Bēdājas vai smaida?

Wooly Organic izveidotāja Madara More ir pārliecināta – pasaule mainās. Viņas uzņēmuma veiksme ir iederēties jaunajā ainavā, piedāvājot bioloģiskās kokvilnas rotaļlietas un apģērbu bērniem

Mēs esam pareizajā laikā un vietā, saka bērnu preču zīmola Wooly Organic radītāja Madara More. Tiem, kuriem patlaban ir 20 gadu, bērnībā bija 20 mīksto rotaļlietu un apetīte pēc jaunām mantiņām šķita nepiesātināma. Tagad nostiprinās tendence, ka jaunie vecāki desmit Ķīnā ražotu rotaļu zaķīšu vietā labāk iegādājas vienu dārgāku zīmola mantu ar skaistu dizainu, kas ražota atbildīgā uzņēmumā. Dizaina un konceptveikalu ienākšana Eiropas galvaspilsētās liecina, ka «patērēšanas bums, kad vajag visu un daudz, pāriet». «Cilvēki ir gatavi pirkt dārgākas lietas, ja redz pamatojumu, kāpēc tas ir tā vērts,» uzņēmēja ir pārliecināta. 

Tā arī ir atslēga, kā savu vietu pasaulē veiksmīgi atrod bioloģiskās kokvilnas rotaļlietu un apģērbu zīmols Wooly Organic. Kā uzņēmumam būtiskas Madara piesaka trīs vērtības – «izvēlies zaļo, novērtē dizainu un ražots Eiropā».

Simt izjauktu rotaļlietu

Ideja par savu uzņēmumu dzima pēc divām savstarpēji nesaistītām sarunām. Kāds Vecrīgas suvenīru veikalu īpašnieks Madarai stāstīja, ka Latvijā ražo saldumus un daudz dažādu tekstilizstrādājumu, toties trūkst suvenīru, ko iebraucēji varētu pārvest mājās saviem bērniem. Bet tieši bērni ir tie, kuriem kaut ko aizvest vienmēr gribas. Otra saruna bija par to, ka Rīgas biznesa inkubatoros atbalstu saņemt ir grūti, jo konkurence ir liela, taču viņas dzimtajā Liepājā situācija ir pavisam atšķirīga – dalībnieku ar svaigām idejām pat trūkst. «Tā sapratu, ka jāizdomā produkts, ko var pārdot kā suvenīru bērniem, un jāiesniedz biznesa inkubatorā,» viņa stāsta.

Zīmols startēja kā sociālais uzņēmums, kurā neredzīgi cilvēki filcēja rotaļu lācīšus. Šķita, ka tas ir vērtīgs sabiedrisks darbs un arī labs stāsts mantiņai, ar ko tūristam doties prom no Latvijas. Lai rotaļlietas piesaistītu uzmanību, Madara uzaicināja Latvijas Mākslas akadēmijas studentus izstrādāt rotaļlietu dizainu.

Pirmajos gados uzņēmums Madarai drīzāk bija kā hobijs. Liela daļa laika pavadīta, taustoties tumsā un cenšoties saprast, kā kas darāms. Sākotnēji dažus lācīšus filcēt nācās arī pašai, turklāt ar šūšanas piegrieztņu veidošanu rotaļlietām pieredzes nebija arī Mākslas akadēmijas kolēģiem, jo «uztaisīt piegrieztni zaķītim un uztaisīt piegrieztni kleitai ir pilnīgi kaut kas cits». Arī te pašai vajadzēja izdomāt, kā izlīdzēties. Madara stāsta: «Izārdīju 100 rotaļlietu, lai saprastu, kā tās konstruē, kā šuj vīles, ar kādiem diegiem un kā kas krustojas.»

Uzņēmēji dažkārt saka – lai sāktu uzņēmumu, nepieciešams laiks, nauda un zināšanas. Madara smejas, ka viņas gadījumā trūcis gan naudas, gan zināšanu. «Bet vienmēr aktīvi izmantoju dažādus fondus, biznesa inkubatoru, arī iespējas braukt uz izstādēm, piesaistot LIAA līdzekļus. Bez šī finansējuma tas nebūtu iespējams,» viņa stāsta.

Aizbraucot uz Eiropas lielāko rotaļlietu izstādi Vācijā, Madara saprata, ka izdevies uztaustīt pareizo nišu, jo ievērojama daļa bioloģisko rotaļlietu patiesībā bija ražotas Ķīnā. Tas pircējā rada aizdomas, vai produkts patiešām ir bioloģisks. Savukārt uzņēmumiem, kas rotaļlietas taisa, piemēram, turpat Vācijā, cena ir pat trīsreiz augstāka nekā produktam, ko varētu saražot Latvijā.

