Līguma mērķis ir veicināt Eiropas sliežu platuma publiskās lietošanas dzelzceļa “Rail Baltica” projekta īstenošanu ar vēlmi pilnībā integrēt Baltijas valstis un to galvaspilsētas Eiropas Savienības dzelzceļa un transporta tīklos.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass un Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis šodien Tallinā parakstīja Starpvaldību līgumu par projekta “Rail Baltica” realizāciju, aģentūru LETA informēja Ministru prezidenta preses sekretārs Andrejs Vaivars.
Līguma parakstīšana Baltijas Ministru padomes sanāksmes laikā.
Kučinskis pēc līguma parakstīšanas norādīja, ka sekmīgi un noteiktajos termiņos īstenots “Rail Baltica” projekts ir visu trīs Baltijas valstu un plašāka reģiona kopīgā stratēģiskā interese. “Ar gandarījumu jāteic, ka pēdējā laikā ir sasniegts progress šā projekta attīstībā — panāktas un tiek ieviestas dzīvē vienošanās par ietvaru projekta iepirkumu organizēšanai un uzraudzībai, kā arī nacionālā līmenī ir vienošanās par trasējumu un robežšķērsošanas punktiem. Tās jāievieš dzīvē bez kavēšanās,” uzsvēra Kučinskis.
Lai parakstītais līgums oficiāli stātos spēkā, tas jāratificē visu trīs valstu nacionālajos parlamentos. Līguma mērķis ir veicināt Eiropas sliežu platuma publiskās lietošanas dzelzceļa “Rail Baltica” projekta īstenošanu ar vēlmi pilnībā integrēt Baltijas valstis un to galvaspilsētas Eiropas Savienības (ES) dzelzceļa un transporta tīklos.
Līgums uzsver Baltijas valstu kopīgo mērķi — attīstīt “Rail Baltica” publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru, kas to iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir stratēģisks un saimnieciski nozīmīgs objekts. “Rail Baltica” ir nozīmīgs infrastruktūras projekts ne tikai Baltijas valstīm, bet arī Polijai un Somijai, kā arī ES, kuras mērķis ir attīstīt Eiropas transporta tīklus, ieskaitot Ziemeļjūras — Baltijas jūras transporta koridoru.
Līgums apstiprina Baltijas valstu pausto apņemšanos projektu realizēt līdz 2025. gadam, lai uzsāktu līnijas ekspluatāciju 2026. gadā. Tāpat līgums norāda uz ES finansējuma nozīmi projekta realizēšanā un valstu gatavību arī turpmāk pieteikties uz ES finansējumu ar atbalsta likmi līdz 85%.
Līgums definē, ka kopīgi uzbūvētā infrastruktūra pieder valstij, kuras teritorijā tā atrodas, un pārvaldītājam tiks nodrošināta nepieciešamā piekļuve.
Komentāri (20)
juris 01.02.2017. 16.59
Vai slims?
0
J.Biotops 01.02.2017. 08.34
Kas nu būs ar mūsu zemi un tautu?!
Dabu piesārņos, aizšķērsos ceļus, iznīks vietējā ražošana, zemniekiem atņems zemi, neciešams troksnis un sēra smaka padarīs dzīvi neizturamu un, protams, visi iesaistītie nesodīti zags, cik tik jaudas.
Ja tomēr izdosies ceļu dabūt gatavu, tad pa to uz rietumiem izvedīs mūsu zemes bagātības un ievedīs… nu paši jau zināt, ko ievedīs. Jaunatne izbrauks, bet kapitālistu paverdzinātai vienkāršai tautai nav un nebūs vajadzīgas biļetes uz nez kādām tur berlīnēm.
Pēdējā cerība uz Saeimu, deputāti jāpiespiež vienreiz ieklausīties tautas balsī un nobalsot pret. Vēl cīņa nav galā un nebeigsies!
Vides sargi, zemnieku aizstāvji, tautas draugi un patrioti – aūū!
9
0
-3
Atbildēt
0
-2
Atbildēt
0
-2
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@Anonīms > J.Biotops 01.02.2017. 17.30
Vēl cīņa nav galā un nebeigsies!
Tev. videssargs, ībļu bars palīgā ies!
0
J.Biotops > J.Biotops 01.02.2017. 12.10
Ērik, nu kāpēc uzreiz tik skarbi – kremlis, troļļi…? Vai nu mūsu zemītē brīvprātīgu entuziastu kādreiz trūcis?
Sekli vai dziļi – pagaidīsim Saeimas debates, tur redzēsim, kāds kuram tas dziļums. Re, pat te viens ar dziļiem argumentiem jau klāt.
