Ne par kapiem, bet par sirdsapziņām

Skanstes tramvajam paredzētos 70 miljonus var izmantot lietderīgāk

Ceturtdien, 13.oktobrī, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides konsultatīvā padome, Latvijas Zaļā kustība, Vides aizsardzības klubs, kā arī aktīvistu grupa “Lielo kapu draugi” nosūtīja vēstuli Eiropas Savienības (ES) fondu uzraudzības komitejas vadošajai iestādei saistībā ar kādu Rīgas domes projektu, kuru plānots īstenot programmā “Izaugsme un nodarbinātība”.

Sabiedrībai šis projekts pazīstams ar Skanstes tramvaja līnijas nosaukumu, ko medijos un sociālajos tīklos ironiski dēvē arī par “kapu tramvaju”.

Apgrūtina informācijas pieejamību
Vēstules autori norāda, ka, iespējams, ir pārkāptas Valsts valodas likuma normas, jo svarīgi projekta darba dokumenti, kas paredzēti pašvaldības uzņēmuma “Rīgas Satiksme” lietošanai, tiks rakstīti tikai angļu valodā, kā arī pievērš uzraudzības iestādes uzmanību aizvien pieaugošajām sabiedrības bažām par nu jau skandalozā Rīgas domes projekta patiesajiem mērķiem.

Eiropas Savienības fondu projektu plānošanas procesam ir jābūt caurspīdīgam un jānodrošina sabiedrības iesaiste, norādīts vēstulē, uzsverot, ka Rīgas dome (RD) līdz šim nav vēlējusies šo nosacījumu ievērot, sabiedrība nav pienācīgi iesaistīta projekta plānošanas sākotnējos posmos. Tagad, kad daļa no svarīgas projekta dokumentācijas taps angļu valodā bez tulkojuma latviski, informācijas pieejamība sabiedrībai tiks apgrūtināta vēl vairāk.

Vēstulē ES Fondu uzraudzības komiteja aicināta vēlreiz vērtēt, kādi ieguldījumi tramvaja līniju attīstībā Rīgas iedzīvotājiem un strādājošajiem būtu visefektīvākie.

Izrādās, ka sākotnējie RD plāni tramvaja līniju attīstībai bija diezgan atšķirīgi no pašreiz steigā menedžētā projekta.

Vajadzīgās līnijas ignorētas
Ar RD 2014.gada 27.maija lēmumu Nr.1173 apstiprināta Rīgas attīstības programma 2014.-2020.gadam un Rīcības plāns. Šajā plānošanas dokumentā ir izvirzīts uzdevums “Nodrošināt ērtus, ātrus, pieejamus un videi draudzīgus sabiedriskā transporta pakalpojumus”. Uzdevuma izpildei noteikti atsevišķi konkrēti pasākumi, tostarp:
– 2.tramvaja maršruta pagarinājums, izbūvējot līniju līdz starptautiskajai lidostai “Rīga”,
– jaunas tramvaja līnijas būve līdz Dreiliņiem, izmantojot uz Zemitānu tilta jau esošās sliedes,
– 7.tramvaja maršruta pagarināšana līdz Rumbulai,
– tramvaja līnijas pagarināšana līdz Berģiem.

Droši vien daudzi Rīgas iedzīvotāji piekritīs, ka vismaz Dreiliņu, Rumbulas un Berģu līnijas patiešām uzlabotu sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību. Starp citu, jau 2010.gadā SIA “Rīgas satiksme” preses sekretārs Viktors Zaķis portālam “Delfi” sniedza informāciju, ka “Berģu līnijas būvniecība varētu sākties 2011.gada beigās vai 2012.gadā”. Mēs visi zinām, ka nekādas būvniecības nebija, bet vēlāk pieņemtajā plānošanas dokumentā šīs ieceres tomēr parādījās.

Taču 2014.gadā nebija ne runas par “Skanstes tramvaja” līniju.

