Lielbritānija varētu pamest ES, nemaksājot prasītos 60 miljardus

Lielbritānijas finanšu saistības pret ES ir viens no strīdus punktiem starp Londonu un Briseli.

Lielbritānija var izstāties no Eiropas Savienības (ES), nesamaksājot Briseles prasītos 60 miljardus eiro,  Lielbritānijas Lordu palātas komitejas paziņojumu atstāsta LETA.

Valdībai ir spēcīgas juridiskās pozīcijas, lai ignorētu ES prasību, ja sarunas par izstāšanos beigsies bez vienošanās, savā ziņojumā raksta Lordu palātas ES finanšu komiteja.

Lielbritānijas finanšu saistības pret ES ir viens no strīdus punktiem starp Londonu un Briseli. Eiropas Komisija prasa prāvu vienreizēju maksājumu izstāšanās sarunās, lai izstrādātu jaunās tirdzniecības un politiskās attiecības.

“Mēs secinām, ja vienošanās netiks panākta, visas ES normas vairs neattieksies un Lielbritānijai būs neizpildāms pienākums veikt kādus finansiālus maksājumus,” teikts ziņojumā.

Kā piektdien paziņoja Lielbritānijas “Breksita” lietu ministrs Deivids Deiviss, Lielbritānija joprojām ir gatava līdz marta beigām sākt oficiālu izstāšanos no ES.

Atbildot uz jautājumu par izstāšanās procedūras sākuma datumu, Deiviss, kurš uzturas vizītē Bratislavā, uzsvēra, ka konservatīvo valdība gatava ievērot iepriekš noteikto grafiku.

Kopīgā preses konferencē Deiviss paziņoja Slovākijas premjerministram Robertam Fico, ka Lielbritānijas valdība vēlas saglabāt valstī dzīvojošo ES dalībvalstu pilsoņu tiesības.

“Lielbritānijā esošajiem [ES] pilsoņiem mēs vēlamies kaut ko, kas būtu ļoti līdzīgs vai identisks britu pilsoņu tiesībām attiecībā uz uzturēšanos, piekļuvi labklājības sistēmai,” norādīja ministrs.

“Tomēr par to vienošanās būs jāpanāk mums – visām 28” dalībvalstīm, viņš piebilda.

Jau vēstīts, ka Lielbritānijas Lordu palāta trešdien nobalsoja par grozījumiem “Breksita” likumprojektā, kurš izstrādāts, lai sniegtu premjerministrei Terēzai Mejai parlamenta pilnvarojumu oficiāli uzsākt sarunas par izstāšanos no ES.

Par grozījumiem, kas paredz garantēt Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesības pēc valsts izstāšanās no ES, balsoja 358 pēri, bet 256 balsoja pret.

Lordu palātas pieņemtās izmaiņas tagad ir jānodod balsošanai Pārstāvju palātai, kur tās, ļoti iespējams, tiks noraidītas, ņemot vēra, ka apakšnamā vairākums ir Mejas konservatīvajiem.

Grozījumi liek valdībai garantēt, ka izturēšanās pret ES pilsoņiem, kas Lielbritānijā dzīvo legāli, “arī turpmāk būs tāda pati attiecībā uz viņu ES iegūtajām tiesībām”.

Pārstāvju palāta jau pagājušajā mēnesī apstiprināja likumprojektu un var atcelt Lordu palātas izdarītos grozījumus, kad tā atkal saņems šo likumdošanas dokumentu.

Likumprojekta sūtīšana no vienas palātas uz otru var aizkavēt likuma pieņemšanu un potenciāli apdraudēt Mejas grafiku “Breksita” sarunu uzsākšanai.

Izstājoties no ES, Lielbritānija pārtrauks dalību bloka politikā, kas paredz pilsoņu brīvu pārvietošanos dalībvalstu vidū. Līdz ar to trīs miljoni ES valstu pilsoņu Lielbritānijā un miljons britu citās ES valstīs nonāks juridiski neskaidrā situācijā.