Parlaments konceptuāli atbalsta “nacionālās drošības komercsabiedrību” grozījumus

Likumprojektiem noteikta steidzamība un kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts 20. marts. Likumus galīgajā lasījumā plānots pieņemt jau 23. martā.

Saeima ceturtdien konceptuāli atbalstīja divu likumu grozījumus, kas paredz noteikt tiesības valdībai uzlikt par pienākumu nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību īpašniekiem, kuriem ir būtiska līdzdalība sabiedrībā, pārdot savu uzņēmuma daļu, ziņo aģentūra LETA.

Likumprojektiem noteikta steidzamība un kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts 20.marts. Likumus galīgajā lasījumā plānots pieņemt jau 23.martā.

Kā ziņots, Nacionālās drošības komisija (NDK) priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) iepriekš debatēs Saeimā par paredzētājām izmaiņām norādīja, ka likumprojektos vēl ir nepieciešami juridiski precizējumi.

Grozījumi arī paredzēs, ka vajadzēs saņemt valdības atļauju, lai iegūtu būtisku ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā.

Nacionālās drošības likumu plānots papildināt ar atsevišķu nodaļu par nacionālajai drošībai nozīmīgo komercsabiedrību ierobežojumiem. Tajā būs noteikts, ka par nacionālajai drošībai nozīmīgu Latvijā reģistrētu komercsabiedrību nosakāma tāda komercsabiedrība, kura atbildīs vismaz vienam no likumā minētajiem nosacījumiem. Līdz ar to par nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām varēs tikt atzīts ierobežots uzņēmumu loks.

Viens no šiem nosacījumi paredz attiecīgo statusu attiecināt uz elektronisko sakaru komersantu ar būtisku ietekmi tirgū, kas noteikta Elektronisko sakaru likumā paredzētajā kārtībā. Tāpat tas tiks attiecināts uz nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma izpratnē.

Par nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību tiks atzīta arī Latvijā licenci dabasgāzes pārvadei un uzglabāšanai saņēmusi komercsabiedrība, vai arī tāda komercsabiedrība, kurai piederēs sašķidrinātās dabasgāzes iekārta, kas savienota ar pārvades sistēmu.

Tāpat šis statuss tiks attiecināts uz elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražotāju, kura uzstādītā faktiskā jauda pārsniedz 250 megavatus, vai kuram pieder siltumtīkli vismaz 500 kilometru garumā.

Likumprojekta vai tā anotācijā netiek minēti konkrēti uzņēmumi, taču no tā izriet, ka jaunais regulējums varētu attiekties, piemēram, uz “Conexus Baltic Grid”, “Lattelecom”, “Modern Times Group” (MTG) Latvijā un citi.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka septiņās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs – Lielbritānijā, Vācijā, Francijā, Spānijā, Itālijā, Polijā un Zviedrijā ir spēkā īpaši noteikumi, kas “regulē ieguldījumus, kas izriet no citām valstīm”. Piemēram, Lielbritānijā likums esot piemērojams ne tikai gadījumos, kad notiek uzņēmumu apvienošanās, bet arī gadījumos, kad ārvalstī mītošā fiziskā vai juridiska persona izpērk Lielbritānijā reģistrētā uzņēmuma akcijas, gūstot būtisku līdzdalību tajā.

Likumprojekta anotācijā arī uzsvērts, ka valstij katrā konkrētajā gadījumā būs jāvērtē ietekme uz investīciju aizsardzību. Līdz ar to iecerētas izmaiņas nenonākot pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām investīciju aizsardzības jomā, jo vienlīdz attiecas uz visām personām.

Plānotie aizliegumi paši par sevi neatņem kapitāla daļas vai akcijas, neliedz gūt no tām augļus, un investoram ir tiesības brīvi atsavināt šīs kapitāla daļa vai akcijas, norādīts anotācijā, kas sagatavota likumprojekta izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Tāpat tiek uzvērts, ka plānotās izmaiņas radīs priekšnoteikumus, lai sabiedrība un tautsaimniecība tiktu pasargāta no personām, kuras darbība varētu būt vērsta pret Latviju. Tas paredzot aizsargāt nacionālās intereses, kā arī novērst kaitējumu ES un NATO dalībvalstu interesēm.

Lai novērstu nacionālo drošību apdraudošu vai potenciāli apdraudošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā, Ministru kabinets (MK) varēs noteikt nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām dažāda veida pienākumus un lemt par atļauju dažādām darbībām.

Valdība attiecībā uz nacionālajai drošībai nozīmīgām kapitālsabiedrībām lēmumus varēs pieņemt attiecībā uz būtiskas līdzdalības iegūšanu, izšķirošās ietekmes iegūšanu un uzņēmuma pāreju. Attiecībā uz nacionālajai drošībai nozīmīgām personālsabiedrībām valdība varēs pieņemt lēmumus attiecībā uz jauna biedra iestāšanos, būtiskas līdzdalības vai izšķirošas ietekmes iegūšanu tādā Latvijā reģistrētā kapitālsabiedrībā, kura ir attiecīgās personālsabiedrības biedrs.

Likumā plānots noteikt arī nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statusa iegūšanas tiesiskās sekas.

Komercsabiedrībai, kas būs ieguvusi attiecīgo statusu, piecu darba dienu laikā būs par šo statusu jāveic ieraksti atbilstošajos reģistros. Tāpat būs jāinformē valdība par tās dalībniekiem, akcionāriem vai biedriem, kā arī patiesajiem labuma guvējiem, tai skaitā fiziskajām personām. Atbilstoši noteikumi tiks attiecināti arī uz personālsabiedrībām.

