Barča: Sociālais atbalsts nav tikai valsts, bet gan pašvaldību atbildība

Saeimā apspriež tiesībsarga brīdinājumu par nabadzības risku valstī

Sociālais atbalsts nav tikai valsts, bet gan pašvaldību atbildība, jo sociālā palīdzība Latvijā ir decentralizēta, tā intervijā Latvijas Radio šodien paziņoja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS), citē aģentūra LETA.

Deputāte norādīja, ka diemžēl pašvaldības sniedzot atšķirīgu atbalstu saviem iedzīvotājiem. Barča piebilda, ka 2013.gadā nabadzības riska slieksnis bija 260 eiro, 2014.gadā – 291 eiro ienākumi mēnesī. Viņasprāt, tā daļa pensionāru, kuru darba stāžs ir lielāks par 40 gadiem, saņem pensiju, kas ir virs nabadzības riska sliekšņa.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien pārrunās tiesībsarga Jura Jansona vēstuli parlamentam par nabadzības risku valstī. Uz komisijas sēdi aicināts Jansons un Labklājības ministrijas pārstāvji. Tiesībsargs iepriekš norādījis uz sociālās drošības zemo līmeni Latvijā un pauda uzskatu, ka valsts grimst nabadzībā.

Tiesībsarga birojs atsaucās uz Eiropas Komisijas (EK) dienesta ziņojumu, kur konstatēts, ka Latvijā izdevumi sociālās aizsardzības pabalstiem ir viszemākie Eiropas Savienībā (ES) un sociālajiem pārvedumiem ir maza ietekme uz nabadzības mazināšanu.

Tiesībsarga birojā norāda, ka Latvijā nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai ir pakļauti 606 000 jeb 31% iedzīvotāju. Latvijā ir viena no lielākajām atšķirībām starp valsts turīgāko un trūcīgāko iedzīvotāju ienākumiem, apliecina arī citi agrāki pētījumi. 70% jeb 322 000 Latvijas pensionāru saņem pensiju, kas nav lielāka par 300 eiro mēnesī, līdz ar to Latvijā vērojams salīdzinoši augsts nabadzības riska īpatsvars tieši vecāku cilvēku vidū.

Tiesībsargs uzskata – satraucošs ir tas apstāklis, ka Latvijā nabadzībai un sociālajai atstumtībai tiek pakļautas arī personas, kas strādā mazkvalificētos darbos un saņem minimālo darba algu, kas pēc nodokļu nomaksas pamatā ir vien 270 eiro, turklāt augstākais nabadzības risks vērojams Latgalē.

Jansons norādīja, ka Latvijas ieguldījums sociālās atstumtības novēršanas pabalstos, tostarp garantētais minimālais ienākums, ir tikai 0,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), turpretī ES vidējais rādītājs ir 0,5%. Tiesībsargs komentē, ka ieguldījums mājokļa pabalstos ir tikpat mazs, proti, 0,1% no IKP, salīdzinot ar 0,6% ES. Tiesībsarga birojā norādīja, ka sociālās palīdzības finansējums ir pilnībā decentralizēts un tas var vēl vairāk saasināt reģionālo nevienlīdzību, paužot, ka sociālās palīdzības sistēma nenodrošina pietiekamu atbalstu pabalstu saņēmējiem, lai palīdzētu viņiem atgriezties darba tirgū.

EK kā cerību uz situācijas uzlabojumu norādīja Latvijas valdības plānu no 2017.gada noteikt minimālo ienākumu līmeni, ar kuru paredzēts nodrošināt vispārēju sociālās drošības tīklu. Tomēr tiesībsargam esot pamats skeptiski lūkoties uz konkrētās koncepcijas iedzīvināšanu, jo minimālo ienākumu līmeņa ieviešana nav vērojama valdības piedāvātajā valsts budžeta paketē 2017.gadam.

“Gadu no gada, uzklausot iedzīvotājus klātienē un vērtējot iedzīvotāju iesniegumu saturu, es nonāku pie skaudra secinājuma, ka Latvijas lielākā problēma ir nabadzība. Nabadzība, pie kuras lielākā daļa iedzīvotāju paši nemaz nav vainojami,” uzsvēra tiesībsargs.

Jansons paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem iepriekš pauda, ka viņu “satrauc to iedzīvotāju likteņi, kuri bijuši gana atbildīgi pret sevi, citiem un savu valsti, tikai apstākļu sakritības dēļ nonākuši neapskaužamā situācijā”, norādot, ka bieži tās ir personas, kurām atbilstoši starptautiskajam standartam būtu jāsaņem īpašāka valsts aizsardzība, proti, bērni, gados vecāki cilvēki, personas ar invaliditāti, strādājošas sievietes maternitātes periodā, nepilnās ģimenes, patvēruma meklētāji.