankas piesaistīto noguldījumu apmēra 83,9% bija piesaistīti no klientiem, kuru patiesā labuma guvēji ir NVS valstu rezidenti.
Asociācijas dati arī liecina, ka “ABLV Bank” 2017.gada jūnija beigās bija 21 589 klienti, tostarp 9356 juridiskās personas un 12 233 fiziskās personas. Bankas internetbankai bija 14 300 aktīvo lietotāju.
Jaunākos datus par “ABLV Bank” klientu bāzi bankas pārstāvji pagaidām aģentūrai LETA nav snieguši.
Noguldījumu garantiju fondā (NGF) šobrīd ir uzkrāti 158 miljoni eiro.
Komentāri (52)
zanE. 24.02.2018. 18.46
…pieņemu, ka Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs nav/nebija balts un pūkains…bet… straujo notikumu attīstība arvien vairāk izskatās pēc labi iestudētas politiskā teātra izrādes, kurā galvenā grēkāža loma atvēlēta tieši I.Rimšēvičam….
…kāpēc politiskais teātris?….analizējot notikumu gaitu, vērojot pēdējā laika vētrainās darbības – pie cita secinājuma nonākt nemaz nav iespējams….
…pagājušā gada rudenī FinCEN pārstāvji vizītē Latvijā tikās ar finanšu tirgus uzraugiem, politisko vadību, tiesībsargiem, bet 2018.g. februārī nāca klajā ar ziņojumu par atklātajiem pārkāpumiem….
….atceramies ASV FinCEN ziņojumā norādīto: – “Latvijas “ABLV Bank” vadība līdz 2017. gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā.”…vārdam “amatpersonas” ir plašs skaidrojums, definīcija vēsta – tas ir “varas pārstāvis, arī organizatorisku vai administratīvu un saimniecisku pienākumu veicējs iestādē vai organizācijā.”…
….kā raidījuma “Tieša runa” laikā atklājās – KNAB par gatavoto I.R. aizturēšanu informējis ministru prezidentu Kučinski….hmm…kāpēc?….tā ir ierasta prakse, lai pabrīdinātu iespējamo iesaistīto pusi no iespējamām nepatikšanām?….viss tālāk notiekošais jau izskatās pēc politisko amatpersonu vienošanās upurēt 1(vienu!) amatpersonu, lieliski piemērotu grēkāža lomai, lai uz tā fona paši izskatītos par baltiem un pūkainiem, drosmīgiem politiķiem, kas apkaro korupciju un aizstāv valstiskās intereses….
…teikšu vēlreiz – piedodiet, neticu!….kāpēc šodien veiktie pasākumi un vētrainā darbība no Danas Reiznieces-Ozolas un pārējo politiķu puses nesekoja tūlīt pēc FinCEN vizītes rudenī?….pilnīgi pretēji paziņojumi ar dažu stundu starpību par situācijas kontrolēšanu, problēmu nepastāvēšanu, naudas došanu/nedošanu, līdz nakts laikā pieņemtam lēmumam par pilnīgu bankas darbības apturēšanu, likumu grozīšanu, jaunu pieņemšanu….tas viss izskatās pēc histēriskas rīcības, lai atbrīvotos no politiskās atbildības….
…ne jau Rimšēvičam vienīgajam jāuzņemas atbildība, arī jums jāuzņemas politiskā atbildība, dāmas un kungi, kas esat nogulējuši un pievēruši acis uz notiekošo….uzņematies politisko atbildību un atkāpjaties no ieņemamajiem amatiem – tā būtu reāla rīcība un mazinātu apkaunojumu valstij, ko ar savu bezdarbību esat nodarījuši….
2
BardainaisSigne > zanE 24.02.2018. 19.56
Atkāpties,lai atkal palaistu Vienotību pie kloķiem?Gan jau tās ”amatpersonas”,kuras kukuļoja,bija saistītas ar Vienotību.
0
J.Biotops > zanE 24.02.2018. 21.25
“…tas viss izskatās pēc histēriskas rīcības, lai atbrīvotos no politiskās atbildības…” Lai nu par ko, bet par politisku atbildību ZZS slaidi nospļauties. Elektorāts uzticams.
Cita lieta – ja nu kaut kur tālumā parādītos īstas atbildības draudi… Tas mazvarbūtīgi, tomēr pat suņam savas ēdienkartes pārzināšana reizēm izsauc nelielu nervozitāti. Neko vairāk.
