Rinkēvičs neizslēdz atsevišķu valstu mēģinājumus ietekmēt Latvijas iekšpolitikas procesus

Militāri uzbrukumi Latvijai nebūs, taču mēģinājumus ietekmēt Latvijas iekšpolitiku nevar izslēgt, tā šodien Latvijas Radio radījumā “Krustpunktā” sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Runājot par ASV prezidenta Baraka Obamas lēmumu noteikt sankcijas pret Krieviju, reaģējot uz kiberuzbrukumiem, kam prezidenta vēlēšanu priekšvakarā tika pakļautas ASV politiskās institūcijas, ministrs sprieda, ka tās tieši Latviju neskars, taču viņu bažīgu darot “nepublicētā daļa”, ministra teikto atreferē aģentūra LETA.

Vienlaikus Rinkēvičs sacīja, ka Latviju tieši vai netieši gan varot ietekmēt notiekošais kibertelpā. Šī iemesla dēļ atbildīgajām valsts struktūrām ļoti nopietni jāņem vērā notiekošais, kā arī analizējot faktus, par kuriem paziņoja ASV administrācija, uzskata ārlietu ministrs. “Domāju, ka tā būtu laba viela mūsu attiecīgajiem dienestiem, lai gatavotos potenciālajām problēmām šeit. Atcerēsimies, ka Igaunija jau iepriekš izjuta to, ko nozīmē kiberuzbrukumi,” izteicās ministrs.

Taujāts, vai ārlietu ministra rīcībā ir plašāka informācija par ASV notikušo, Rinkēvičs atklāja, ka pastāv zināms informācijas apmaiņas mehānisms NATO ietveros, kā arī valstis veic noteiktas darbības atbilstoši saviem ieskatiem.

Tāpat ministrs atgādināja par savu tikšanos ar ASV Senāta Bruņoto dienestu komitejas priekšsēdētāju Džonu Makeinu, kura vadītajā delegācijā bija arī republikāņu senators Lindsijs Greiems un demokrātu senatore Eimija Klobušara. Tikšanās laikā daudz esot runāts par apsūdzību izmeklēšanu un nepieciešamību attiecīgi reaģēt. “Sacīju, ka esam ieinteresēti saņemt informāciju, jo arī mums sākas vēlēšanu cikls,” izteicās ministrs. Viņš arī atgādināja par jau iepriekš pausto, ka militāri uzbrukumi Latvijai nebūs, bet ir lielas bažas par spējām noturēties pret hibrīdapdraudējumu.

Tāpat ministrs atgādināja par nepatiesajām ziņām, norādot, ka iedzīvotāju izpratne par tām lēnām augot, taču joprojām esam tālu, lai izlasītās informācijas pārbaudi veiktu vismaz septiņās citās mājaslapās. “Atceramies arī nepatieso ziņu, ka ASV jaunievēlētais prezidents Donalds Tramps esot runājis ar Baltijas valstu prezidentiem, beigās noliekot klausuli. Rīgas kafejnīcās par to plaši sprieda. Pie tā jāstrādā ne tikai politiķiem, bet arī žurnālistiem,” uzskata Rinkēvičs, mudinot mediju pārstāvjus pārdomāt pie satura izvēles.

Jau ziņots, ka, reaģējot uz Maskavas kiberuzbrukumiem, ASV vērsa jaunas sankcijas pret Krieviju. No ASV tika izraidīti 35 Krievijas diplomāti, un sankcijas vērstas pret deviņām organizācijām un fiziskajām personām, tostarp pret Krievijas Federālo drošības dienestu (FDD) un pret Krievijas bruņoto spēku izlūkdienestu. Tiks slēgti arī divi Krievijas lietotie objekti ASV, kuri izmantoti “ar izlūkošanu saistītiem mērķiem”.

Tramps jau iepriekš apšaubījis, ka hakeruzbrukumos vainojama Maskava, kā arī atzinīgi novērtējis Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmumu neatbildēt uz jaunākajām sankcijām.