Prezidente: Igaunija gatavojas spert “drosmīgu soli, kas apliecina, ka mēs esam gatavi uzņemties atbildību”
Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida trešdien sāk darba vizīti Amerikas Savienotajās Valstīs, kuras laikā viņa tiksies ar ANO ģenerālsekretāru Antoniu Gutērrešu un Ņujorkas Igauņu namā oficiāli atklās kampaņu, kas veltīta Igaunijas iecerei kļūt par ANO Drošības padomes nepastāvīgo dalībvalsti, ziņo LETA.
Ceturtdien un piektdien Kaljulaida tiksies ar vairākām augstām Apvienoto Nāciju Organizācijas amatpersonām – ANO Bērnu fonda (UNICEF) izpilddirektoru Entoniju Leiku, ANO ģenerālsekretāra palīgu cilvēktiesību jautājumos Endrjū Gilmoru, ANO Attīstības programmas administratoru Ahimu Šteineru, kā arī ar franču valodā runājošo valstu vēstniekiem.
Igaunijas prezidente arī gatavojas Starptautiskajā miera institūtā sniegt prezentāciju par tematu “Kā mazas valstis var maksimāli palielināt savu ietekmi globālajās lietās”.
Igaunija jau 2005.gadā pieņēma lēmumu pretendēt uz ANO Drošības padomes nepastāvīgās dalībvalsts statusu ar pilnvaru termiņu 2020.-2021.gadā. Kaljulaida, kas ir gaidāmās kampaņas aizgādne, izveidojusi īpašu padomi, kas rūpēsies par šo kampaņu. Pēc prezidentes uzaicinājuma padomē darbosies tādas pazīstamas personības kā bijušais premjerministrs Andress Tarands, bijušais aizsardzības ministrs Hanness Hanso, bijusī ārlietu ministre Marina Kaljuranda, starptautisko tiesību eksperts profesors Lauri Melkso, bijušais ārlietu ministrs un parlamenta deputāts Urmass Paets, Rīgikogu deputāti Andress Herkels, Ēriks Nīless Kross, Marko Mikhelsons, Marianne Miko, Marts Nuts un informācijas tehnoloģiju vizionārs Linnars Vīks.
Kā šonedēļ izteicās Kaljulaida, Igaunija gatavojas spert “drosmīgu soli, kas apliecina, ka mēs līdztekus jautājumiem, kuri skar Igauniju un mūsu reģionu, esam gatavi uzņemties atbildību vai vismaz ieņemt nostāju attiecībā uz globāliem tematiem”.
“Dalībvalsts statuss jāuzlūko kā iespēja palielināt Igaunijas ārpolitisko devumu un atrast jaunus draugus, kuru tādai mazai valstij kā Igaunija nekad nevar būt par daudz,” viņa uzsvēra.
ANO Drošības padomē pavisam pārstāvētas 15 valstis, proti, piecas pastāvīgās locekles ar veto tiesībām – ASV, Lielbritānija, Francija, Krievija un Ķīna – un desmit nepastāvīgās. Katru gadu piecas nepastāvīgo dalībvalstu grupas pārstāves tiek pārvēlētas uz divu gadu pilnvaru termiņu pēc reģionālā principa. Igaunija gatavojas balotēties Austrumeiropas valstu grupā, un tās galvenā sāncense ir Rumānija.
Komentāri (33)