Pētījums: Emigranti atgriežas, jo ilgojas pēc draugiem, ģimenes un Latvijas

Mazāk reemigrantu neapmierināti ar darbu ārzemēs

Atjaunotās neatkarības laikā no valsts izbraukušie atgriežas tāpēc, ka ilgojas pēc draugiem, ģimenes un Latvijas kopumā, secināts Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centra pētījumā “Atgriešanās Latvijā”, vēsta aģentūra LETA.

Kā liecina pētījums, neliela daļa respondentu atgriezušies ar darbu vai biznesu Latvijā saistītu iemeslu dēļ. Šo cilvēku vidū lielākoties ir reemigranti, kuri ir augsti izglītoti, īpaši ar ārzemēs iegūtu izglītību. Salīdzinājumā ar krīzes un pēckrīzes periodu mazāk reemigrantu kā atgriešanās iemeslu nosaukuši neapmierinātību ar darbu ārzemēs, turpretim palielinājies to cilvēku skaits, kuri atgriezušies veselības pasliktināšanās dēļ.

Secināts, ka tie reemigranti, kuri pēc atgriešanās Latvijā šeit paliek vismaz gadu, rāda pārliecinoši labākus darba tirgus rādītājus nekā Latvijas iedzīvotāji vidēji, un ne vien biežāk ir nodarbināti, ekonomiski aktīvi vai pašnodarbināti, bet bieži vien saņem arī lielāku atalgojumu.

Pētījums atklāj, ka reemigranti Latvijā atgriežas ar vērtīgu, ārzemēs iegūtu izglītību, specifisku darba pieredzi un vispārēju kompetenci, ko viņuprāt novērtē darba devēji. Ārzemēs gūtā pieredze biežāk sekmē vīriešu, nevis sieviešu karjeras un atalgojuma izaugsmes iespējas, tā visvairāk tiek novērtēta un izmantota augsti kvalificēto speciālistu pakalpojumu nozarēs.

Aptaujā reemigranti min, ka atgriezties Latvijā viņiem palīdzētu informācija par nodarbinātības iespējām, atbalsta programmas uzņēmējdarbības sākšanai. Svarīgs ir pašvaldības atbalsts, kas pēc pētnieku domām nākotnē paver iespējas pašvaldībām aktīvāk iesaistīties reemigrācijas atbalsta nodrošināšanā.

Reemigrantu demogrāfiskais portrets rāda, ka Latvijā vairāk atgriežas vīrieši, teju puse reemigrantu ir vecumā no 35 līdz 44 gadiem un tikai katrs septītais ir jaunāks par 25 gadiem. 35% reemigrantu nav Latvijas tautības, no tiem gandrīz puse ir vīrieši. Aptuveni vienai trešdaļai reemigrantu ir augstākā izglītība, lielākoties sievietēm, un 40% ir vidējā profesionālā izglītība.

Ar Ārlietu ministrijas (ĀM) atbalstu tapušaajā pētījumā piedalījušies vairāk nekā 3000 cilvēku. ĀM speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts uzsver, ka pētījuma rezultāti ir svarīgi reemigrācijas procesa vērtēšanā, lai atbalstītu tautiešu atgriešanos un veiksmīgu iekļaušanos gan darba tirgū, gan sabiedriskajā dzīvē.