Vējonis sarunā ar Ašeradenu neslēpj neapmierinātību ar šā gada budžeta pieņemšanas gaitu

Vējonis uzsvēra, ka īpaši sekos līdzi tam, kā valdība pildīs savu apņemšanos līdz šā gada jūnijam izstrādāt mikrouzņēmumu režīmā strādājošo mazo un dzīvesstila uzņēmumu atbalsta koncepciju.

Valsts prezidenta Raimonds Vējonis tikšanās laikā ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu (V) paudis neapmierinātību ar šā gada budžeta pieņemšanas gaitu, tostarp neskaidrībām ap mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja režīma izbeigšanu.

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta Preses dienestā, tikšanās laikā prezidents norādīja, ka valsts ekonomikas attīstības uzdevums ir iespējami ātri tuvoties Eiropas Savienības (ES) vidējam labklājības līmenim, veidojot plašu vidusšķiru.

“Lai to paveiktu, nepieciešama skaidra ilgtermiņa stratēģija uzņēmējdarbības aktivitātes veicināšanai, sakārtots tiesiskais regulējums un motivējoša uzņēmējdarbības vide,” norādīja prezidents.

Tāpat Vējonis pauda neapmierinātību ar šā gada budžeta pieņemšanas gaitu, tostarp neskaidrībām ap mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja režīma izbeigšanu. Tas izraisīja pamatotu kritiku un neizpratni uzņēmējos un sabiedrībā, norādīja prezidenta Preses dienestā.

Vējonis uzsvēra, ka īpaši sekos līdzi tam, kā valdība pildīs savu apņemšanos līdz šā gada jūnijam izstrādāt mikrouzņēmumu režīmā strādājošo mazo un dzīvesstila uzņēmumu atbalsta koncepciju.

Savukārt Ašeradens informēja, ka 2017. gadā tiek prognozēta straujāka valsts tautsaimniecības izaugsme, sasniedzot vismaz 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lai veicinātu stabilu ilgtermiņa attīstību, būtisks ministrijas mērķis ir ieviest ekonomikā strukturālas pārmaiņas, veicināt uzņēmējiem nepieciešamo darbinieku apmācību, kā arī stiprināt likuma varu uzņēmējdarbības vidē.

Valsts prezidents norādīja, ka nepieciešami nopietni uzlabojumi būvniecībā, kas ir ļoti nozīmīga valsts attīstībai. Viņš uzsvēra, ka nozarē šobrīd vērojamā stagnācija lielā mērā saistīta ar ES fondu investīciju pārrāvumu un birokrātiskajām procedūrām. Tāpat nepieciešams rīkoties, lai samazinātu ēnu ekonomikas apjomu būvniecībā, kas pašlaik ir divas reizes augstāks nekā citās jomās un augstākais Baltijas valstīs.

Amatpersonas sarunā skāra arī enerģētikas jautājumus. Valsts prezidents vērsa ministra uzmanību tā saucamajai obligātā iepirkuma komponentes (OIK) reformai, aicinot skaidrot, kā reformā paredzētā jaudas maksājuma pārdale ietekmēs Latvijas elektrības patērētājus — uzņēmējus un mājsaimniecības.

“Vai Ekonomikas ministrija kā reformas izstrādātājs un virzītājs ir nodrošinājusi pietiekamu informācijas atklātību? Vai ir veikta paredzamo izmaiņu izskaidrošana, lai patērētāji būtu informēti, ar ko rēķināties un par ko maksās,” sarunā jautāja Vējonis.

Visbeidzot prezidents atzina, ka, reģionālajās vizītēs tiekoties ar uzņēmējiem, saņēmis daudz sūdzību par 2016.gadā veiktajām izmaiņām sadales tarifā, kā rezultātā uzņēmēju maksājumi par elektroenerģiju krietni pieauguši. Uzņēmēji arī pauduši bažas, ka piedāvātā OIK reforma vēl vairāk sadārdzinās elektroenerģijas izmaksas un cietīs viņu konkurētspēja.

“Mēs dzīvojam klimata pārmaiņu laikā, kad pasaules valstis savās enerģētikas politikās izvēlas energoefektīvus un enerģiju taupošus risinājumus. OIK reformā piedāvātais princips, ka elektrības taupītājs maksās vairāk, lai elektrības tērētājs maksātu mazāk, neliecina par izsvērtu un pamatotu risinājumu,” teica prezidents.

Noslēgumā prezidents uzsvēra, ka valsts ekonomiskās attīstības veicināšanai nepieciešama aktīva un izlēmīga rīcība, kā arī spēja uzņemties atbildību par rezultātiem.