Vēsturnieku viedokļi par pirmskara Latviju atšķiras
Turpina bangot dramatiska viedokļu atšķirība par rūpniecības attīstību pirmskara Ulmaņlaiku Latvijā. Vai rūpniecības attīstības tempi bija strauji vai – gluži otrādi – lēni? Varbūt kaut kur pa vidu? Šogad iznākušas divas ļoti nozīmīgas grāmatas, kuras pauž galēji pretējus viedokļus.
Aivars Stranga pētījumā “Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma saimnieciskā politika. 1934-1940” uzsver, ka Latvijā rūpniecība toreiz paplašinājusies pat pārāk strauji. Tas noticis lielā mērā tādēļ, ka Ulmaņa valdība nav izšķīrusies par aizsargmuitas radikālu samazināšanu rūpniecības preču importam, tāpēc Latvijas rūpniecības uzņēmumi varējuši ekstensīvi attīstīties un zaļot kā īpaši loloti siltumnīcas stādi.
Savukārt Viesturs Pauls Karnups savā rakstā Gata Krūmiņa rediģētajā grāmatā “Latvijas tautsaimniecības vēsture” uzsver, ka pēc 1934.gada “15.maija apvērsuma Latvijas rūpniecības attīstības tempi bija lēni” (141.lpp.). Blakuslapaspusē gan viņš norāda, ka rūpniecībā strādājošo skaits būtiski pieauga: no 70,8 tūkstošiem 1934.gadā līdz 97,5 tūkstošiem 1939.gadā.
Vienkāršs aprēķins rāda, ka strādājošo skaita pieaugums bija par 37,7% jeb 7,5 procentpunkti gadā. Tie mūsdienu Latvijai ir neiespējami milzīgi skaitļi!
Atcerēsimies, ka viens no prominentajiem Ulmaņa laikabiedriem – ekonomists Alfrēds Ceihners – toreiz rezumējošā apcerējumā bija pārliecināts: “Vispārējā agrāro valstu industrializācijas darbā visā pasaulē Latvija pēc sava straujā progresa šai ziņā ieņem vienu no pirmajām vietām.” (A.Ceihners. Kārļa Ulmaņa saimnieciskā politika. R., 1939, 355.lpp.)
Kuram taisnība?
Juris Prikulis ir Latvijas rūpniecības vēstures pētnieks.
Komentāri (19)
Krix 06.06.2017. 15.57
Taisnība ir tur, ka mūsdienu Latvija Ulmaņlaikiem klātu nestāv ne morāles, ne izglītības ne arī ekonomiskās attīstības jomā
6
kolpants > Krix 06.06.2017. 16.58
Вы же сами себя загоняете в ситуацию “вот только при диктаторе могли нормально развиваться”.
0
basta > Krix 06.06.2017. 16.22
to Krix
Ar Vienotību nekādi “ulmaņlaiki” nespīd, “Baigais gads” gan.
0
basta > Krix 07.06.2017. 14.53
to kolpants
Diktatora pārvaldītai bidlostānai ne mazāko cerību uz attīstību
Путинская Россия везде первые!
http://agonia-ru.com/archives/8437
0
Rasa > Krix 12.06.2017. 04.49
Ir lietas, kuras ir grūti apsaubīt – valstisko domāsanu, brīvības cīnītāju reālu atbalstu, plasas sabiedrības attīstības stimulēsanu caur valsts bankām, krājaizdevu sabiedrībām, nacionālās kultūras un pasapziņas uzplaukumu. Būtiskie ieguvumi – muižu centri, kas tika saglabāti un pārvērsti par administratīviem, izglītības centriem (skola, pasts…), valsts infrastruktūras attīstība (dzelzceļs, tilti, ceļi, rūpnīcas).
Bet galvenais, kam nav iespējams nenoticēt, ir Ulmaņlaika paaudzes cilvēki, viņu atmiņas, attieksme, personības iezīmes, darba tikums, gara gaisums, morāli ētiskās vērtības, spēcīgās, viengabalainās personības.
0
basta > Krix 07.06.2017. 14.50
to andrejs
Sauc tos par interventiem jeb iebrucējiem, jo tas ļauj izvairīties no neskaidrībām un dubultiem standartiem.
0
andrejs > Krix 06.06.2017. 17.13
to Krix
Latvijas atpalicība ir saistīta ar okupācijas laikā ievesto kolonistu un okupantu milzīgo skaitu.
0
o_ja3_14 06.06.2017. 17.48
“…Sakiet, ļaudis, kuram taisnība?! ”
Un, ja nu izdarītu pašu vienkāršāko – pašķirstītu trīsdesmito gadu Latvijas statistikas gadagrāmatas?
0
Anonīms 06.06.2017. 13.08
balsosim kā Vikipēdijā :)
0