Kam gan būtu tik svarīgi braukt ar tramvaju no Juglas uz Skanstes masīvu? Vai notika sabiedrības viedokļa un patieso vajadzību izsmeļoša un kvalitatīva izpēte? Neesam pamanījuši.

Aktualizētie solījumi
Sociālajā vietnē Twitter 11.oktobrī izvērtās diskusija starp Rīgas mēru Nilu Ušakovu un dažiem citiem vietnes lietotājiem. Oponējot kritikai, ka “Skanstes tramvajs” nebija paredzēts Rīgas pilsētas plānošanas dokumentos, Ušakovs publisko deputātu balsojumus, norādot: “2014.g. balsojums par attīstības stratēģiju, kas paredz t.s. Skanstes ielas tramvaju. Vienotības un NA deputāti VISI ir PAR”. Pielikumā foto ar balsojuma protokolu. Pēc tam viņš ievieto vēl vienu dokumentu. “Un šeit ir 2016.g. balsojums par attīstības programmas investīciju plānu 2016.-2018.gadam ar Skanstes tramvaju. V un NA atkal visi PAR”.

Balsojums 2014.gada 27.maijā ir par jau pieminēto Attīstības programmu. RD interneta vietnē ir šis dokuments. Par “Skanstes tramvaju” tur nav ne vārda…

Rīgas mērs publisko vēl vienu fragmentu no kāda dokumenta, paskaidrojot, ka tas ir 2016.gada dokuments, kurš ticis vienbalsīgi pieņemts. Kas tas ir par dokumentu? Izrādās, ka 2014.gadā dotie solījumi ir “aktualizēti”! Proti, 27.09.2016. ar lēmumu Nr.4284 apstiprināts “aktualizētais investīciju plāns”, kurā pēkšņi parādās Skanstes tramvaja līnijā plānotās investīcijas. Turklāt tajā pašā datumā 27.09.2016. ar šo pašu lēmumu Nr.4284 apstiprinātais rīcības plāns joprojām ietver visas sākotnēji plānotās tramvaja līnijas (62.-63.lpp.).

Kāpēc opozīcijas deputāti arī šoreiz nobalsoja “par” tik lielā vienprātībā?

Viena no versijām – viņi nepaguva iepazīties ar visām izmaiņām. “Aktualizētais plāns” tika iesniegts domes sēdē pēdējā brīdī.

Daži RD deputāti atcerējās, ka bijis balsojums par elektrotransporta nodrošināšanu uz Skanstes rajonu. Lēmums gatavots un skatīts tajās domes pastāvīgajās komitejās, kurās viņi nav bijuši iekļauti, tāpēc par detaļām neko nezināja teikt. “Diemžēl ļoti bieži domē lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz ierēdņu ziņojumiem, kuri ir sagatavoti tā, lai nerastos lieki jautājumi,” atzina deputāts Valdis Gavars.

Lēmumus vispirms apspriež domes komisijās un komitejās. Ja kāds deputāts tajās nav iekļauts vai nepiedalās sēdēs, viņam nav detalizētas informācijas par lēmumu sagatavošanu. Līdz ar to arī balsojums domes sēdēs nereti ir bez izpratnes par jautājumu.

70 miljoni – par 3,6 km sliežu?
“Eiropas Savienības Kohēzijas fonda 70 miljonu eiro pieejamais līdzfinansējums ir unikāla iespēja attīstīt tramvaju līniju infrastruktūru Rīgā,” norāda vēstules autori. “Pieejamie līdzekļi atbilstoši ES nosacījumiem būtu jāizmanto maksimāli lietderīgi, īstenojot tādu tramvaju satiksmes attīstību, kas sniegtu lielāko iespējamo ieguvumu Rīgas iedzīvotājiem… Katru sabiedriskā transporta projektu jo īpaši svarīgi ir izvērtēt no emisiju samazinājuma un sabiedrības ieguvuma viedokļa. Rodas šaubas, vai Skanstes tramvaja līnija būs tā, kas motivēs privāto auto šoferus no Rīgas tālākajām apkaimēm un Pierīgas uz Rīgas centru braukt ar tramvaju, nevis saviem auto. Eksperti norāda, ka tramvaja līniju pagarinājumi uz Berģiem un Rumbulu ilgtermiņā dotu lielāku emisiju samazinājumu nekā Skanstes tramvaja līnija.”

