ES līdz 2030.gadam grib panākt, ka viss plastmasas iepakojums būtu pārstrādājams • IR.lv

ES līdz 2030.gadam grib panākt, ka viss plastmasas iepakojums būtu pārstrādājams

Izmantotais sveču plastmasas ietvars kaudzē Slovēnijas pilsētas Jeseņicas plastmasas pārstrādes rūpnīcas pagalmā pirms pārstrādes. Slovēnijas rūpnīca "Plastkom" ir viena no nedaudzajām Eiropā, kas gadā pārstrādā ap 1400 tonnu sveču un to atkritumu. Lielu daļu pārstrādes materiāla eksportē uz Vāciju. Foto: Reuters/LETA

Eiropas Savienība (ES) otrdien paziņoja par plāniem panākt, lai līdz 2030.gadam visu plastmasas iepakojumu būtu iespējams izmantot atkārtoti vai pārstrādāt. Tādējādi varēs samazināt plastmasas atkritumus okeānos un izgāztuvēs, vēsta LATA/AFP.

“Ja mēs nemainām veidu, kā ražojam un izmantojam plastmasu, mūsu okeānos līdz 2050.gadam būs vairāk plastmasas nekā zivju,” brīdināja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Franss Timmermanss.

EK šogad nāks klajā ar oficiālu ierosinājumu par jauniem noteikumiem attiecībā uz vienreizējās lietošanas plastmasas izstrādājumiem. Tie būs jāapstiprina visām ES valdībām un parlamentiem.

Plāna mērķis ir nodrošināt, ka pilsoņiem ir vienkāršāk sadalīt, izmantot atkārtoti vai pārstrādāt plastmasu, kā arī izdarīt izvēles, kas videi nodara mazāku kaitējumu. EK turklāt vēlas samazināt mikroplastikātu izmantošanu, tādu kā kosmētikas līdzekļiem pievienojamās eksfoliācijas granulas, kuru nonākšanai jūras vidē sekas nav zināmas.

ES palielinās finansējumu izpētes projektiem, lai attīstītu plastmasas produktus, kurus iespējams labāk pārstrādāt, kā arī labākus pārstrādes procesus.

EK otrdien arī ierosināja jaunus noteikumus, lai uzlabotu atkritumu savākšanas iekārtas kuģos, kas piestāj Eiropas ostās, lai nepieļautu, ka atkritumi no tiem tiek izgāzti okeānos.

ES ziņojumā teikts, ka platsmasa sastāda 85% no visiem pasaules atkritumiem, kas nonāk pludmalēs. Savukārt Eiropā ik gadu tiek saražoti 25 miljoni tonnu plastmasas atkritumu, no kuriem tikai 30% tiek savākti pārstrādei. Pēc ekonomistu aprēķiniem, tikai 5% no plastmasas iepakojuma materiāla vērtības paliek ekonomikā. Pārējais ar laiku tiek zaudēts. Tas ekonomikām ik gadu izmaksā no 70 līdz 105 miljardiem eiro. “Eiropa nevar atļauties tādus zaudējumus,” teikts ES dokumentā, raksta Dw.de.

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu