Puzes oligarha rosīšanās liecina par augošām bailēm no notiesāšanas
Kur tie laiki, kad Aivars Lembergs bija ziņās teju katru dienu, bet viņa runāto par jebko un visu citēja visi mediji. Viņa tiesāšanās darbu vai zilo govju pieminējumi jau labu laiku bija atrodami vairs tikai ikdienas hronikas apakšējos plauktos. Taču, lai cik nepatīkami būtu justies kā dziestošai popzvaigznei, daudz nepatīkamākas droši vien ir cietuma kameras priekšnojautas. Un strauji sarūkošais Puzes milzis nupat spārdās pretī, kā māk.
Pirms nedēļas Lembergs paziņoja, ka sūdzēšoties Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Tikmēr Saeimā viņam draudzīgie politiķi mēģina nepieļaut grozījumus Kriminālprocesa likumā (kuri viņam bīstami tāpēc, ka varētu Latvijas tiesai ļaut izmantot Londonas tiesas dokumentus) un iedabūt grozījumus Krimināllikumā, kuri notiesāšanas gadījumā viņam ļautu paturēt lielāko daļu mantas un naudas.
Cilpa laikam tik tiešām savelkas, ja jau savulaik varenais Latvijas lietu noteicējs atkal meklē aizstāvību pie Strasbūras liberālajiem «sorosiešiem», kā gadiem ilgi pats bija apzīmogojis tos, kuru turēšanās pie eiropeiskas tiesiskuma izpratnes bija traucējusi viņam iekārtot Latviju par savu guberņu. Taču tas atkal varētu būt tikai sabiedrisko attiecību pasākums, tāpat kā 2008.gadā, kad no vairāk nekā 300 lappušu biezās «sūdzības» viņam labuma bija tik vien, cik preses konference par to, kā valsts «bradā pa dzīviem cilvēkiem » un viņš par to prasīšot sev miljonu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.