Partijas “savējo” projektiem sadalīs ap 20 miljonus eiro valsts budžeta naudas

Gatavojoties pašvaldību un Saeimas vēlēšanām, deputāti rosina finansējumu piešķirt baznīcām, Likteņdārzam, Zoodārzam un daudzām “savējo” pašvaldībām.

Kā liecina žurnāla “Ir” rīcībā esošā informācija, salīdzinot ar pērno rudeni, dubultojusies summa, ko koalīcija plāno valsts budžetā sadalīt tā dēvēto “deputātu kvotu” veidā – pēc deputātu individuāliem un partiju kopīgiem priekšlikumiem.

Pērn, grozot budžeta projektu, šādā veidā pieņemti lēmumi par 9,8 miljoniem eiro, bet šobrīd koalīcijā panāktā vienošanās paredz jau 20 – 23 miljonu eiro pārdali no neparedzētiem līdzekļiem atvēlētā finansējuma.

Salīdzinājumam – par šo naudu varētu palīdzēt 500 cilvēkiem ar tādām vajadzībām kā jauniešiem Baibai vai Austrim, kas šoruden lūdza sabiedrību ziedot aknu transplantācijai, lai glābtu dzīvību. Valsts šādas operācijas neapmaksā, jo budžetā tam neesot naudas. Finansējums tam nav paredzēts arī 2017. gada budžetā. Tikmēr citām vajadzībām, kas saistītas ar konkrēto partiju un deputātu interesēm, nākamgad naudu izdevies pat divkāršot.

Deputātu “kvotas” ir tautas valodā iegājies apzīmējums naudai, kuru politiķi ārpus valsts kopējās finansējuma politikas sadala atsevišķiem projektiem. Nereti deputāti šo iespēju izmanto, lai par nodokļu maksātāju naudu “apdāvinātu” atsevišķas pašvaldības, skolas vai baznīcas novados, uz kuru vēlētāju atbalstu cer.

Nākamgad ir pašvaldību vēlēšanas, bet vēl pēc gada – Saeimas vēlēšanas, tāpēc politiķi šogad ir īpaši dāsni. Papildus “kvotu” naudai, kas ir 20 000 eiro uz katru koalīcijas deputātu, ZZS, “Vienotības” un Nacionālās apvienības politiķi vienojušies pārdalīt 9,1 miljonu eiro virknei infrastruktūras attīstības projektu atsevišķās pašvaldībās (valdība jau šādus grozījumus budžetā ir akceptējusi) un vēl aptuveni 12 miljonus eiro dažādiem citiem projektiem, kuriem priekšlikumus iesniegušas frakcijas, individuāli deputāti vai kopīgi vienojušies frakciju vadītāji.

9 miljoni “infrastruktūrai”
Pagājušā nedēļā ārkārtas sēdē valdība jau atbalstīja pirmos grozījumus nākamā gada bužeta projektā, palielinot tēriņus 9,1 miljona eiro apmērā. No tiem puse jeb 4,9 miljoni eiro tiks infrastruktūras projektiem Ventspilī: 1,8 miljoni Ventspils Starptautiskās radioastronomijas centra attīstības projektam, 1,5 miljoni Ventspils Mūzikas vidusskolai, 1,5 miljoni sporta attīstībai Ventspilī.

Pārējie 4,2 miljoni sadalīti sporta infrastuktūrai citās pilsētās – Liepājai 1,5 miljoni tenisa kortiem, Valmierai – 1,1 miljons, Jēkabpilij un Madonai pa 600 tūkstošiem, bet Bauskai – 300 tūkstoši.

“Ja runājam konkrēti par Ventspili, tie nav deptutātu kvotu jautājumi,” iebilst ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kura pārstāvētajā apvienība ietilpst Aivara Lemberga partija “Latvijai un Ventspilij”. “Piemēram, radioloģijas centrs – tas nav Ventspils uzņēmums. Tas atrodas Ventspilī, bet tā ir valsts iestāde, tāpat arī mūzikas skola ir valsts muzikas skola, nevienā brīdi tā nav bijuši pasvaldības,” uzsver Brigmanis.

Brigmanis uzskata, ka šī valdības vienošanās “nav kaut kāds ZZS cauri dzīts priekšlikums, tā ir koalīcijas vienošanās, šīs lietas atbalsta Kultūras ministrija, Izglītības ministrija.” Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis gan atzīst – virzījis šos priekšlikumus, jo tāda bijusi partiju vienošanās. “No vienas puses, varētu teikt, ka tās ir deputātu konstitucionālās tiesības, no otras – pagājušā gadā bija daudz nopietnāka budžeta disciplīna,” saka Šadurskis.

Vēl 12 miljoni “savējiem”
Taču ar to deputātu nākamā gada budžeta pārskatīšana nav beigusies. Saeimas frakcijas ir iesniegušas simtiem priekšlikumu un viena daļa no tiem saskaņā ar koalīcijas vienošanos varētu tikt atbalstīta – aptuveni 12 miljonu eiro apmērā.

Par šīs summas sadali panākta vienošanās, ka aptuveni 5 miljonus iedalītu ZZS, 4 miljonus – “Vienotībai”, bet NA – 3 miljonus eiro. “Apmēram tāda tā proporcija varētu būt, ” atzīst Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sekretārs Ints Dalderis (V). Viņš gan uzsver, ka precīzus skaitļus nevar nosaukt un personiski “neatbalsta šādu situāciju, ka mēs dalām naudu šādā veidā, bet jāsaka tā – mēs atrodamies koalīcijā un visi šie noteikumi tiek pieņemti koleģiāli.”