Tāpēc vēstules noslēgumā izteikts lūgums Uzraudzības komitejai un ES fondu vadošajai iestādei “vēlreiz izvērtēt, kādi ieguldījumi tramvaja līniju attīstībā Rīgas iedzīvotājiem un Rīgā strādājošajiem šobrīd būtu visefektīvākie, lai projekta rezultāts vislielākā mērā risinātu Rīgas un Rīgas aglomerācijas iedzīvotāju vajadzības.”

Runa tātad ir par 70 miljonu eiro līdzfinansējumu no ES Kohēzijas fonda. Tie ir ievērojami līdzekļi. Cik daudz darba RD paredz par šo naudu izdarīt?

Kamēr aktīvākā sabiedrības daļa ir neizpratnē par dīvaino pavērsienu Rīgas attīstības plānos, tikmēr domes gaiteņos un kuluāros “viss notiek”. Viss jau ir izlemts. Būs Rīgas domes līgums ar pašvaldības uzņēmumu “Rīgas Satiksme”, kas nevien iegūs tiesības ieviest projektu un saņemt finansējumu, bet arī kļūs par jaunveidotās infrastruktūras īpašnieku.

Tīmeklī greznojas skaista mājas lapa www.skanste.lv, kur cita starpā visi tie, kas vēl nezina, tiek informēti, ka “turpmāko gadu laikā Skanstē plānots izbūvēt jaunu zemās grīdas tramvaja līnijas posmu 3,6 kilometru garumā. Iecerēts, ka līnija varētu tikt izbūvēta maršrutā Sporta iela-Skanstes iela-Zirņu iela-Senču iela-Pērnavas iela. Tramvaja līnija savienos Skanstes apkaimi ar Rīgas Centrālo staciju, kur atradīsies topošās starptautiskās dzelzceļa līnijas Rail Baltica pieturvieta.”

Tiks tērēti 70 miljoni par 3,6 kilometriem diez vai kādam vajadzīgu sliežu. Mūsu “zelta” Dienvidu tilts nobālēs šī grandiozā projekta priekšā.

Slepenība, dārdzība, steiga, nelietderība
Kā gan sabiedrība uzzināja par Rīgas domes pēkšņo ieceri? Viss notika nejauši. Informācijas noplūde. Kāds bija dzirdējis, ka Rīgas domes pārstāvji runājuši ar cilvēkiem no Kultūras pieminekļu inspekcijas par iespējām nojaukt kādu kapliču Lielajos Kapos, lai varētu īstenot iecerēto būvniecību. Informācija nonāca līdz aktīvistu grupai “Lielo Kapu draugi”, kas jau kopš pagājušā gada rudens uzņēmušies šefību par īpašnieka – Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas – un pašvaldības novārtā pamesto vietu, kur atdusas daudz ievērojamu Rīgas un Latvijas sabiedrisko darbinieku.

Informācija tika precizēta, tika uzdoti jautājumi, saņemtas atbildes. Rezultātā mēs tagad zinām, ka bez sabiedrības informēšanas 70 miljonus eiro no Eiropas fondu līdzekļiem bija paredzēts izlietot visai apšaubāmas lietderības projektā. Par šo naudu varētu gan īstenot kādu no iecerētajām (un vajadzīgajām!) tramvaju līnijām, gan arī paliktu pāri līdzekļi, lai izveidotu trolejbusu līniju uz Skanstes masīvu, ja reiz pašvaldības speciālisti ir pārliecināti, ka šis rajons nākotnē tik ļoti attīstīties un tā iedzīvotāji vispār izmantos sabiedrisko transportu…

Ideja par Skanstes projektu tika īstenota, kā izskatās, lielā steigā, – vispirms 27.septembrī tiek pieņemts aktualizētais investīciju plāns, 11.oktobra domes sēde akceptē līgumu ar uzņēmumu “Rīgas Satiksme” par projekta īstenošanu, un pirmdien, 17.oktobrī, jau jānotiek projekta iesniegšanai un prezentācijai.

