Viņš sacīja, ka jaunajai Lietuvas valdībai, kas darbu sāka pēc pērn oktobrī notikušajām parlamenta vēlēšanām, ir detalizēti jāizpēta visi projekta aspekti, pirms tā paraksta jebkādas vienošanās.
Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis pirmdien paziņoja, ka nav pārliecināts, vai 31. janvārī, kā plānots, tiks parakstīts līgums par Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” savienojuma izveidi.
Viņš sacīja, ka jaunajai Lietuvas valdībai, kas darbu sāka pēc pērn oktobrī notikušajām parlamenta vēlēšanām, ir detalizēti jāizpēta visi projekta aspekti, pirms tā paraksta jebkādas vienošanās. Skvernelis norādīja, ka līgums netiks parakstīts, ja šāda analīze nebūs pabeigta, līdz viņš mēneša beigās dosies uz Baltijas valstu premjeru sanāksmi Tallinā.
“Mums pagaidām nav nekādas informācijas par parakstīšanu. Mēs vēl neesam pabeiguši savas pozīcijas izstrādi (..), par parakstīšanu nekas nav konkrēti paziņots. Ja mums nebūs pietiekami laika, lai to izanalizētu un saskaņotu, parakstīšana nenotiks. Tāds ir mērķis un uzdevums, bet mums kā valdībai ir jāizskata visi apstākļi saistībā ar “Rail Baltica”. Tas ietver finansējumu, pārņemšanu un galīgās kravu plūsmas, mums ir jānodrošina ieguvumi no projekta un finansējums tam pēc 2020. gada. Es pašlaik nevaru apstiprināt, ka tas būs galvenais darba kārtības jautājums,” Skvernelis pirmdien teica žurnālistiem. Viņš norādīja, ka Lietuvas galvenā pozīcija “Rail Baltica” jautājumā ir nemainīga, tomēr valstij ir nepieciešama detalizētāka informācija, lai parakstītu konkrētus līgumus. Igaunijas valdība plāno parakstīt līgumu 31. janvārī Tallinā gaidāmajā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas premjeru sanāksmē. Dokumentā paredzēts noteikt katras valsts saistības attiecībā uz projektu, informēja Igaunijas valdība.
Līgums regulēs vispārējo “Rail Baltica” projektu — maršrutu, sagatavošanās darbu laika grafiku, infrastruktūras īpašumtiesību jautājumus un būvniecības finansējumu.
Baltijas valstu kopuzņēmuma “RB Rail” valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa novembrī paziņoja, ka valstīm ir jāparaksta līgumi, kuros noteikta projekta virzība. Viņa teica, ka dokuments ir nepieciešams, lai projekts būtu neatgriezenisks un būtu pamats sarunām ar Eiropas Komisiju par atbalstu pēc 2020. gada.
Aplēstās “Rail Baltica” izmaksas ir ap pieciem miljardiem eiro. Eiropas Savienība līdzfinansējumu varēt piešķirt līdz 85% no projektu, kas īstenoti 2014.—2020. gada finanšu plānošanas periodā, izmaksām. 2015.—2016. gadā Eiropas Savienība projektam Lietuvā piešķīra 311 miljonus eiro, tostarp 106 miljonus saņēma Lietuvas valsts dzelzceļa kompānija “Lietuvos geležinkeliai”, bet 205 miljoni eiro saņemti ar “RB Rail” starpniecību.
Komentāri (49)
Es 16.01.2017. 16.40
Lietuvieši vēlas “izsist” maksimālo labumu sev no projekta, kurš neapšaubāmi radīs pamatīgu grūdienu ekonomikai un, domājams, grandiozas iespējas “otkatiem” no projekta realizētājiem. Un lietuvieši ļoti labi apzinās, ka bez viņiem projekts neiet. Vienkārši, rupjš ietekmes tirgus, kas, manuprāt, vispār diezgan raksturīgs mūsu dienvidu kaimiņiem.
0
Es 16.01.2017. 17.16
2 Aldis
Palanga un Būtiņciems gan nekad nav bijuši Latvijas valsts sastāvdaļa, tik latviešu apdzīvoti zvejniekciemi :) Savukārt, ja runājam par Mēmeli (Klaipēdu), tad būtu jāprecizē, vai apskatām laikaposmu pēc vācu okupācijas vai runa ir par krietni agrāku laiku ;)
12
Aldis-2 > Es 16.01.2017. 20.13
fretka raksta: “Sakiet paldies, ka Polijas vietā nav Krievija :)”
Jā…
Bet ja mēs fantazējam par to, ka Latvijai varēja būt tieša robeža ar Vāciju… :)
0
Aldis-2 > Es 16.01.2017. 17.35
Valdis Lācis raksta: “Palanga un Būtiņciems gan nekad nav bijuši Latvijas valsts sastāvdaļa, tik latviešu apdzīvoti zvejniekciemi :)”
Latvijas valsts tika veidota kâ latviešu valsts latviešu etnografiskajās robežās. Tajās ietilpa arī visa Kurzemes guberne. Arī “latviešu apdzīvoti zvejniekciemi” Palanga un Būtiņciems.
