DP noraida apgalvojumu, ka žurnālistu pratināšana Juraša lietā ir vēršanās pret mediju neatkarību

Jurašs: DP plāni nopratināt žurnālistus ir vēršanās pret trauksmes cēlējiem un neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem.

Drošības policijas (DP) kategoriski noraida apgalvojumu, ka plāni nopratināt žurnālistus kriminālprocesā pret bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu daļas vadītāju Juri Jurašu ir vēršanās pret mediju neatkarību, ziņo aģentūra LETA.

Aicinājumus šonedēļ sniegt liecības DP saistībā ar kriminālprocesu par valsts noslēpuma izpaušanu saņēmusi “Ir” žurnāliste Indra Sprance un Latvijas Televīzijas žurnālists, Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītājs Ivo Leitāns. Jurašs aģentūrai LETA izteicies, ka DP plānotā žurnālistu nopratināšana ir vēršanās pret trauksmes cēlējiem un neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem.

“DP kategoriski noraida apgalvojumu, ka tā ir vēršanās pret mediju neatkarību. DP vērtējumā ir likumīgi un samērīgi noskaidrot visus notikušā apstākļus, lai nodrošinātu vispusīgu izmeklēšanu kriminālprocesa ietvaros,” aģentūrai LETA skaidroja DP.

Veicot procesuālās darbības, dienests respektējot žurnālistu, tāpat kā ikvienas citas personas, tiesības, kuras aizsargā nacionālās un starptautiskās tiesību normas, norādīja DP.

Pērn jūlijā Ģenerālprokuratūra ierosināja un nodeva Drošības policijas izmeklēšanai kriminālprocesu par valsts noslēpuma izpaušanu, jo Jurašs žurnālam “Ir” un pēc tam Latvijas Televīzijai un citiem medijiem sniedza informāciju par viņa uzpirkšanas mēģinājumu. Juraša paziņojums nāca uzreiz pēc tam, kad KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks bija īstenojis biroja reorganizāciju, atlaižot vairākus darbiniekus. Jurašs šajās darbībās saskatīja vēlmi atbrīvoties no izmeklēšanas profesionāļiem, tajā skaitā viņa kā Operatīvo izstrāžu daļas vadītāja. Kā apliecinājumu biroja priekšnieka bezdarbībai viņš publiskoja informāciju par kukuļa piedāvājumu.

Jurašs medijiem jūlijā apliecināja: saistībā ar krimināllietu, kurā iespējamā kukuļošanā tika pieķerts “Latvijas dzelzceļa” šefs Uģis Magonis un Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis, 2015. gada oktobra beigās viņam ticis piedāvāts kukulis viena miljona eiro apmērā. Piedāvājuma mērķis bijis, lai krimināllieta tiktu pavērsta no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likums nosaka daudz maigāku sodu. Jurašs par notikušo informējis gan KNAB vadību, gan vēlāk arī prokuratūru. Nekāda darbība neesot sekojusi, vismaz viņš par notikušo nav pat iztaujāts.

Pēc šiem paziņojumiem tiesībsargi beidzot sarosījās – taču izmeklēšana jūlija beigās sākās nevis par iespējamo kukuļa piedāvājumu, bet gan šīs informācijas publiskošanu. Tas noticis, lai gan likums aizliedz par valsts noslēpumu atzīt tādas ziņas, kas saistītas ar korupcijas gadījumiem un valsts amatpersonu nelikumīgu rīcību.

Jurašs skaidro, ka žurnālistiem nekādu valsts noslēpumu nav izpaudis, tāpēc viņam ir grūti iedomāties, kādus faktus DP no žurnālistiem tagad vēlas noskaidrot. “Kriminālprocesa sākšana prokuratūrā un tā nodošana izmeklēšanas veikšanai DP ir nejēdzības un absurduma kalngals. Joprojām neviens izmeklētājs nav vēlējies mani nopratināt par kukuļa piedāvājuma faktu un neviens nav mēģinājis vērtēt KNAB bezdarbību. Tā vietā tiek tērēti prokuratūras un DP resursi, lai vērstos pret mani par to, ka esmu informējis sabiedrību nepārkāpjot likumu,” uzsvēra Jurašs.

Bijusī KNAB amatpersona vērš uzmanību, ka žurnālistu pratināšana plānota laikā, kad daudzi izmeklēšanas iestāžu vadītāji publiski pauduši to, ka iestādēm ir nepietiekami resursi nopietnu pārkāpumu izmeklēšanai. Jurašs gan uzskata, ka DP gan šajā gadījumā vairāk esot “ķīlnieka lomā”, jo spiesta izmeklēt “Streļčenoka un Kalnmeiera kopīgi saražotu produktu, kura mērķis ir aizvērt man muti.”

Bijusī KNAB amatpersona atgādināja jau iepriekš pausto – ja DP lietu nodos kriminālvajāšanas sākšanai un prokuratūra uzrādot apsūdzību nodos lietu tiesai, tad viņš vērsīsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kurā iznākums viņam noteikti būs labvēlīgs.

Jurašs norāda, ka aizdomās turētā statuss viņam nav noteikts, taču piemērots statuss – persona, pret kuru sākts kriminālprocess. Šis statuss joprojām neesot mainījies.

Šī nav pirmā reize, kad DP pēta Juraša izteikumus presē. Pērn DP pēc gandrīz pusgadu ilgas pārbaudes nolēma nesākt kriminālprocesu par Jurašu un citas bijušās KNAB amatpersonas – Jutas Strīķes intervijās paustajiem izteikumiem, kuros kritizēta toreizējā KNAB vadība, Ģenerālprokuratūra un politiķi.

Laikā pēc pārbaudes sākšanas Strīķe un Jurašs no amatiem KNAB ir atbrīvoti, tāpat vairs KNAB šefa krēslu neieņem Streļčenoks, kuram neizdevās sekmīgi startēt KNAB priekšnieka amata konkursā.

Jurašs nesen paziņojis, ka nolēmis iestāties bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna vadītajā Jaunajā konservatīvajā partijā (JKP) un kandidēt Rīgas domes vēlēšanās.