0
Sskaisle 25.02.2018. 09.14
“Latvijas nelabvēļi situāciju finanšu sektorā izmanto savā labā, jo ir daudz politiķu un valstu, kam nevajag brīvu, neatkarīgu un plaukstošu Latviju, šādu viedokli sarunā ar aģentūru LETA pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks (V).”
lielākie Latvijas nelabvēli ir šābrīža varas elite – zaglīgā, alkatīgā, maucīgā Latvijas elite – tas ir cieti un nav pārsūdzāmi
2
QAnon > Dusma 25.02.2018. 12.26
Es 100% piekristu Pabrikam, kad viņš iebāztu sev mutē divus stobrus un izšķaidītu smadzenes un vēl vairāk, ja viņš, aplicis šahida jostu, aizietu uz savas bandas shodņjaku un visus aizrautu pie staļina.
0
fzss > Dusma 25.02.2018. 10.25
ja Tu elitē nonāktu, vai Tu nedaritu tāpat ? kā darītu, lai nebutu ka tagad ?
2
Vahamurka > fzss 25.02.2018. 10.55
Protams,ka dusma darītu tāpat,viņa nepārtraukti balso par vislielākajiem blēžiem,kurus vien var sameklēt.
0
Sskaisle > fzss 25.02.2018. 11.27
fzss – šābrīža elitē es nevarētu nonākt , plēsīgu vilku barā, kuras nokož aitas, jo vienkārši ir plēsoņas mani nokostu pirms es paspētu ieblēties
lasu jaunajā santā par veiksmīgām biznesa sievietēm = man nav konkrēti pierādījumi , ko likt kā saka galdā, bet zinu no diezgan drošiem avotiem par tādām “veiksminiecēm” , kuru biznesa veiksme turas uz sadarbību ar minstriju – vienu un to pašu un gadiem ilgi – konkursi par valsts iepirkumiem tiek rakstīti viņas firmai – nu gluži kā ar mūsu veiksmīgajiem būvuzņēmējiem, kuri taisa vienus sūdus lielākus par citiem, bet vienalga uzvar valsts apmaksātos pasūtījumus – kā labākie
tā kā neprasi vai es aita vārētu piedzemdēt arābu rikšotāju – domāju , ka nē
0
Sskaisle 24.02.2018. 17.43
ja ablv likvidē – jkāpēc no LB bija jāpārskaita tie simti miljoni?
Kāpec sabiedrībai netiek skaidrota situācija ?
Teica, ka esot jānodrošina likvidite, kāpēc mums – nodokļu maksātājiem no mūsu naudas tā jānodrošina netīrās jaudas biznesmeņiem ?
nu labi -sapratu pati -tāpēc ka esam čekistu un viņu kalpu valsts , tāpēc ka demokrātijas Latvijā ir ilūzija, tiesiska valsts nekad neesam bijuši, neesam paspējuši būt
un tādi cūkas netīrie mums ar nodkļiem jāturpina uzturēt ….
3
+1
-4
Atbildēt
+3
-1
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
+1
-2
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+4
-3
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@J.Biotops > Dusma 24.02.2018. 21.07
Šī nu ir tā reize, kad skaidrots un izskaidrots pietiekoši. Ieķīlāto vērtspapīru (īstu, nevis vietējā ietinamā papīra)vērtība pārsniedz saņemtā aizdevuma vērtību. Tātad no LB banka tas ir normāls bizness, pie tam nepavisam ne orģināls, bet ikdienas.
Dusmupūcīt – nesen te kādā postā lielījies kolēģiem vēsturi mācīt, tad nu paskaidrošu ar piemēru no vēstures. Pirms zemes reformas Kurzemes lielākie zemes īpašnieki – fon Bēru dzimta – pie milzu platībām un īpašumiem tika, aizdodot naudu pret zemes ķīlu visādiem titulētiem pļunduriem, uzdzīvotājiem un kauslīgiem plātīzeriem. Aizdeva, droši zinot, ka parādu šie nekad neatdos pēc definīcijas, tātad daudz vērtīgākā ķīla (skaitīt lācēni Bēri prata) paliks aizdevēja īpašumā.
Mūsu Dievzemītē šī jau sena tradīcija – bļaut, ka tauta nepietiekoši informēta, kaut skaidrojumu plūdos nav pat mēģināts ieklausīties.
Bet vaidēt par čekistiem un citiem ļaundariem protams vieglāk un publikai patiks. Garantēti.
2
tonijs > J.Biotops 24.02.2018. 21.52
Skaidrots jau ir, tikai mēs jau tiem skaidrojumiem neticam. Neticam valsts varai, neticam viņu teiktajam.
0
Sskaisle > J.Biotops 25.02.2018. 08.39
labrītņ, biotop. Nekādi nevaru piekrist.
