Rimšēvičs: Rudenī būs jāvērtē, vai nodokļu reformā sociālā pakete nav par lielu

Latvijas Bankas vadītājs noraida EK pārstāvniecības kritiku par iespējamu nevienlīdzības palielināšanu

Iecerētajai nodokļu reformai ir uzlikts ļoti daudz sociālu pasākumu, ko budžets, iespējams, nevarēs pavilkt, tāpēc rudenī būs jāpārvērtē sociālā pakete, intervijā LTV raidījumam “Rīta panorāma” norādīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, citē lsm.lv. Vienlaikus viņš noraidīja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā brīdinājumu, ka reforma var palielināt ienākumu nevienlīdzību.

Pašlaik ar nodokļu reformas virzīšanu ir jāiet uz priekšu, uzsvēra Rimšēvičs. Rudenī, kad būs zināmi nodokļu reformas gala aprēķini, ir jābūt gataviem gala ciparus mazināt. Ko tieši varētu skart sarukums, tas esot politiķu jautājums. Latvijas Bankas prezidents neizslēdz, ka rudenī būs jāpārskata, vai reformā paredzētā sociālā pakete nav par lielu.

Rimšēvičs norādīja uz Eiropas Komisija pieļauto Latvijas budžeta deficīts līdz 1,7%, taču jautājumi šobrīd ir par deficīta palielināšanu par vēl 0,4 procentpunktiem. Viņš noraidīja EK pārstāvniecības Latvijā vadītājs Innas Šteinbukas brīdinājumu, ka reforma varētu nevis mazināt, bet palielināt ienākumu nevienlīdzību, jo plānotā ienākumu nodokļa mazināšana un neapliekamā minimuma celšana to samazināšot.

Komentējot ieceri par obligāto valsts veselības apdrošināšanu, Rimšēvičs pauda, ka daļa darbadevēju pašlaik iegādājas veselības polises saviem darbiniekiem, taču par obligātu pienākumu to nevajadzētu noteikt. Strādājošajiem pašiem būtu jāsedz šis papildu maksājumus, bet daļai iedzīvotāju – jauniešiem un pensionāriem – to apmaksātu valsts.

Ziņots, ka Finanšu ministrija izstrādātajā Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018. – 2020.gadam projektā piedāvā pārnest slogu no darbaspēka uz kapitāla nodokļiem. Iecerēts IIN likmi samazināt līdz 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā noteikt 23% IIN likmi. Kapitāla nodokļos paredz noteikt IIN likmi 20% un 0% likmi reinvestētajai peļņai. Plānots atteikties no atbrīvojumiem, kas tiks kompensēti ar darba spēka nodokļu samazinājumu.

Ministrija piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro no pašlaik noteiktās 380 eiro summas, kā arī atcelt solidaritātes nodokli. Paredzēts noteikt diferencēto neapliekamo minimumu. Daļa nodokļu reformas pasākumu būs atkarīgi no tā, vai Eiropas Komisija atļaus budžeta deficītu paaugstināt līdz 170 miljoniem eiro. Tās pirmais vērtējums liecina, ka reforma esot pārāk dārga, turklāt lielākie ieguvēji no iecerētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanas būšot tieši turīgākie.

Reforma esot pretrunā ar pašas valdības deklarēto mērķi panākt, ka budžeta nodokļu ieņēmumi sasniedz vienu trešdaļu no iekšzemes kopprodukta. Arī Fiskālās disciplīnas padome norādīja, ka no Finanšu ministrijas piedāvātā nodokļu reforma minimāli ietekmēs ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, un iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem ieguvumu no tās būs ļoti maz.