Valdība būs tiesīga trīs mēnešu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas pieņemt lēmumu, kas uzliks par pienākumu konkrētiem attiecīgās kapitālsabiedrības dalībniekiem vai akcionāriem, kuriem ir būtiska līdzdalība sabiedrībā, noteiktā termiņā atsavināt kapitāla daļas vai akcijas. MK varēs pieņemt lēmumu personālsabiedrības biedriem izstāties no sabiedrības.

Normatīvajā aktā plānots noteikt, ka ir nepieciešama MK atļauja, pirms persona vai vairākas personas, kas rīkojas saskaņoti, iegūst būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā vai kļūst par šādas komercsabiedrības biedru, vai arī iegūst ietekmi Latvijā reģistrētā kapitālsabiedrībā, kura ir nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības biedrs.

Ministru kabineta atļauja būs jāpieprasa personai, kura vēlas iegūt ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā, bet kapitālsabiedrības reorganizācijas vai pamatkapitāla palielināšanas gadījumā – iegūstošā kapitālsabiedrībā.

Tāpat nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības dalībniekam, akcionāram vai biedram būs jāsaņem atļauja saglabāt līdzdalību vai palikt par biedru komercsabiedrībā, ja mainās tās patiesā labuma guvējs, kam pastāv būtiskā līdzdalība vai izšķirošā ietekme nacionālai drošībai nozīmīgajā komercsabiedrībā.

Ja persona nebūs veikusi valdības noteiktās darbības, tad tai pēc noteiktā termiņa nebūs tiesības izmantot balsstiesības attiecīgajā kapitālsabiedrībā. Likumā plānots noteikt arī atļaujas nepieciešamību uzņēmuma pārejas gadījumā.

Tajā pašā laikā normatīvajā aktā noteikti izņēmumi, kad MK atļauja nebūs nepieciešama. Tās būs situācijas, kad likumā noteiktajos gadījumos kapitāla daļas vai akcijas iegūst pati kapitālsabiedrība, tiks pārvaldītas valsts kapitālsabiedrības un valsts kapitāla daļas vai akcijas, kā arī gadījumā, kad uzņēmums, kapitāla daļas vai akcijas pāries publiskas personas vai publiski privātas kapitālsabiedrības īpašumā. Tāpat būs noteikti citi izņēmumi.

Pieņemot lēmumu par augstāk minētajiem gadījumiem, MK izvērtēs personas tiesību ierobežojumu, tā samērīgumu ar nacionālās drošības interesēm un valsts drošības iestādes atzinumu, kā arī atbilstību tiesiskās paļāvības principam un citiem tiesību principiem.

Izdotos administratīvos aktus par atļauju izsniegšanu vai neizsniegšanu varēs pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam.

Likumu paredzēts papildināt ar pantu “Ierobežojuma neievērošanas tiesiskās sekas”, kurā būs noteikts, ka MK pilnvarota persona būs tiesīga pieņemt neatliekamus lēmumus vai noteiktā veidā rīkoties gadījumā, kad noteikto aizliegumu dēļ nacionālajai drošībai nozīmīga komercsabiedrība kļūs rīcībnespējīga vai tās pārvaldes institūcijas nebūs lemtspējīgas.

Nacionālās drošības likumā tāpat paredzēts noteikt MK tiesības lemt par personas ietekmes saglabāšanu vai atļauju ietekmes iegūšanai nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās, kā arī par atļauju kritiskās infrastruktūras nodošanai lietošanā, valdījumā vai īpašumā citai personai.

Par konkrētas kritiskās infrastruktūras nodošanu lietošanā, valdījumā vai īpašumā citai personai būs nepieciešama MK piekrišana. Tas attieksies uz valsts līmeņa sevišķi svarīgo jeb A kategorijas kritisko infrastruktūru, kuras iznīcināšana vai darbības spēju samazināšana būtiski apdraudētu valsts pārvaldīšanu un drošību, kā arī valsts līmeņa svarīgo jeb B kategorijas kritisko infrastruktūru, kuras iznīcināšana vai darbības spēju samazināšana apgrūtinātu valsts pārvaldīšanu un apdraudētu sabiedrības un valsts drošību.

Tāpat valdības piekrišana būs nepieciešama attiecībā uz atsevišķu, Eiropas kritisko infrastruktūru, kuras iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu vismaz divas ES dalībvalstis.

Šodien konceptuāli tika atbalstīti arī saistītie grozījumi Komerclikumā. Grozījumus iesniegusi NDK.

Minētie grozījumu projekti Nacionālās drošības likumā un Komerclikumā attieksies arī uz informatīvo telpu, kritiskās infrastruktūras objektiem, tajā skaitā ar gāzes un elektrības padevi saistītām komercsabiedrībām, norādīja NDK vadītāja. Tie paredzēs ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību pārdošanai.

Likumprojekti sagatavoti, izvērtējot Eiropas līmeņa tiesu praksi un Satversmē noteiktās privātīpašuma tiesības, kas ir neaizskaramas, kā arī citu valstu piemērus, iepriekš skaidroja Āboltiņa.

Jau iepriekš Saeima veikusi izmaiņas citos likumos, tajā skaitā, Krimināllikumā, lai uzlabotu valsts pozīcijas cīņā ar iespējamiem hibrīddraudiem.