Vai šāda slepenība, steiga, dārdzība un galu galā – nelietderība – nerada zināmas aizdomas?

Stāsts nav tikai par kapiem
Skanstes tramvaja līnija tautas mutē jau ieguvusi ironisko palamu “kapu tramvajs”. Projekts paredz tramvaja līnijas būvei paplašināt Senču ielu, un pastāv pamatotas bažas, ka daļa no tramvaja līnijas ies pāri Lielo Kapu vēsturiskajiem apbedījumiem.

Lielie kapi nav tikai veca kapsēta. Patiesībā mēs runājam par valsts nozīmes kultūrvēsturisku pieminekli ar nosaukumu “Dārzu un parku arhitektūras ansamblis “Lielie kapi” ar memoriālajām celtnēm” (Nr.6636). Šis ansamblis atrodas valsts aizsardzībā, kas nodrošināta saskaņā ar likumu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”.

Parka teritorija aizņem 22 hektārus. Te atrodas nevien vairāki tūkstoši apbedījumu jau no XVIII gadsimta, bet arī desmitiem arhitektūras pieminekļu. Daudz noderīgas informācijas var atrast vietnē nekropole.lv (www.nekropole.lv). Šeit apbedīti ievērojami Rīgas un Latvijas sabiedriskie un kultūras darbinieki – Georgs Armitsteds, Krišjānis Barons, Fricis Brīvzemnieks, Kārlis Mīlenbahs, Andrejs Pumpurs, Krišjānis Valdemārs un daudzi, daudzi citi. Par viņu piemiņu tagad rūpējas aktīvisti no grupas “Lielo Kapu draugi”.

Ir jāsaprot, ka likumdošanas izpratnē Lielie Kapi nav atsevišķi apbedījumi vai atsevišķi pieminekļi.

Tas ir vienots, nedalāms, nepārvietojams un neaizskarams komplekss. Ir aizliegts atsavināt viena kultūras pieminekļa vai pieminekļu kompleksa atsevišķas daļas, kā arī sadalīt zemi, ja tiek apdraudēta kultūras pieminekļa saglabāšana (likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 8.pants). Jebkāda saimnieciska darbība, kas skar vai apdraud pieminekli, ir jāsaskaņo.

Kā atzina Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas speciālists Aivars Igals, viņa rīcībā nav informācijas, ka Rīgas dome būtu oficiāli pieteikusi inspekcijā saskaņojumu par iecerēto būvniecību. Izvērtējot šobrīd pieejamos projekta dokumentus, piemēram, jau publicēto plānoto transporta shēmu, ir skaidrs – kapu teritorija tomēr tiks skarta.

Dārzu un parku arhitektūras ansamblim “Lielie kapi” nav precīzi nospraustu, iezīmētu robežu, kā tas ir, piemēram, ap aizsargājamiem dabas objektiem. Kapi atrodas teritorijā, kas norobežota ar apkārt esošajām ielām un gruntsgabaliem. Jautājums – kā šo kultūras pieminekli ietekmē tā saucamās “sarkanās līnijas” – ielu aizsargjoslas, kas paredzētas “lai samazinātu ielu, autoceļu un dzelzceļu negatīvo ietekmi uz vidi, nodrošinātu transporta maģistrāļu ekspluatāciju un drošību, kā arī izveidotu no apbūves brīvu joslu, kas nepieciešama ielu un autoceļu pārbūvei” (Aizsargjoslu likuma 13.panta 1.daļa).

