Pensiju kapitāls pieaug, tomēr no vēlamā esam tālu

Lai arī Igaunijā vidējā alga nav divreiz lielāka nekā Latvijā, pensiju 2. līmeņa iemaksu likmes Igaunijā kādu laiku bija augstākas nekā Latvijā

Latvijas pensiju sistēma ir vairākkārt atzīta par vienu no labākajām pasaulē. Tajā uzkrātais pensiju kapitāls ir strauji audzis īpaši pēdējos gados. Šā gada 1. ceturkšņa beigās pensiju 2. līmeņa uzkrājumu vērtība pietuvojās trīs miljardu eiro atzīmei, bet pensiju 3. līmenī bija uzkrāti nepilni četri simti miljoni eiro. Neraugoties uz kopumā iespaidīgiem skaitļiem, rēķinot uz vienu dalībnieku, paveras cita aina – pensiju 2. līmenī uzkrājums ir 2287 eiro, kamēr pensiju 3. līmenī tikai 1420 eiro.

Pensiju uzkrājumi un iekšzemes kopprodukts

Pastāv dažādas metodes, ar kuru palīdzību varētu novērtēt, cik lieli pensiju uzkrājumi valstī būtu nepieciešami. Protams, pensiju kapitāls ir ļoti individuāls, jo atkarīgs no personīgās finanšu situācijas. Taču arī kopumā to aprēķināt ir samērā vienkārši. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem Eiropas Savienībā pensiju uzkrājumi vidēji svārstās 90 līdz 100% robežās no šo valstu kopējā iekšzemes kopprodukta. 

Tomēr, veicot aprēķinus, jāapzinās, ka Eiropas Savienībā ir ne tikai vecās un turīgās valstis, bet arī jaunās dalībvalstis. Piemēram, Nīderlandē pensiju uzkrājumi veido aptuveni 150% no IKP, Lielbritānijā 100% no IKP, bet veselā virknē jauno dalībvalstu šis rādītājs ir krietni zemāks.

Latvijas iekšzemes kopprodukts veido 25 miljardus eiro. Pietuvošanās vidējam ES līmenim nozīmētu to, ka arī pensiju uzkrājumiem vajadzētu veidot aptuveni 25 miljardus eiro (faktiski 2017. gada 1. ceturkšņa beigās pensiju 2. un 3. līmeņa uzkrājumi veidoja tikai 3,3 miljardus eiro) pašreizējās cenās. Vidēji tie ir 20 tūkstoši eiro vienam pensiju sistēmas dalībniekam. Lielāko daļu no šiem 20 tūkstošiem eiro vajadzētu veidot pensiju 2. līmenim, ņemot vērā iemaksu likmi, kas ir 6% no bruto darba samaksas, kā arī lielo tajā iesaistīto dalībnieku skaitu, kas sasniedz 1,3 miljonus cilvēku.

Disproporcijas pamats – liels minimālo algu saņēmēju skaits un ēnu ekonomika

Nenoliedzami, Latvija strauji attīstītās un kapitāla uzkrāšana prasa laiku. Taču laika trūkums nav vienīgais šķērslis nepietiekamajiem pensiju uzkrājumiem. Piemēram, Igaunijā pensiju 2. līmenī ir iesaistīti ap 700 tūkstoši cilvēku un viņu uzkrātais kapitāls veido 3,3 miljardus eiro. Vidēji vienam dalībniekam tas ir ap 4800 eiro, kas ir vairāk nekā divas reizes augstāks nekā vidējais uzkrājums Latvijas pensiju 2. līmeņa dalībniekam. Kā zināms, Igaunijā vidējā alga nav divreiz lielāka nekā Latvijā. Jāatzīmē, ka pensiju 2. līmeņa iemaksu likmes Igaunijā kādu laiku bija augstākas nekā Latvijā. Tomēr atšķirības starp pensiju 2. līmeņa uzkrājumiem Latvijā un Igaunijā galvenokārt rodas tādēļ, ka Igaunijā nav tik liels minimālo algu saņēmēju skaits un ēnu ekonomika ir krietni mazāka kā Latvijā.

Grūtākais aiz muguras

Pagājušā gada vasarā beidzot iestājās tas brīdis, kad to pensiju 2. līmeņa dalībnieku skaits, kuriem uzkrātais kapitāls ir starp vienu un pieciem tūkstošiem eiro, bija lielāks nekā to klientu skaits, kuriem pensiju 2. līmeņa uzkrājumi bija mazāki par vienu tūkstoti eiro. Protams, šis panākums ir simbolisks, jo arī pensiju kapitāls līdz pieciem tūkstošiem eiro nav uzskatāms par pietiekamu. Tomēr, šo var uzskatīt par pozitīvu tendenci, kas saglabāsies arī nākotnē. Jāatzīmē, ka strauji pieaug arī to klientu skaits, kuri pensiju 2. līmenī ir uzkrājuši vairāk nekā piecus tūkstošus un mazāk kā desmit tūkstošus eiro. Šādu klientu jau ir vairāk nekā simts tūkstoši.

Avots: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

Samērā nebūtisks ir to klientu skaits, kuru uzkrātais kapitāls pārsniedz desmit tūkstošus eiro. Taču ja tiecamies uz Eiropas Savienības pensiju uzkrājumu vidējo rādītāju pret iekšzemes kopproduktu, pieaugums tieši šajā kategorijā būtu visnozīmīgākais.

Autors ir Nordea Pensions Latvia valdes loceklis