Spānijas premjers: Neatkarības referendums Katalonijā nav noticis (papild.)

Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs svētdienas vakarā paziņoja, ka neatkarības referendums Katalonijā nav noticis.

“Šodien pašnoteikšanās referenduma Katalonijā nebija. Joprojām valda likuma vara ar visu tās spēku,” sacīja Rahojs uzrunā televīzijā drīz pēc balsošanas iecirkņu slēgšanas Katalonijas valdības rīkotajā neatkarības referendumā.

Policija Katalonijā “izpildīja savu pienākumu”, uzsvēra Spānijas premjers. Referendums bija “īsts uzbrukums likuma varai, (..) uz kuru valsts reaģēja stingri un mierīgi,” teica Rahojs. Viņš arī sacīja, ka referendums bija “‘ņirgāšanās par pašu demokrātijas būtību”. “Mums bija jādara tas, kas bija jādara,” uzsvēra Spānijas premjers, kurš ir arī konservatīvās Tautas partijas līderis.

Tikmēr Katalonijas varasiestādes paziņoja, ka Katalonijā svētdien referendumā par reģiona neatkarību nobalsoja 90% tā dalībnieku.

Katalonijas valdības preses pārstāvis Džordi Turuļs pavēstīja, ka atbilstoši sākotnējiem rezultātiem par reģiona neatkarību nobalsoja 2,02 miljoni balsstiesīgo reģiona iedzīvotāju, bet kopumā referendumā piedalījās 2,26 miljoni cilvēku. Nepilni 8% referenduma dalībnieku nobalsojuši pret Katalonijas neatkarību. Vēl nav saskaitīti 15 000 biļetenu.

Turuļs arī norādīja, ka nav saskaitīti tie biļeteni, kurus konfiscēja Spānijas policija.

Kopumā Katalonijā ir 5,3 miljoni balsstiesīgo iedzīvotāju.

Jau ziņots, ka Katalonijā svētdien notika balsošana Spānijas valdības aizliegtajā neatkarības referendumā, lai gan policija mēģināja nepieļaut balsošanu, ieņēma referenduma iecirkņus un konfiscēja urnas un biļetenus, ziņo LETA.

Konfrontācijā ar policiju neatkarības referenduma laikā Katalonijā svētdien cietuši 844 cilvēki, kuriem sniegta medicīniskā palīdzība, paziņojušas reģiona varasiestādes.

Nav gan zināms, cik daudzi no viņiem ir patiešām ievainoti. Iepriekš Katalonijas valdības veselības departaments pavēstīja, ka 92 cilvēki ir ievainoti.

Savukārt Spānijas policija paziņojusi, ka sadursmēs ievainoti 12 policisti.

Katalonijas valdības vadītājs Karless Pudždemons iepriekš apsūdzēja policiju pārmērīgā vardarbībā. “Spānijas valsts īstenotā neattaisnojamā vardarbības izmantošana, kas ir gan neracionāla, gan bezatbildīga, neapturēs katalāņu tautas gribu,” žurnālistiem sacīja Pudždemons.

Policija, izsitot durvju stiklu, ieņēma iecirkni Sanžulijas de Ramisas ciematā pie Žironas, kurā bija paredzēts balsot Katalonijas reģionālās valdības vadītājam Karlesam Pudždemonam. Tomēr Pudždemons nobalsoja citā iecirknī netālajā Korneljas de Terri ciematā.

Videomateriālos, kas tiek demonstrēti televīzijā un ir ievietoti sociālajos tīklos, redzams, kā policisti velk projām cilvēkus no rindām pie balsošanas iecirkņiem. Barselonā vairāki cilvēki aizturēti. Spānijas Iekšlietu ministrija paziņojusi, ka policisti konfiscē balsošanas urnas un biļetenus.

Cilvēki, kas sapulcējušies pie iecirkņiem, katalāņu valodā skandē: “Votarem!” (“Mēs balsosim!”)