Nr 1 – ieliec saitīti, vai vismaz uzraksti, kur ir skaidrojums, kurš notikumu tālākajā gaita ir pierādījies, kā patiesība, kāpēc LB bija jāaizdod nerezindetu naudas bankai likviditātes nauda. Kāpēc? Kur ir tas skaidrojums un pamatojums?
nr2 – pēdējo 2 dienu notikumu pierāda , izskadro Rimšēvica vārdus, ka bankai ABLV , ECB ir prasījusi uzrādīt 1 miljardu eiro, lai tā varētu apstiprināt savu pastāvēšanu. To apstiprina arī Kušners no LB. Ka ablv jau vairākkārt ir prasījis – iedot, aizdot utt. no Latvijas banakas to 1 miljardu – kāpēc valsts augstākās amatpersonas mums nestāsta, ka jau pagājušā gadā bija šādi signāli , bet tā vietā lai to risinātu uzreiz = dalīja premijas? Kur ir tam skaidrojums.
nr3 – noklausījos interviju, kurā Domburs uzrunā Reiznieci – noklausies – tur reizniece atklāti melo un mānās, ka ftk šos jau pagājušajā nedēļā neesot brīdinājusi par ablv , Domburs ēterā parāda papīru ar visu zīmogu , ka ir gan – kā tā varbūt, kāpēc melo ministre
zini – es tādā garā varu turopināt , bet tas ir kā purināt piebezdētu segu – nepatikami vienkārši
tikai kārtējo reizi pierādās ta,s ka mūsu valsti grauj tieši elite
tas, ka knab veica pasūtījumu tik skaļi un visiem pasaules bandītiem par godu aizturot rimševicu – tas ir 100% pierādījums ka knab pilda – aizsargā bandītu , nevis valsts – mūsu sabiedrības intereses.
Ne putins un agresīvā Krievija , bet mūsu varas elite mūsu ir nodevusi – es neticu ne tik cik melns ndk – ja viņi vienīgais, ko spēj – kliegt kā pārbiedētas vistas par rimšeciu – tad viņi ir letas prastas pērkamas netīras noziedzīgas cūkas – kaut pēc iespējas ātrāk tie maukas ellē tiktu un prezidents viņiem pa priekšu lai brauc
1
J.Biotops > Dusma 25.02.2018. 14.13
Dusmupūcit, sapratu jau, ka no rīta nakstputniem ar lasīšanu pagrūti. Kāpēc jāaizdod, jau uzrakstīju. Tāpēc, ka ķīlu vērtība (ne tikai cena, bet arī saprātīga likviditāte) pārsniedz aizdevumu. Ja Tu man lūgtu 100 eirikus, ķīlā piedāvājot antīku vāzi (īstu), es ne vien aizdotu, bet arī neuztrauktos ne par Tavu turpmāko veselību, pat ne par procentiem. Pārējais, ko te pa numuriem uzrakstīji, neattiecas uz mūsu sarunas tēmu un tādas ne visai pārsteidzošas lietas, kā “Reizniece melo” apstrīdēt netaisos.
Tonijam –atzinums, ka “skaidrots jau ir”, apstiprina manis rakstīto, pateicos. Tas, ka ‘neticam” nevar tikt atspēkots, jo ticība tādai procedūrai nepakļaujas. Maza piezīme – žēloties par skaidrojuma trūkumu un vienlaikus ‘neticēt” nozīmē tikai to, ka nav saņemti tādi skaidrojumi, kādus gribu dzirdēt.
Paldies visiem kolēģiem, kuru ieraksti te lieliski ilustrē mana necilā posta 2 pēdējās rindkopas. Jauku svētdienu!
0
Sskaisle > Dusma 25.02.2018. 08.43
vai rimševica noziegums un kaitējums Latvijai ir lielāks kā simtu miljonu nozagšana no valsts, lai to atdotu ablv?
elite saka, ka jā, kaut gan paši apgalvo, ka viss ir izmeklēšanas noslēpums- kāpēc atkal tādi meli?
tev nelabi nemetas no to netīro cuku runām?
0
andrejs > Dusma 24.02.2018. 22.01
kāpēc no LB bija jāpārskaita tie simti miljoni
—————-
Lai demokrātiskie un liberālie TUA polučateļi varētu izņemt savus likumīgos noguldījumus.
1
Sskaisle > andrejs 25.02.2018. 11.30
tieši tā – šai varas elitei – kremļa Krievijas noguldītāju tiesības un intereses ir izšķirīgi būtiskāks arguments kā viņu vēlētāji, Latvijas nodokļu maksātāji
nez cik un kā kremlis maksā šiem nolādētiem mauku bērniem
kāpēc saeima nepieņem ziņotāju aizsardzības likumu – pareizi – pirmie būtu viņi – maukas, par kuriem ziņotu un kurus liktu cietumā
0