Lepēna atkāpusies no Nacionālās frontes vadītājas amata

Makrona kampaņai uzbrukuši hakeri; Olands aicina vēlētājus bloķēt Lepēnu

Francijas galēji labējās Nacionālās frontes (FN) prezidenta amata kandidāte Marina Lepēna paziņojusi par atkāpšanos partijas līderes amata, vēsta aģentūras LETA-BBC. Lepēna Francijas televīzijai uzsvēra, ka viņai jāstāv pāri partiju apsvērumiem, jo valsts prezidentam jāapvieno visa Francijas tauta.

Viņas paustie izteikumi gan liecināja, ka atkāpšanās no FN vadītājas amata būs tikai uz laiku. Domājams, ka Lepēnas lēmums ir drīzāk simbolisks solis un mēģinājums uzrunāt prezidenta vēlēšanu pirmo kārtu nepārvarējušo kandidātu vēlētājus, vēsta BBC.

LETA-AP ziņo, ka Francijas prezidenta amata kandidāta Emanuela Makrona kampaņai uzbrukuši hakeri, kurus ASV saista ar Krieviju, secinājuši datu drošības uzņēmuma “Trend Micro” eksperti. Makrona kampaņas pārstāvis apstiprināja, ka kiberuzbrukumi notikuši, bet tie visi atvairīti. “Tas ir nopietni, bet nekas netika sabojāts,” viņš piebilda.

Mēģinājumi iejaukties Makrona kampaņā sākušies jau decembrī. Makrona darbinieki iepriekš sūdzējās par elektroniskās spiegošanas operācijām, ļaujot noprast, ka to saknes meklējamas Krievijā, bet nesniedza pārliecinošus pierādījumus. Tomēr “Trend Micro” ziņojums, kas tapis neatkarīgi no Makrona kampaņas, liecina, ka tā tiešām varētu būt noticis.

Ziņojumā, kurā aplūkoti 160 elektroniskās spiegošanas mēģinājumi, teikts, ka hakeri izveidoja viltus mājaslapu, lai iegūtu Makrona kampaņas darbinieku paroles. Makrona kampaņas pārstāvis apstiprināja, ka pēdējo mēnešu laikā viņiem nosūtītas saites uz vairākām viltus mājaslapām.

“Trend Micro” uzskata, ka uzbrukumus veicis hakeru grupējums “Pawn Storm”, ko ASV izlūkdienesti uzskata par Krievijas izlūkdienesta atzaru. “Trend Micro” ziņojumā nav minēts, kas stāv aiz šī hakeru grupējuma. Francijas amatpersonas bijušas piesardzīgākas par amerikāņiem un nav skaļi paudušas savas aizdomas. Krievijas valdības amatpersonas vairākkārt noliegušas, ka būtu saistītas ar kiberuzbrukumiem.

Francijas prezidents Fransuā Olands pirmdien aicināja vēlētājus noraidīt galēji labējās Nacionālās frontes līderi Marinu Lepēnu, kura Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārta stāsies pretī centristam Emanuelam Makronam. Uzrunājot vēlētājus, Olands brīdināja, ka pastāv galēji labējo uzvaras risks. Viņš arī apliecināja, ka balsos par Makronu, vēsta LETA-AFP/REUTERS.

“Galēji labējo klātbūtne otrajā kārtā ir risks mūsu valstij,” uzsvēra Olands. “Uz spēles ir Francijas uzbūve, tās vienotība, tās dalība Eiropā un vieta pasaulē,” piebilda prezidents. Olands ir pievienojies dadziem citiem Francijas politiķiem, kuri izteikuši savu atbalstu Makronam, lai novērstu Lepēnas iespējamo uzvaru.

Jau vēstīts, ka svētdien notikušajā Francijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā centrists Emanuels Makrons saņēmis 24,01% balsu, bet galēji labējā Lepēna – 21,3%, liecina balsojuma galīgie rezultāti. Konservatīvais Fransuā Fijons ierindojies trešajā vietā ar 20,01%, komunistu atbalstītais Žans Liks Melanšons ir ceturtais ar 19,58%. Prezidenta vēlēšanu otrā kārta notiks 7.maijā, tajā startēs Makrons un Lepēna. Mazāk balsis saņēmušie kandidāti aicinājuši savus vēlētājus atbalstīt Makronu.