Kamēr nebija parakstīts robežlīgums ar Lietuvu, bet Latvijas Republika jau bija nodibināta, tad varēja šo teritōriju uztvert kâ Latvijas teritōriju. Kaut arī tas attiecas uz ļoti īsu laika posmu.
Bet galvenais jau ir cits – ka Latvija toreiz robežojās ar Vāciju. Līdz ar to Eiropā varēja tikt, nešķērsojot Lietuvu un Poliju :)
Daudz tuvāk, daudz ērtāk. Un nekādi līgumi ar Lietuvu nebūtu jāsaskaņo :)))
0
Aldis-2 > Es 16.01.2017. 18.03
Valdis Lācis raksta: “Manā saprašanā, mēs paši arī esam Eiropa un līdz ar to, jēdziens “tikt Eiropā” skan tâ kâ amizanti ;)”
Nu var teikt: “tikt tajā Eiropas daļā, uz kuŗu braucot, latvieši mēdz nebūt pārāk laimīgi par to, ka ir jāiztērē vesela diena Polijas šķērsošanai” :)))
Valdis Lācis raksta: “Pie kam, ja būtu jābrauc caur Mēmeli, tad jau caur Kuršu kāpām, kur nekādu autobāņu nekad nav bijis.”
Bet vilciens no Mēmeles uz Kēnigsbergu taču negāja caur Kuršu kāpām ;)
0
jurisml_inbox_lv > Es 16.01.2017. 22.10
Valdim Lācim , Grobiņā ir vikingu kapi , nez vai kur citur veel Latvijā taadi ir?
0
Es > Es 16.01.2017. 22.18
Ebenemezeram
Cik man zināms, tad Grobiņa ir vienīgā apmetne Latvijas teritorijā. Vēl gan ir dzirdētas runas par iespējamu apmetni Daugmales pils tuvumā, lai darbotos ar ūdensceļu no varjagiem uz grieķiem, bet neko konkrētu, manuprāt, tur vēl atraduši nav. Tur jau arī svarīga interpretācijā. Kaut vai tas pats stāsts ar bruņurupuču saktām vai rjurikoviču zīmēm…
0
robotron > Es 16.01.2017. 23.41
canoss
Vienīgi, kas tos saista ar baltu tautu, ir valoda. Bet gēnos tie ir un paliek poļi.
Slāvi uzradās baltu zemēs pirms 1500 gadiem pēc huņņu iebrukuma, tātad ir baltu asiņu nēsātāji un ne otrādi.
0
jurisml_inbox_lv > Es 16.01.2017. 19.14
senā Kursa 13 gs.
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/7/7b/Sena_Kursa_13.gs..jpg
0
fretka > Es 16.01.2017. 18.27
> Aldis: jāiztērē vesela diena Polijas šķērsošanai
——
Sakiet paldies, ka Polijas vietā nav Krievija :)
0
Aldis-2 > Es 16.01.2017. 20.21
Ebenemezers raksta: “senā Kursa 13.gs.”
Cekļa robeža aizdomīgi sakrīt ar žemaišu dialekta robežu :)
http://foto.terpe.lt/inkelti/20061022/dialektai.JPG
0
canoss > Es 16.01.2017. 21.27
Tam jau ir izdomāts jūras ceļš, iekāp prāmī un jau no rīta būsi Vācu zemē.
Ne kādi nebūs jākontaktejas ar leišiem un poļu paniem.
Un bija jau sen jāsaprot, kad leiši nav balti un nav ne kāda brāļu tauta.
Vienīgi, kas tos saista ar baltu tautu, ir valoda. Bet gēnos tie ir un paliek poļi. Tas ar ir iemesls, kam leiši ir tik riebīgi.
Jau kopš Aļģirdas laikiem viņi tik to vien darīja kā, izpletās. Un tagad no lielās Lietuvas palicis ir tikai čiks. Viņi cenšas atgūt kaut ko un tāpēc visiem stāsta ka Prūšu teritorija ir viņu, ja to izdotos atgūt no ….
Veikt kādus darījumus ar lietuviešiem ir tikpat riskanti, ka ar …. Paši izdomāsiet, kas ir punktu vieta domāts.
Un nemaz nebrīnīšõs ka tieši leišu vainas dēļ nobruks ES. finansejums šim ātrgaitas vilcienam uz Vācu zemi.