Katalonijas valdība svētdienas rītā paziņoja, ka referendums netiks atcelts, lai gan policija ir slēgusi lielāko daļu balsošanas iecirkņu. “[Katalonijas] valdība šodien var apstiprināt, ka mēs varam svinēt pašnoteikšanās referendumu – lai arī ne tā, kā mēs to gribējām,” Barselonā teica Katalonijas valdības preses sekretārs Žordi Turuļs.

Dažas stundas pirms plkst.9 (10 pēc Latvijas laika) paredzētā balsošanas sākuma iecirkņos tika nogādāti referenduma biļeteni, kuros ir jautājums: “Vai jūs vēlaties, lai Katalonija kļūtu par neatkarīgu valsti republikas formā?” Uz šo jautājumu balsotājiem jāatbild ar “jā” vai “nē”.

Svētdien jau agrā rītā daudzi cilvēki ieradās balsošanas iecirkņos, atsaucoties referenduma rīkotāju aicinājumam pulcēties iecirkņos jau no plkst.5 (6 pēc Latvijas laika), lai tos aizsargātu un neļautu policijai tos slēgt.

“Esmu atnācis lai aizstāvētu savas zemes – Katalonijas – tiesības,” ziņu aģentūrai “Associated Press” (AP) sacīja 73 gadus vecais pensionārs Žoakims Bošs, kurš bija atnācis uz balsošanas iecirkni kādā Barselonas skolā, kur jau bija sapulcējušies vairāk nekā 100 cilvēku.

Vairākām skolām, kur ierīkoti balsošanas iecirkņi, izcelti no eņģēm vārti, lai apgrūtinātu policijai skolu teritoriju slēgšanu. Dažviet pie iecirkņiem lauksaimnieki novietojuši traktorus.

Informēta persona policijā, kas vēlējās palikt anonīma, aģentūrai “Reuters” teica, ka policistiem dots rīkojums slēgt balsošanas iecirkņus, tomēr ieteikts izvairīties no vardarbīgas rīcības pret iecirkņos esošajiem cilvēkiem.

Spānijas Iekšlietu ministrija sestdienas vakarā paziņoja, ka policija ir slēgusi vairumu ēku, kur iekārtoti balsošanas iecirkņi. Tomēr daudzus iecirkņus vēl kontrolē neatkarības piekritēji. Liela daļa iecirkņu ierīkota skolās, un tajos visu nakti atradās neatkarības atbalstītāji, viņu vidū arī ģimenes ar bērniem.

Paredzēts, ka iecirkņi būs atvērti līdz plkst.20 (21 pēc Latvijas laika). Balsstiesības ir vairāk nekā pieciem miljoniem Katalonijas iedzīvotāju.

Tā kā daudzi iecirkņi ir slēgti, Katalonijas valdība paziņojusi, ka cilvēki var balsot jebkurā iecirknī, ne tikai tajā, kurā viņi ir reģistrēti, kā arī izmantot biļetenus, kurus paši izdrukājuši no interneta.

Pavisam bija ierīkoti 2315 balsošanas iecirkņi, taču nav ziņu, cik no tiem svētdien darbojas.

Konflikts starp centrālo valdību un Katalonijas līderiem neatkarības referenduma jautājumā ir izvērties par vienu no Spānijas lielākajām krīzēm pēdējo gadu desmitu laikā. Madride ir aizliegusi šo referendumu un uzskata, ka tas ir nelikumīgs, jo tiesas atzinušas to par antikonstitucionālu. Savukārt Katalonijas reģiona valdības vadītājs Karless Pudždemons uzstāj, ka Katalonijai ir demokrātiskas tiesības lemt par savu nākotni.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Katalonijas iedzīvotāji ir sašķelti reģiona neatkarības jautājumā, tomēr vairākums katalāņu grib, lai viņiem būtu iespēja atrisināt šo jautājumu likumīgā un saistošā nobalsošanā.