Pagātnē Senču ielas aizsargjosla esot bijusi identiska ietves malai, kas atrodas kapsētas pusē. Taču Rīgas dome paspējusi “aktualizēt” arī šīs “sarkanās līnijas”, ko, ņemot vērā karšu mērogu, teritorijas plānojuma izstrādes laikā varēja pamanīt tikai zinātājs. Taču, kā norādīja Aivars Igals, “sarkanās līnijas” nevar būt pretrunā ar likumdošanas prasībām. “Protams, var savilkt šīs līnijas, kā pašvaldība atzīst par vajadzīgu, taču tas nedos tiesības neierobežoti rīkoties šajās aizsargjoslās. Īpaši, ja tās atrodas Valsts nozīmes kultūras pieminekļa teritorijā”.

Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir paudusi savu viedokli arī Latvijas Pensionāru federācijai. Atbildot uz federācijas iesniegumu, vēstulē ir teikts: “Vispirms jau likuma ”Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 3.pants nosaka, ka kultūras pieminekļus ir aizliegts iznīcināt. Ministru kabineta noteikumu Nr.474 52.punkts nosaka, ka kultūras pieminekļus restaurē, rekonstruē, remontē un konservē tikai pēc inspekcijas noteikta parauga atļaujas saņemšanas un tās kontrolē. Tātad neviens pārveidojums nav iespējams bez inspekcijas atļaujas. Ministru kabineta noteikumu Nr.127 2004.gada 8.martā (prot. Nr.11 2.§) par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību 2.5.5.punkts nosaka, ka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas nozīmīgākās saglabājamās kultūrvēsturiskās vērtības ir Lielie kapi, Pokrova kapi un Jēkaba kapi. Līdz ar to inspekcija vērtēs tehniskos risinājumus, kad tie tiks iesniegti, un savu attieksmi jau ir paudusi gan publiski, gan Rīgas domei, ka Lielo kapu elementu iznīcināšana, izbūvējot jaunu tramvaja līniju, nav pieļaujama.”

Pagaidām tehniskie risinājumi iesniegti nav, savukārt likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” dod tiesības inspekcijai “apturēt jebkuru saimniecisku darbību kultūras pieminekļu tiešā tuvumā”, kā arī “ierosināt, lai tiek apturēta amatpersonu vai pašvaldības iestāžu lēmumu izpilde, ja šie lēmumi ir pretrunā ar kultūras pieminekļu aizsardzības likumdošanas aktiem” (likuma 26.pants). Viss augšminētais nozīmē, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai būs svarīga loma tālākajā projekta virzībā.

Domubiedru grupa “Lielo Kapu draugi” ir saņēmusi atbildes vēstuli no inspekcijas. Dokumentā pausta šāda nostāja: “…jebkāda infrastruktūras būvniecība, kas tos (Lielos Kapus) varētu skart, veicama tikai pēc ekspertu sniegta izvērtējuma, ar Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas (VKPAI) saskaņojumu un pēc rūpīgas izpētes, lai nodrošinātu aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu. Bez inspekcijas saskaņojuma būvniecību uzsākt nebūs likumīgi. VKPAI uzskata, ka tramvaja līnijas izbūve risināma, neskarot Lielo kapu teritoriju un iekļaujoties jau izbūvētās Senču ielas gabarītos.”

Stāsts patiesībā nav tikai par Lielajiem Kapiem. Pārfrāzējot dziesmas vārdus, “ne par kapiem, bet par sirdsapziņām” ir jautājums. Par pašvaldības un īpašnieka attieksmi pret valsts mēroga kultūras pieminekli, par amatpersonu attieksmi pret sabiedrību, pret likumdošanu, pret saviem pienākumiem. Kā beigsies šis stāsts, mēs vēl nezinām. Atliek vien cerēt, ka zem pēkšņās plānu “aktualizācijas” neslēpjas kāda savtīga interese par katru cenu “dabūt cauri” superdārgu projektu, ka Rīgas iedzīvotāji tomēr piedzīvos brīdi, kad pašu vēlēta pašvaldība lietderīgi ieguldīs Eiropas fondu miljonus, īstenojot patiešām vajadzīgus un jau sen apsolītus projektus.