“Lai kā mums arī varbūt šķistu, ka tas ir slikti un nepareizi, diemžēl vēlētājs to ļoti novērtē, ka viņš ir spējīgs identificēt kāda baznīcas jumta vai skolas durvju remontu ar kādu konkrētu deputātu – tas deputātam objektīvi dod lielas priekšrocības vēlēšanās. Ar to mums politiķi nevar nerēķināties,” skaidro Dālderis.

Savukārt viņa kolēģis Saeimas Budžeta komisijā – priekšsēdētāja biedrs Imants Parādnieks (NA) nekā nepieņemama tajā nesaskata. “Kas tieši jums šķiet nepieņemami? Man šķiet, ka tās sporta būves, kas valdībā tika atbalstītas, tāpat kā mūzikas skola, kura brūk kopā, tās ir tās lietas, kas ir jādara. Kādas lietas vēl ir jādara, par tām Saeimā diskutēsim.” Uz jautājumu, vai ir pareizi, ka jauniešiem jālūdz ziedojumi dzīvības glābšanai, kamēr politiķi gatavojas nākamajām vēlēšanām, Parādnieks atbildēja, ka “tas ir nekorekts jautājums” un pārtrauca telefoninterviju. Arī ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Brigmanis uzskata, ka ar budžeta tēriņu palielināšanu šādā veidā viss ir kārtībā. “Es no šiem priekšlikumiem nekaunos,” pauda Brigmanis, norādot – “tā nauda jau netiek izmesta skurstenī, tā aiziet tajās pašos Latvijas uzņēmumos.”

Simti tūkstošu baznīcām, telekanāliem, zoodārzam
Kam tad šī nauda varētu tikt? Šobrīd redzams, ka koalīcijas partijas un arī opozīcija ir iesniegušas garus sarakstus ar visdažādākajām vajadzībām, taču ir arī atsevišķi priekšlikumi, ko koalīcijas frakciju vadītāji parakstījuši kopīgi un tiem arī varētu būt atbalsts balsojumos, kas būs redzami visdrīzāk nākamnedēļ.

Piemēram, 700 tūkstošus eiro rosināts piešķirt Rīgas Jēkaba romas katoļu baznīcas ēkas restaurācijai, 520 tūkstošus eiro – Likteņdārza projektam, 500 tūkstošus Aglonas baznīcas laukuma renovācijai, 400 tūkstošus – Rīgas Zoodārzam, 350 tūkstošus Rīgas doma ērģeļu prospekta un instrumentu restaurācijai. 300 tūkstošus filmas “Nameja gredzens” uzņemšanai. Vēl 200 tūkstošus – dotācijām reģionālajām televīzijām ReTV un TV24, par kurām esam jau vēstījuši, ka šādas dotācijas raisa aizdomas par politiķu vēlmi nopirkt sev ētera laiku vai vismaz panākt pozitīvu publicitāti pirms vēlēšanām.

 140 tūkstošus rosināts piešķirt Imanta Ziedoņa mantojuma saglabāšanai, 100 tūkstošus skautu un gaidu centrālās organizācijas darbības nodrošināšanai, vēl 100 tūkstošus – valstiskās audzināšanas programmas īstenošanai biedrībā Latvijas mazpulki, bet par 75 tūkstošiem taps piemineklis latviešu pagaidu nacionālajai padomei.

No priekšlikumiem redzams, ka lielākas vai mazākas summas deputāti rosina piešķirt arī pašvaldībām, kuras vada attiecīgā politiskā spēka pārstāvji vai arī tiem konkrētajā teritorijā ir ambīcijas sevi pieteikt, taču visa Latvija līdzvērtīgi netiek nosegta. Un arī finansējums pašvaldību projektiem ievērojami atšķiras.

Piemēram, NA kopumā turpat 300 tūkstošus rosina dažādos projektos piešķirt Ogres novadam (priekšsēdētāja biedrs ir Egīls Helmanis no NA), taču šo summu nevar salīdzināt ar tiem līdzekļiem, ko nākamā gada budžetā dabū “Vienotības” vai tās sadarbības partneru pārraudzītās pašvaldības – iepriekš pieminētā Valmiera, Jēkabpils, Madona vai ZZS sadarbības partneris Ventspils. Projekti ir visdažādākie – sākot no dažādu biedrību, nevalstisko organizāciju atbalsta un beidzot ar baznīcu rekonstrukciju, mācību iestāžu un slimnīcu telpu remontu vai dažādu piemiņas vietu izveidi.

Kopumā nākamā gada budžeta projektam iesniegti vairāk nekā 360 priekšlikumi, trīs gadu budžeta ietvaram – 330, bet ar budžetu saistītajiem likumprojektiem – vairāk nekā 560. Nākamā gada budžetā ieņēmumi plānoti 8,066 miljardi eiro, savukārt izdevumi – 8,367 miljardi eiro un budžets gatavots, plānojot, ka Latvijas ekonomika turpinās augt par 3%. Galīgajā lasījumā budžetu plānots pieņemt līdz mēneša beigām.