Latkovskis: Par Rimšēviču un “ABLV Bank” jālūdz palīdzība FIB un Eiropas krāpšanas apkarotājiem

Saistībā ar Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča lietas izmeklēšanu, kā arī ar pārbaudi par “ABLV Bank” Latvijai jālūdz palīdzība ASV Federālās izmeklēšanas birojam (FIB) un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai jeb “Olaf”, aģentūrai LETA sacīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V).

Ņemot vērā, cik liela uzmanība šīm lietām ir pievērta Rietumvalstīs un kādu iespaidu tās var atstāt uz Latviju, politiķis uzsver, ka gan Rimšēvica lieta, gan ASV puses veltītie pārmetumi “ABLV Bank” ir jāizmeklē ātri un profesionāli. Ja nepieciešams, valdībai jāpiešķir papildus līdzekļi izmeklētāju, operatīvo darbinieku un prokuroru darbam, tajā skaitā virsstundām, saka Latkovskis.

Korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs pauž bažas, ka minēto lietu savlaicīga neatrisināšana var atstāt negatīvu ietekmi uz Latvijas reputāciju un kredītreitingu. Tāpēc Latvijai ir jāparāda, ka tā ir ieinteresēta ātrāk nonākt pie risinājuma, ko raitāk ļautu sasniegt FIB un “Olaf” iesaistīšanās šajā procesā, skaidro politiķis.

Latkovskim piekrīt arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), kurš sociālajā tīklā Twitter ierakstījis: “Ātra un efektīva Bankgeitas izmeklēšana šobrīd ir ne vien tiesiskuma un reputācijas, bet arī valsts drošības jautājums – sabiedrotajiem jābūt pārliecinātiem, ka aizstāv demokrātisku un tīru valsti, nebūtu jākautrējas arī no ārvalstu tiesībsargu palīdzības.”

Vienisprātis ar viņiem ir Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (V), kurš sociālajā tīklā raksta: “Mūsu valdībai ir jāprasa starptautiska palīdzība bankgeitas noskaidrošanai. Jāatšķir graudi no pelavām un jāattīra tas, kas attīrāms.”

Jau vēstīts, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās kriminālprocesā pēc Krimināllikuma normas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kā paziņojis KNAB priekšnieks Jēkabs Straume, konkrētajā kriminālprocesā figurē divas personas – augsta Latvijas Bankas amatpersona un kāda fiziska persona, bet kukuļa apmērs esot vismaz 100 000 eiro.

Rimšēvičs brīvdienās tika aizturēts un pirmdien pēc atbrīvošanas teica, ka neatzīst savu vainu un otrdien preses konferencē sniegs plašākus komentārus.

Savukārt “Norvik bankas” lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP paziņojis, ka Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes. Guseļņikovs arī sīkāk apraksta, kā tas esot noticis.

Jau vēstīts, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) iepriekš paziņojusi, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām. Tāpat “ABLV Bank” vadība esot līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām, norāda “FinCen”.

Savukārt bankas pārstāvji apgalvo, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams. Banka arī vērsīsies tiesībsargājošās iestādēs, lūdzot pārbaudīt iespējamu bankas nomelnošanu.