Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt!

Līdztekus lēmuma absurdajai pusei jāņem vērā, ka tas nozīmē papildus slogu arī pašvaldībām

Brīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no sešiem mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks atbildēja, ka tādus likumus viņš nepazīstot. Nedomāju, ka likuma nezināšana glābtu arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nebūs reģistrējuši savus, atvainojiet, ķemertiņus jeb decentralizētās kanalizācijas sistēmas kopējā reģistrā. Labi, ka par šo pārkāpumu nedraud tāds sods kā Šveikam, taču arī 350 eiro fiziskajām personām un 1400 eiro – juridiskajām ir gana liels sods, īpaši lauku reģionos dzīvojošiem pensionāriem.

Ķemertiņu reģistrs nav joks

Lai arī tas izklausās neticami, fakts, ka mazmājiņas būs jāreģistrē pilnīgi visiem, nav joks un ir pilnīgi likumīgi pieņemts. 27. jūnijā lēmums tika pieņemts valdības sēdē, atbalstot projektu “Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu”, kuru sagatavoja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Ministrija skaidro, ka projekts ir izstrādāts, jo ir nepieciešamība pēc vienlīdzīgas pieejas, regulējot gan centralizēto, gan decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu izmantošanu. Acīmredzot ministrijas ieskatā jānodrošina vienlīdzība starp viensētā dzīvojošu pensijas vecuma tanti un lielu uzņēmumu Rīgas centrā, acīmredzot, teikums “Viens likums, viena taisnība visiem” tiek saprasts pārāk burtiski.

Kādā visiem zināmā latviešu filmā izskan frāze: “Kultūra, sievasmāt, sākas no mazmājiņas!”. Laikam jau, ja vieniem no mazmājiņas sākas kultūra, citiem ar mazmājiņu beidzas reāla izpratne par lietu kārtību. Iekasējot soda naudas no pensionāriem, kuri nebūs reģistrējuši savus ķemertiņus, mēs neveicināsim Latvijas ekonomisko uzplaukumu. Ne velti liela sabiedrība daļa ir sašutusi par šādu valdības lēmumu un saredz tajā tikai kārtējo mēģinājumu iekasēt naudu.

Papildus darbs pašvaldībām

Laika gaitā valdība ir pieņēmusi ne vienu vien lēmumu, par kuru pirmajā brīdī sabiedrība ir sākusi paust sašutumu, taču vismaz ir bijusi vieta diskusijai par lēmuma lietderību un racionalitāti. Šis gan nebūs tas gadījums. Līdztekus lēmuma absurdajai pusei jāņem vērā, ka tas nozīmē papildus slogu arī pašvaldībām, kuru darbiniekiem būs tas gods veidot reģistru. Tā sakot, kārtīgam pašvaldības darbiniekam turpmāk savā novadā vai pilsētā būs jāzina katra mazmājiņa.

Visiem decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašniekiem (lasi, katrai tantei laukos) vietējai pašvaldībai būs jāiesniedz informācija par piemājas mazmājiņas sistēmas veidu, t.i., vai konkrētajā adresē atrodas un tiek izmantotas lokālās attīrīšanas iekārtas vai septiķis, vai krājtvertne. Un katrai pašvaldībai būs jāinformē iedzīvotāji, kā pareizi ziņot par savu ķemertiņu, proti, ir uzdots informēt iedzīvotājus, ka tas jādara, sagatavot reģistrācijas formu (veidlapu) un norādīt, kādā veidā un kur šis reģistrācijas pieteikums jāiesniedz (noteikumi paredz iespēju to darīt klātienē, pa pastu vai elektroniski).

Un vēl būtiski ņemt vērā, ka, aizejot uz pašvaldību un piereģistrējot savu ķemertiņu, nevar ar mierīgu sirdi doties mājās un aizmirst par to uz visiem laikiem. Ja mainās mazmājiņas īpašnieks, izmantotā sistēma vai tā vispār tiek likvidēta, piemēram, ierīkojot pieslēgumu centralizētajai kanalizācijas sistēmai, par to atkal jādodas ziņot pašvaldībai. 

Autors ir Jelgavas domes deputāts