Pārmaiņas

Problēmas sākās, kad Madara saprata, ka filca lāčus nevar sertificēt kā rotaļlietas. Latvijas suvenīru veikalus tas nesatrauca, taču mantiņas nebija iespējams eksportēt. Jebkurai precei, kuru ražo bērniem, protams, jāatbilst stingriem kvalitātes standartiem. Uzņēmēja paskaidro, ka audumam jābūt pietiekami stipram, lai «tas neplīstu un lai bērns nevarētu, piemēram, sākt ēst pildījumu». Ar roku filcēta vilna tādam standartam nekādi neatbilst.

Neredzīgi cilvēki savukārt nevar šūt ar šujmašīnu, un kvalitāti nodrošināt bija grūti. Turklāt organizatoriski process bija dārgs un sarežģīts. Uzņēmums arī, protams, neko nepelnīja, jo tāda ir sociālo uzņēmumu būtība – atbalsti kādu cilvēku grupu, bet labumu sev negūsti. Lai šādu sociālo projektu attīstītu, jāvelta daudz vairāk laika nekā viena diena nedēļā, atzīst uzņēmēja.

Tāpēc arī pirmie četri gadi uzņēmumā bijis stagnācijas periods. «Tādu uzņēmumu pārvērst par globāli strādājošu man nebija ne kompetences, ne resursu, bet pateikt, ka vairs nebūsim sociālais uzņēmums, bija emocionāli smagi.» Madara domāja, ko nu sacīs klienti un kā varēs strādāt tālāk, jo šķita, ka visa uzņēmuma jēga ir palīdzība cilvēkiem ar invaliditāti. Tomēr šogad aprīlī Liepājā tika atvērta ražotne, kur top Wooly Organic rotaļlietas, un šūšanas pakalpojums vairs nav jāiepērk. Tagad bērni ar Liepājā ražotajām mantiņām spēlējas arī tālu aiz Latvijas robežām.

Gada nogalē apritēs divi gadi, kopš uzņēmums ražo arī apģērbu mazuļiem. Madara gan stāsta, ka uzņēmuma uzmanības centrā joprojām ir rotaļlietas, jo bērnu apģērbu ražotāju Latvijā ir gana daudz. Tomēr, braucot uz izstādēm, kļuvis skaidrs, ka ar desmit rotaļlietu modeļiem ir par maz, savukārt taisīt vēl vairāk dažādas pelītes, kaķīšus un zaķīšus arī licies lieki. Turklāt izstādēs, kur piedalās ne tikai tirgotāji, kas meklē produkciju veikalam, bet arī jaunās māmiņas un grūtnieces, klienti daudz labprātāk pērk drēbītes. Rotaļlietas biežāk iegādājas dāvanām. Tāpat bijis skaidrs, ka nepietiks tikai ar dažām rotaļlietām vien, lai īstenotu sapni par sava veikala atvēršanu Rīgā.

Raibā pasaule

Pērn apmēram 80% produkcijas eksportēti. Tālākās vietas, uz kurieni aizceļo Wooly Organic zaķi un lāči, ir Jaunzēlande un ASV. Tur klienti – ekoveikali, konceptveikali un dizaina veikali, kas rotaļlietas tirgo, – piesaistīti nesen. Latvijas mantiņām ir pircēji arī Āzijā – Ķīnā, Japānā, Singapūrā, mantas tirgo arī visā Eiropas Savienībā. Madarai bija liels gods, kad mantiņas vairumā iepirka Slovēnijas ugunsdzēsības dienests, lai lācīšus kā mierinājumu dāvinātu ugunsnelaimēs cietušiem bērniem. Svarīgi izrādījies tas, ka mantiņas ir neitrālās krāsās, neuzkrītošas. Madara min, psihologi to skaidro tā – mantiņas neitrālās krāsās rada drošības sajūtu, atstāj vietu bērna iztēlei un līdz ar to tiek iemīļotas. Tāpēc arī Wooly Organic mantiņām nav skaidri nolasāmas sejas izteiksmes – vienam zaķīši var likties bēdīgi, citam priecīgi.

Interesanti, ka mūsu kaimiņi lietuvieši un igauņi par Wooly Organic rotaļlietām izrāda mazāku interesi nekā tālākas valstis, saka Madara. Šogad gan nozīmīgāku lomu ieņem arī vietējais tirgus, uzņēmums atvēris veikaliņu Miera ielā.