0
andrejs > J.Biotops 01.02.2017. 12.28
Jums gan ir dziļi argumenti. :)
Reiz 90-jos pirms lidojuma pāri dīķim nācās nakšņot mazā pilsētiņā pie Frankfurtes lidostas. Ja tur bija apdzīvota katra piektā māja… pat tas laikam būtu pārspīlēts. Uz ielas pāris cilvēku. Bāriņā,kurā dzerām alu, mēs visu vakaru bijām vienīgie apmeklētāji. Paēst nevarēja, jo virtuve nedarbojās.
Ko tik cilvēks nav gatavs darīt vispārējas labklājības un progresa labā.
0
Ēriks > J.Biotops 01.02.2017. 11.50
Saucēja balss tuksnesī,neviens kremļa trollis šeit izmantot tik seklu materiālu nevar,izmetīs no darba.
0
andrejs > J.Biotops 01.02.2017. 11.57
Dabu piesārņos, aizšķērsos ceļus
———
Kur jūs dzīvojat? Droši vien ka ne trases malā.
0
J.Biotops > J.Biotops 01.02.2017. 13.31
andrejs – ir man daudz grēku, bet aizvainot te nevienu necenšos, ja ironiskā piezīme tā uztverta, par to atvainojos.
Par to lidlauku Francijā (un arī par RB) – bez zaudējumiem neko šajā pasaulē iegūt nevaram. Visi strīdi par to, ko kurā gadījumā uzskatām par zaudētāju un kā to kompensē tie, kuri iegūst. Arī tas diemžēl parasti nav ideāli atrisināms – lietus, kas der maniem gurķiem, kaimiņa sienam tā ne visai, bet novērst vai izsaukt to nevar ne viens, ne otrs.
Nekustamo īpašumu cenu svārstības no ārējiem apstākļiem (kā tā mājiņa Francijā) ir tikpat izplatītas, mūžīgas un nenovēršamas, kā sniegs un lietus. Un kā vairums citu cenu svārstību. (Pats esmu piedzīvojis)
No RB vienīgie, kas varētu tikt uztverti par cietējiem, būtu retie zemes īpašnieki, kurus īpašums paliek (nodokļi), bet kļūst neizmantojams. Tas gan arī ne tik vienkārši, bet tā jau cita tēma.
0
andrejs > J.Biotops 01.02.2017. 12.31
Starp citu – pilsētiņa kā pasaka. Ceru ka pa šiem gadiem nav pilnīgi sabrukusi.
0
J.Biotops > J.Biotops 01.02.2017. 12.53
andrejs – vai tik tā Frankfurtes lidosta nebija Hāna? Ja tā, tad tās piesaukšana darbojas ideāli precīzi pretējā virzienā.
Apkārtnes mazpilsētiņas gadījās mazliet apraudzīt, tiesa, vēlāk kā Jums – pirms gadiem 10. Situācija diezgan specifiska – senāk tur atradās militārais lidlauks un liela karabāze, apkārtējie iedzīvotāji vairumā bija tā vai citādi saistīt ar tās apkalpi un personāla barošanu. Kad militārā funkcija izbeidzās, vietējie bija laimīgi par to, ka saglabājās vismaz lidlauks, kaut ar visiem tā trokšņiem. Darba vietu, protams kļuva mazāk. Tieši tāpat, kā Latvijā padomju karabāzu apkārtnē pēc atbrīvotāju aizvākšanās. Par to arī raudāsim un lietosim kā argumentu pret Krievijas nemīlētu dzelzceļu? Vienā gadījumā pilsētiņa palika tukšāka tāpēc, ka pieprasījums un darbavietas pazuda, citā posts no tā, ka kaut ko radīsim.
0
andrejs > J.Biotops 01.02.2017. 13.08
Galvenā lidosta. Pilsētiņas nosaukumu neatceros. Pa nakti nevarēja gulēt, jo visu laiku bija dzirdams reaktīvo lidmašīnu pacelšanās troksnis. Vienvietīgā istaba maksāja kādus 40 Dm -divreiz lētāk nekā numuriņš Francī vai Brencī bagātajā Latvijā.
Esmu par RB ar abām rokām, bet saprotu arī lauciniekus,kuru zemes tiks atdalītas no mājām. Tā ka jūsu mēģinājums mani aizvainot ir šāviens pienā.
Lai cik tas nebūtu dīvaini. Man ir vēl viens piemērs. Tāla radiniece, kas bēga no okupantiem, palika uz dzīvi Francijā.Labi iekārtojās, 60jos netālu no Parīzes uzcēla lielu kapitālu māju. Tagad tur blakus uzbūvēta jaunā Parīzes lidosta… Māja un zeme,kuras reālā vērtība ir kādi 400…500 k eiro pirms pāris gadiem tika pārdota par 150.
0