ASV Pārstāvju palāta pieņem sankcijas pret Krieviju, Irānu un Ziemeļkoreju

Ar sankcijām nebūs apmierināts Kremlis un arī ES

ASV Pārstāvju palāta otrdien pieņēma likumprojektu par jaunu sankciju noteikšanu pret Krieviju, Irānu un Ziemeļkoreju, vēsta LETA/AFP. Domājams, ka ar šīm sankcijām būs neapmierināts Kremlis, kā arī Eiropas valstis, kas baidās no to ekonomiskām sekām.

Likumprojekts Kongresa apakšpalātā tika pieņemts ar 419 balsīm par un trim pret. Tas ietver sankciju paketi, kas “piegriež skrūves mūsu bīstamākajiem pretiniekiem, lai saglabātu amerikāņu drošību”, pēc balsojuma norādīja Pārstāvju palātas spīkers Pols Raiens.

Tagad likumprojekts tiks nodots Senātam, kurā pastāv atbalsts sankcijām, bet tiek debatēts, vai šajā likumprojektā būtu jāietver arī sankcijas pret Ziemeļkoreju. Pēc abu Kongresa palātu vienošanās par likumprojekta galīgo versiju tas tiks nodots ASV prezidentam Donaldam Trampam parakstīšanai.

“Vladimira Putina vadībā Krievija iebruka savā kaimiņvalstī Ukrainā, sagrābjot tās teritoriju un destabilizējot tās valdību,” aplausiem skanot, paziņoja Pārstāvju palātas Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Eds Roiss. “Ja Krievija netiks apturēta, tā noteikti turpinās agresiju.”

Šo sankciju piemērošanas gadījumā varētu tiks sodītas arī Eiropas kompānijas, kas iesaistījušās Krievijas enerģētikas sektora attīstībā. Senāts jūnijā pieņēma likumprojektu par sankcijām pret Krieviju, lai to sodītu par intervenci Ukrainā un Sīrijā, kā arī par iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās pērn.

Tramps ir izrādījis gatavību sadarboties ar Krieviju un apšaubījis Maskavas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās, un viņa nostāja izraisījusi kongresmeņu bažas, ka prezidents varētu vienpusēji mīkstināt sankcijas. Tāpēc sankcijas pret Irānu un Ziemeļkoreju iekļautas vienā likumprojektā ar sankcijām pret Krieviju, lai Trampam būtu grūtāk uzlikt veto šim likumprojektam un mīkstināt sankcijas pret Krieviju. Likumprojekts aizliedz prezidentam mīkstināt sankcijas bez Kongresa piekrišanas.

Tramps sākotnēji bija pret šīm sankcijām, tomēr pēc demokrātu un republikāņu likumdevēju gandrīz vienbalsīga atbalsta tām Baltais nams mīkstināja savu pozīciju, gan tieši nepasakot, vai Tramps likumu parakstīs. “Lai arī prezidents atbalsta bargākas sankcijas pret Ziemeļkoreju, Irānu un Krieviju, Baltais nams izskata Pārstāvju palātas likumprojektu un gaida galīgo likumprojektu paketi uz prezidenta galda,” pavēstīja Baltā nama preses sekretāre Sāra Hakabija Sandersa.

Pat Trampa veto gadījumā Kongress droši vien spētu pieņemt sankcijas ar divu trešdaļu balsu vairāku.

Tikmēr Kremlis paziņojis, ka jaunās sankcijas negatīvi ietekmēs abas puses. “Mēs uzskatām, ka šādas sankciju retorikas turpināšana ir kontrproduktīva un kaitīga abu valstu interesēm,” sacīja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

Arī tādās Rietumeiropas valstīs kā Vācija un Francija jaunās sankcijas tiek uzskatītas par vienpusēju Vašingtonas soli, kas grauj rūpīgi izveidoto kārtību. Līdz šim sankcijas pret Maskavu tika izstrādātas, ASV un Eiropai koordinējot rīcību, lai saglabātu vienotu fronti. Gaidāms, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis trešdien pārspriedīs šo jautājumu.

Eiropas Komisija (EK) bažījas, ka jaunās ASV sankcijas var skart Eiropas enerģētikas uzņēmumus, kas ir iesaistīti tādos projektos ar Krieviju kā dabasgāzes cauruļvads “Nord Stream 2” no Krievijas uz Vāciju. Līdz šim Vašingtona un Brisele bija spējušas vienoties, ka sankcijas neietekmēs gāzes piegādes Eiropai.

Acīmredzami reaģējot uz Eiropas bažām, Pārstāvju palāta grozīja nosacījumus, lai sankciju likumprojekts vērstos tikai pret cauruļvadiem, kuru sākums ir Krievijā, bet ne tiem projektiem, kuri Krieviju izmanto tikai kā tranzītvalsti, piemēram, cauruļvadu, pa kuru Eiropai nafta tiek piegādāta no Kazahstānas.

Tramps: Asads neizspruks sveikā ar “šausmīgiem” noziegumiem pret cilvēci

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien apsūdzēja Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu “šausmīgos” noziegumos pret cilvēci un solīja neļaut viņam izsprukt sveikā, kā arī neļaut viņa režīmam veikt jaunus ķīmiskos uzbrukumus, ziņo LETA/AFP.

Runājot Baltā nama preses konferencē, kurā piedalījās arī Libānas premjerministrs Saads Hariri, Tramps arī nosauca Libānas šiītu bruņoto grupējumu “Hizbollah” par draudu visiem Tuvajiem Austrumiem. “Es neesmu Asada fans. Es tiešām domāju, ka tas, ko viņš izdarījis šai valstij un cilvēcei, ir šausmīgi,” teica Tramps.

Atgādinot, ka pēc viņa pavēles tika veikti spārnoto raķešu triecieni pret Asada spēkiem par ķīmisko ieroču lietošanu, Tramps sacīja: “Es neesmu tas, kas stāvētu malā un ļautu viņam izsprukt sveikā ar to, ko viņš mēģināja izdarīt.” Tramps arī pauda uzskatu, ka tagad nebūtu nekādas Krievijas vai Irānas iejaukšanās Sīrijā, ja bijušais ASV prezidents Baraks Obama būtu rīkojies pret Asadu.

Tramps apsūdzēja “Hizbollah” un Irānu humānās katastrofas uzkurināšanā Sīrijā. “”Hizbollah” ir drauds Libānas valstij, Libānas tautai un visam reģionam,” sacīja Tramps.

“Grupējums turpina palielināt savu militāro arsenālu, un tas draud ar vēl viena konflikta uzsākšanu ar Izraēlu,” viņš piebilda. “Ar Irānas atbalstu šī organizācija arī uzkurina humāno katastrofu Sīrijā.” “Hizbollah” “patiesās intereses ir savas un tā atbalstītājas Irānas intereses,” teics Tramps.

Uz lūgumu sniegt komentārus par sankcijām pret “Hizbollah” Tramps atbildēja, ka viņš “ļoti skaidri paudīs savu nostāju nākamo 24 stundu laikā” pēc tikšanās ar bruņoto spēku pārstāvjiem un citām personām.