Paksam izvirzītas apsūdzības par tirgošanos ar ietekmi

Savulaik impīčmenta ceļā no Lietuvas prezidenta amata atcelto Paksu nopratinājis Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienests

No Lietuvas ievēlētajam Eiropas Parlamenta (EP) deputātam Rolandam Paksam pirmdien izvirzītas apsūdzības lietā par tirgošanos ar ietekmi, paziņojusi Lietuvas Ģenerālprokuratūra.

Tai pašā dienā bijušo partijas “Kārtība un taisnīgums” līderi, savulaik impīčmenta ceļā no Lietuvas prezidenta amata atcelto Paksu nopratinājis Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienests (STT), ziņo LETA/BNS.

Ģenerālprokuratūra pērn lūdza EP anulēt Paksa tiesisko imunitāti saistībā ar aizdomām, ka 2015.gadā mediju grupas “Lietuvos rytas” vadītājs Ģedvīds Vainausks vienojies ar Paksu, ka viņš par gandrīz 15 000 eiro lielu kukuli ietekmēs Valsts teritoriālās plānošanas un būvniecības inspekcijas darbiniekus, lai viņi ļautu sākt jaunuzcelta tirdzniecības centra “Norfa” ekspluatāciju Prienu pilsētā.

Lietuvas ģenerālprokurors Ēvalds Pašilis maija sākumā pēc EP Juridiskās komitejas uzaicinājuma sniedza tai informāciju par Lietuvā notiekošo pirmstiesas izmeklēšanu pret Paksu, un 14.jūnijā EP Paksa tiesisko imunitāti atcēla, paverot ceļu apsūdzību izvirzīšanai.

Šai izmeklēšanā apsūdzības jau iepriekš izvirzītas Vainauskam un uzņēmējam Antanam Zabulim. Neviens no apsūdzētajiem neatzīst savu vainu.

Kā pirmdien paziņojis Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienests (STT), tirdzniecības uzņēmums “Norfa” un būvuzņēmējs šai jautājumā vērsušies pie Vainauska, bet viņš savukārt sazinājies ar Paksu, kurš tad griezies pie Vides ministrijas pārstāvja, kurš savukārt vēl ar vairāku personu starpniecību panācis rīkojumu izdot aktu par Prienu veikala būvdarbu pabeigšanu. Vides ministriju tobrīd vadīja “Kārtība un taisnīgums” deleģēts ministrs.

Pakss apgalvo, ka šī lieta ir politizēta. Viņš izteicies, ka tiesībsargāšanas iestādes pret viņu sarīkojušas provokatīva rakstura operāciju, cenšoties graut viņa reputāciju. Pēc politiķa teiktā, tai dienā, kad notika saruna, par kuru viņš apsūdzēts, tiesībsargāšanas iestādēm neesot bijis atļaujas viņa izsekošanai un viņa sarunu noklausīšanai.

Pirmstiesas izmeklēšana minētajā lietā sākta pagājušā gada februārī.

Vainausks un bijušais mobilo sakaru operatora “Omnitel” vadītājs Antans Zabulis tiek turēti aizdomās vēl vienā epizodē – par mēģinājumu panākt, lai tiek pārtraukta Finansiālo noziegumu izmeklēšanas dienesta izmeklēšana lietā par krāpšanu lielos apmēros. Prokuratūra tobrīd izskatīja lietu par to, kā atjaunojamās enerģētikas un moderno tehnoloģiju kompānijā “BOD Group” apgūts Eiropas Savienības atbalsts. Vēlāk lieta tika izbeigta.

Pakss 2004.gadā tika atcelts no Lietuvas prezidenta amata saskaņā ar apsūdzībām Lietuvas pilsonības piešķiršanā un slepenas informācijas izpaušanā savam prezidenta vēlēšanu kampaņas galvenajam finansētājam uzņēmējam Jurijam Borisovam.

Kopš tā laika viņš nedrīkst kandidēt Seima vēlēšanās, bet divas reizes ievēlēts Eiropas Parlamentā.

2011.gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesa, izskatot Paksa prasību, pasludināja Lietuvas likumdošanā paredzēto galīgo un negrozāmo aizliegumu par nesamērīgu.

Savukārt Lietuvas Konstitucionālā tiesa atzinusi, ka ceļu uz Seima vēlēšanām Paksam varētu pavērt vienīgi grozījumi valsts konstitūcijā. Lietuvas Seimā līdz šim pietrūcis balsu tādu grozījumu pieņemšanai.

No “Kārtība un taisnīgums” priekšsēdētāja amata Pakss atkāpās pērn oktobrī pēc Seima vēlēšanu pirmās kārtas.