Noteikumu projekts ietekmēs mazākumtautību izglītības programmas
Ministru kabineta komiteja (MKK) pirmdien izskatīšanai valdībā virzīja divus Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) noteikumu projektus, kas noteiks, ka 9. un 12.klašu skolēniem eksāmena kārtošanas valoda ir latviešu valoda, ziņo LETA.
Noteikumu projekts, kura izmaiņas attiecas arī uz mazākumtautību izglītības programmām, paredz latviešu valodā kārtot visus eksāmenus, izņemot eksāmenus valodu mācību priekšmetos, līdz ar to vairs netiek paredzētas izvēles tiesības attiecībā uz valodu, kurā kārtot eksāmenu.
Plānots arī noteikt, ka eksāmena vadītājs eksāmena norisi vada latviešu valodā, izņemot valodu mācību priekšmetos. Šāda grozījuma nepieciešamība pamatota ar to, ka Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvji, piedaloties kā novērotāji centralizēto eksāmenu norisē, konstatējuši, ka atsevišķās izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas, eksāmenu norise tiek vadīta mazākumtautību valodā.
Noteikumu projekta mērķī ietverta izglītojamo sagatavošana veiksmīgai integrācijai darba tirgū, kā arī veicināta valsts valodas apguve, nodrošinot efektīvu iekļaušanos profesionālās izglītības iestādēs, ņemot vērā to, ka arī profesionālā vidējā izglītība lielākoties tiek īstenotas valsts valodā, un ņemot vērā arī Izglītības likuma 9.panta ceturtajā daļā noteikto, ka profesionālās kvalifikācijas eksāmeni kārtojami valsts valodā.
Par eksāmenu darbu izpildīšanas valodu vidējās izglītības programmās, noteikumu projekts ietekmēs 108 vidējās izglītības iestādes, no kurām vienu profesionālās izglītības iestādi, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas vidējā izglītībā, šo iestāžu pedagogus un izglītojamos.
Savukārt par eksāmenu darbu materiālu un izpildīšanas valodu 9.klasē noteikumu projekts skars 168 pamata un vidējās izglītības iestādes, no kurām vienu profesionālās izglītības iestādi, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas pamatizglītības pakāpē, šo iestāžu pedagogus un izglītojamos
Tikmēr par valsts pārbaudes darbu e-materiālu piegādes un izglītojamo iegūto vērtējumu reģistrēšanas kārtību un valsts pārbaudes darbu rezultātu apkopšanu noteikumu projekts ietekmēs 863 izglītības iestādes, tai skaitā sākumskolas, pamatizglītības iestādes, vispārējās vidējās izglītības iestādes un profesionālās izglītības iestādes, kā arī 109 pašvaldību izglītības pārvaldes vai izglītības speciālistus.
Komentāri (21)
rinķī apkārt 07.08.2017. 13.33
Ko var ņemties ap šo mācību valodu Latvijas skolās? :) Okupācijas laikā man neviens neprasīja, kādā valodā vēlos mācīties Latvijas jūrskolā, piemēram. Gribi būt jūrnieks, mācību valoda – krievu valoda, bez nekāda pārejas perioda. Latviešu puikas ar to tika galā, vai tad šodienas Latvijas krievi ir stulbāki par mums, latviešiem tolaik? :)
Tā pat kā šodien neesmu es dzirdējis par valsts uzturētām mācību iestādēm Vācijā, kurās mācības notiktu svešvalodā. Cita lieta, protams, vācieši ir 80 milj. liela tauta. Pret viņiem, piemēram, Vācijas krievi jūt respektu un pat neiedomājas, ka viņiem būtu šeit kaut kādas īpašas “tiesības”
Krievu valoda Latvijā ir pielīdzināta svešvalodai, kādi tur vēl papildus jautājumi un problēmas par kurām būtu jāspriež valdības sēdē :) ?
2
andrejs > rinķī apkārt 07.08.2017. 16.09
RA: Krievu valoda Latvijā ir pielīdzināta svešvalodai
—————
tas tikai teorētiski.
Patiesībā krievu valoda ir ieviesta visās valsts un pašvaldību iestādēs ka oficiāla valoda.
Ja kādreiz vel gadīsies pabūt dzimtenē un nāksies apmeklēt kādu valsts iestādi, nešaubos, ka varēsi pārliecināties pats.
0
basta > rinķī apkārt 07.08.2017. 14.54
to rinķī apkārt
Krievu valoda nav vienkārši svešvaloda, kā svahili vai hindi, bet ir jāuztver, kā absolūtā ļaunuma atribūts, kurā ir skanējušas pavēles par desmitiem miljonu cilvēku nogalināšanu vai spīdzināšanu, izvarošanu un aplaupīšanu. Valodai ir milzīga nozīme personības veidošanai un tajā, pilnīgi iespējami, paslēpts kāds slepens kods.
0
rinķī apkārt 07.08.2017. 18.17
Andrej, tā jau nav, ka es tagad neesmu bijis Latvijā, un, kad esmu, runāju tikai latviski. Arī papīrus kārtojot:). Ir vērts padzīvot ārpus Latvijas, lai praksē saprastu, kas ir nacionāla valsts.
Lasu par gatavošanos LR simtgadei, par grandioziem projektiem, svētkus gaidot utt.Tas viss ir vajadzīgs, bet vislabākā dāvana būtu tā apņemšanās, pēc kuras Latvijā latvieši runātu tikai latviski. Neviena vārda krieviski. Šī atrunāšanās un vainas meklēšana varā ir tikai atrunāšanās :)
3
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@basta > rinķī apkārt 07.08.2017. 22.25
to rinķī apkārt
Reņģēdāji vainīgi, bet ne tie prokremliskie varturi, zagļi un pidarasi, Meļņika, Zaharjina, Savicka, Rāvja, Korena, Esterkina, Suharenkas, Fiļa, Berņa un citu latviešu valsts un tautas nedraugu apteksnes, kuru dēļ pāreja uz apmācībām valsts valodā valsts finansētās mācību iestādēs tiek atlikta uz nenoteiktu laiku?
0
andrejs > rinķī apkārt 08.08.2017. 15.34
runāju tikai latviski. Arī papīrus kārtojot:).
——————-
NETICAMI!
Viens no viņiem – bēglis no Sīrijas. Latvijā viņš ir piekto gadu, bet tie nav bijuši mierpilni, laimīgi gadi. Ne tuvu! Arī šobrīd nav viegli. Cilvēkam, kurš neatklāj savu vārdu un joprojām baidās, ir piešķirts alternatīvais statuss. To piešķir cilvēkiem, kurus nevar atzīt par bēgļiem, bet kuriem nepieciešama aizsardzība.
Cilvēkam, kurš sniedz man roku, ir eiropeiskas manieres un tāds kā retušēts – nedaudz pieklusināts balss tembrs. Apmēram 35 gadus vecs, runā arābu un angļu valodā, dažas frāzes latviski un krieviski.
———————–
Puisis 5 gadu (!) laikā jau iemācījies dažas frāzes latviski un (protams) krieviski.
0
andrejs > rinķī apkārt 08.08.2017. 15.35
pēc kuras Latvijā latvieši runātu tikai latviski. Neviena vārda krieviski.
————————–
Diez vai ierēdņu vadība to pieļaus.
0