Ierakstu trūkuma dēļ KNAB neveiks “Ir” publiskoto oligarhu sarunu autentiskuma pārbaudi

Straume: ierakstu autentiskumu var pārbaudīt, tikai salīdzinot vienu audiofailu ar otru audiofailu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) neveiks žurnāla “Ir” publiskoto oligarhu sarunu autentiskuma pārbaudi, jo birojs no medija nav saņēmis audioierakstus, kurus varētu salīdzināt ar KNAB rīcībā esošajiem audioierakstiem, aģentūrai LETA apliecināja KNAB vadītājs Jēkabs Straume. 

Tajā pašā laikā KNAB izveidotā izmeklētāju grupa veic “Ir” publicēto sarunu līdzības pārbaudi. “Tomēr būtiskāks jautājums ir nevis šī līdzības pārbaude, bet tas, vai iepriekš kriminālprocesā neiekļautajos jautājumos nav palaista garām iespēja konstatēt noziedzīga nodarījuma gatavošanu vai izdarīšanu,” skaidroja Straume. 

Pēc tam, kad žurnāls “Ir” sāka publicēt tā dēvētās oligarhu sarunas, KNAB 3.jūlijā sarīkoja preses konferenci, kurā Straume paziņoja: “Pirmkārt, kā jau to norādīja ģenerālprokurors, KNAB veiks darbības kompetences ietvaros, lai konstatētu viņu [sarunu] autentiskumu, lūgsim arī žurnālam “Ir” nākt pretim un ļaut mums salīdzināt viņu rīcībā esošo informāciju ar to informāciju, kas ir KNAB rīcībā.”

Otrdien Straume skaidroja, ka autentiskuma pārbaudi fonoskopiskās ekspertīzes ceļā var veikt tikai tad, ja tiek pārbaudīts, vai viens audiofails ir identisks citam audiofailam. Vaicāts par iespēju veikt autentiskuma pārbaudi, veicot KNAB rīcībā esošo audiofailu salīdzināšanu ar “Ir” publicēto sarunu rakstisko atšifrējumu, Straume uzsvēra, ka neviens eksperts to nedarītu, jo tas neatbilst autentiskuma pārbaudes nosacījumam par nepieciešamību pārbaudīt audioierakstu pret audioierakstu. 

KNAB vadītājs norādīja, ka “Ir” vadība gan publiski, gan sarunā ar viņu esot paudusi, ka attiecīgos audioierakstus KNAB neiesniegs. Ņemot to vērā, birojs arī nav birokrātiski tērējis laiku, lai oficiāli prasītu žurnālam šo audioierakstu publicēšanu. 

KNAB iepriekš arī izveidoja dienesta izmeklēšanas komisiju, kura veic dienesta pārbaudi par, iespējams, valsts noslēpuma izpaušanu. Šajā pārbaudē tiek skaidrots, kā pašas sarunas nonāca publiskajā telpā. Pārbaudes veikšanas termiņš pagarināts līdz 2017.gada 30.septembrim, aģentūra LETA noskaidroja KNAB. 

Tāpat KNAB norādīja, ka birojs turpina pārvērtēt to informācijas kopumu, kas bijis iestādes rīcībā, bet netika iekļauts kriminālprocesā. 

Kā ziņots, viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts. Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad žurnālā “Ir” tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras, iespējams, tika noklausītas oligarhu lietā.