0
Es > Es 16.01.2017. 19.29
2 Ebenemezers
Par seno Kursu runājot… A. Grauba taisa filmu par senajiem Zemgaļiem un tajā zemgaļiem ir kauja ar vikingiem. Kartē var redzēt, ka šāda kauja varētu vien bijusi Daugmalē, kur vikingu kuģi iepeldēja, tak man ir nelāgas aizdomas, ka Graubam sajukuši kurši, kuri ik pa laikam neganti kāvās ar vikingiem un gāja vikingā un zemgaļi, kuri devuši mums teiksmu par Viesturu.
0
Es > Es 16.01.2017. 17.45
2 Aldis
Manā saprašanā, mes paši arī esam Eiropa un līdz ar to, jēdziens “tikt Eiropā” skan tā kā amizanti ;) Bet attalumu ziņā gan liela starpība nav, vai dodamies caur Suvalku koridoru vai caur Kenigsbergu. Kādi 80km laikam. Pie kam, ja būtu jābrauc caur Mēmeli, tad jau caur Kuršu kāpām, kur nekādu autobāņu nekad nav bijis.
Stāsts par LV un LT robežas veidošanos ir pagalam interesants, vai ne.
0
Absints 17.01.2017. 16.22
Lietuvai IR jāparaksta, kaut vai tāpēc, ka Baltijai jābūt vienotai. BET ir viens cits bet.
Mūsdienu pasaulē dzelzceļš paliek arvien nerentablāks. Ir skaidrs, ka Rail Baltica nebūs nekāds lētais projekts, un, lai to kaut cik atpelnītu, pasažieru pārvadājuma biļešu cenām būtu jābūt tuvu lidmašīnās cenām. Un tad jautājums-kāpēc uz Berlīni braukt diennakti, ja var aizlidot pa divām stundām par to pašu, vai gandrīz to pašu naudu. ASV, kurai ir attīstīts dzelzceļa tīkls, un biļetes pat ir lētākas kā lidmašīnām, pasažieri praktiski pa to nebrauc. Lido vai brauc ar auto…Kādi ir iemesli, lai nākotnē, Latvijā, Eiropā būtu savādāk? Otrs- kravu pārvadājumi. Ja tikai Latvija, tad loģistika te ir -iekraut kravu kravas auto, aizvest līdz stacijai, kuras Latvijā būs tikai dažās, sagaidīt vilcienu, izkraut, iekraut, aizvest, izkraut/iekraut kravas mašīnā.. nogādāt. Būs lētāk- diez vai, bet noteikti būs ilgāk. Un laiks mūsdienās ir nauda… Tad jau labāk ar to pašu mašīnu aizvest līdz galam.. Jā nu lielākos mērogos, kravas konteineros.. varbūt. Bet nez vai konteineru, atvestu ar kuģi, izkraus Helsinkos, lai nogādātu Vācijā. Drīzāk ar kuģi aizvedīs uzreiz uz Hamburgu…Latvijā kravu pārvadājumiem šis dzelzceļš neko nedos. Lietuvai arī ne, Igaunijai ar ne, Vācijai, Somijai ar ne, Ja nu vienīgi starptautiski..
Es ceru, ka ir ekspertu taisīti ekonomiski aprēķini, kas apgāž manus diletanta spriedumus, tomēr šaubas ir… Pēc maniem pēdejā laika novērojumiem daudzi eksperti tomēr ir ar skatu uz vakarējo dienu. Un vakardien tas noteikti bija izdevīgi. Mūsdienās piegādājamās vienības ir kļuvušas mazākas un dārgākas, transporta izdevumu proporcija cenā kļūst arvien mazāka, attīstās bezpilota auto, piegādes ar droniem, robotiem. Elekrību nogādsā pa vadiem, naftu, gāzi pa trubām, pastu pa internetu, tāpat filmas, muzika, rīkus, ziņas. To loģiskos priekštečus veda pa dzelzceļu. Nu vairs nevajag…Slavenais Ķīnas vilciens, ko ar lielu pompu sagaidīja Rīgā, tā arī paliks pokazuhai, jo preču, ko vest šādi ta nav.. Vai tāpat nebūs ar Rail Baltic? Vai ekspertu vērtējums, taisīts kādus desmit gadus atpakaļ, nav jau novecojis? Savulaik brauca ar zirgiem. Uz Vāciju tas bija kādas divas nedēļas. Bija pasta stacijas, krogi, zirgu maiņas. Un tas bija normāli, tāds bija dzīves temps. Tad parādījās dzelzceļš, brauca divas dienas, un tad tas bija normāli, tāds bija tās dzīves temps. Tagad ir progress, pa dzelzceļu brauksim daudz ātrāk, bet vai tas tomēr atbildīs mūsdienu straujajam dzīves ritmam? Dzelzceļš atbilst?
0