Pircējiem katrā valstī ir pilnīgi citas vēlmes un intereses, novērojusi uzņēmēja. Taču bieži izrādās, ka Wooly Organic priekšrocība ir tā, ka prece ražota Eiropā un izejmateriāli ir dabiski. Daudzi ekoloģisko rotaļlietu ražotāji pildījumā izmanto poliesteri, to kādu brīdi apsvēra arī Wooly Organic, bet sadarbības partneri uzreiz skaidri pateikuši – latviešu mantiņas viņus interesē tikai dabiskā pildījuma dēļ. Wooly Organic izmanto kukurūzas šķiedras pildījumu.

Tas, ka ražojumi nāk no Eiropas, būtiski šķiet tieši Āzijas valstīs. «Ir kāds vēsturisks nospiedums – viņi visu laiku ražojuši Eiropai, tāpēc tagad atļauties nopirkt roku darbu no Eiropas ir simbols turīgumam,» skaidro Madara. Vācieši savukārt ciena vietējos ražotājus. Taču, ja viņiem jāizvēlas starp Latvijas ražojumu par 20 eiro un Vācijā ražoto par 70 eiro, pragmatiskie pircēji izvēlēsies Latvijas zaķīti. Dānijā savukārt piedzīvots, ka daudzi veikali aizrāda par, viņuprāt, pārāk mazo sekotāju skaitu uzņēmuma Instagram kontam. Tur tik tiešam daudzi ražotāji pie tā stipri piestrādā, atzīst Liepājas uzņēmēja. Dāņu produktu vizuālā identitāte ir pamanāma un skaista. Vācijā tas nevienu nav interesējis. Savukārt amerikāņiem patlaban vienkārši ir izdevīgs valūtas kurss, nosmejas Madara.

Vēl lomu mēdz nospēlēt arī iepakojums. Mantiņas liek kastītēs, jo ES regula prasa katru rotaļlietu fasēt atsevišķi, turklāt ne visiem patīk pirkt lācīti, ko jau iepriekš veikalā aptaustījuši desmitiem citu interesentu. Savukārt plastmasas maisiņā rotaļlietas likt nevar, jo tas var izraisīt asu pretreakciju. Piemēram, Zviedrijā pircējs tādos gadījumos iet tirgotājam klāt un jautā, vai viņš apzinās, cik simtus gadu prasīs maisiņa sadalīšanās.

Latvijā lielu lomu nospēlē tas, ka Wooly Organic rotaļlietas ir vietējais ražojums. Tomēr arī mēs nedzīvojam uz noslēgtas salas. Madara novērojusi, ka ekoloģisks dzīvesveids cilvēkiem kļūst aizvien svarīgāks, un arī mūsu jaunieši ir tendēti uz zīmoliem, kas atpazīstami internetā. «Tā sauktās Instagram mammas seko līdzi tam, kas ir modē. Nav svarīgs rotaļlietas praktiskums, bet gan dizains un tas, ka bērnu varēs pozicionēt kopā ar zīmolu. Mārketings no zīdaiņa kājas.»

Ar to vien gan vēl nepietiek, norāda Wooly Organic izveidotāja: «Latvijā ir daudz produktu ar skaistu dizainu, bet preci nepērk, ja nav pārdomāta mārketinga puse un nav sapratnes par to, kā tirgus strādā, ko grib patērētājs, ko grib tirgotājs un kā visu organizēt.» Tomēr nav arī tā, ka latviešu māmiņas par dārgāku produkciju nebūtu gatavas maksāt. Lai gan Vācijā algas ir daudz lielākas, tas nenozīmē, ka vecāki arī attiecīgi vairāk tērē. Arī Latvijā kvalitāte un produkta drošība kļūst ārkārtīgi būtiska, ja manta jādod savam mazulim.

Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā

Vēlme attīstīties un radīt kaut ko paliekošu.

Lielākā kļūda, kas devusi mācību

Sākumā nebija naudas, lai pasargātu savu identitāti pasaulē, tāpēc izvēlējāmies tikai ES tirgu. Rezultātā patlaban Ķīnas tirgū kāds intensīvi mēģina reģistrēt mūsu zīmolu un patentus, piegrieztnes, iepakojumu, pat domēna vārdu. Arī mēs esam iesnieguši prasību reģistrēt patenta zīmi, bet Ķīnā eiropietim ir grūti uzvarēt.

Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam

Izturēt pirmos četrus gadus, kad bankrotē liela daļa jauno uzņēmumu. Pēc tam tiešām ir vieglāk, viss kļūst daudz pašsaprotamāks.