Apsver iespēju psihoneiroloģiskās nodaļas izveidot reģionu slimnīcās
Modelējot Latvijas slimnīcu karti nākamajiem gadiem, eksperti iesaka slēgt trīs atjaunotās slimnīcas ar psihoneiroloģisko profilu, kas iepriekš saņēma valsts galvotos kredītus, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Tos tagad maksā no valsts budžeta. Kā ziņots, pirms vairākiem gadiem valsts galvoja daudzmiljonu kredītus 11 slimnīcām, un vienā no tām – Ludzas slimnīcā – tūlīt pēc rekonstrukcijas valsts apmaksātos pakalpojumus pārstāja sniegt.
Latvijā pērn sev dzīvību atņēma 386 cilvēki, iepriekšējos gados – vidēji ap 400. Pēc šiem datiem vērtē garīgās veselības situāciju valstī. Lai arī nedaudz rādītāji uzlabojas, tomēr tie ir ceturtie sliktākie Eiropas Savienībā. Latvijā cilvēki līdz pašnāvībai nonāk teju divreiz biežāk nekā citās valstīs. Situācijai nav līdzējis fakts, ka Latvijā ir krietni vairāk psihiatrijas slimnīcu gultu nekā vidēji Eiropā.
Veselības ministrija atzīst, ka Latvijā ir izveidojies pārāk plašs psihoneiroloģisko slimnīcu tīkls. Ministrija šobrīd nav gatava pateikt, vai kāda no trim minētajām slimnīcām tiks slēgta. Taču kā viena no iespējām tiek izskatīta psihiatrijas nodaļu izvietošana reģionālajās slimnīcās.
“Gultas ir vajadzīgas, bet pārējais – ir ļoti daudz aspektu, kas ir daudz būtiskāki nekā tikai gultasvietas,” saka profesors Māris Taube, ambulatorā centra “Veldre” vadītājs.
Kad pirms 10 gadiem valsts apņēmās galvot vairāk nekā 200 miljonu eiro kredītsaistības 11 slimnīcām, starp tām bija seši psihoneiroloģiskie stacionāri. Kad slimnīcu korpusu atjaunošana ritēja pilnā sparā, 2010.gadā Veselības ministrija valdībai ziņoja “Par situāciju veselības nozarē”, iesakot: “Par 50% jāsamazina psihiatriskā profila gultas, pārvirzot pacientu plūsmu uz ambulatoro aprūpes līmeni.” Taču slimnīcas lielākoties turpināja uzlabot stacionārās aprūpes virzienu.
Dažādu iemeslu dēļ citi uzsvari bija Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centram, kas tai laikā ārpus slimnīcas izveidoja divas ambulances un dienas centrus. “Pie mums gadā ap 950 jaunu pacientu ierodas. Tas ir būtiski vairāk nekā Tvaika ielā. Viņiem šī vieta liekas drošāka, un tas ir tas mērķis. Ja cilvēkam ir depresija, viņš atnāk uz šādu centru, viņš saka – jā, šeit ir labi, un saņem palīdzību. Tas ir veids, kā cilvēks saņem palīdzību, nevis taisa pašnāvību,” saka Taube.
Tagad, tikai dažus gadus pēc vērienīgajiem ieguldījumiem slimnīcās, Pasaules Bankas ekspertu analīze par garīgo aprūpi Latvijā un vēlamajiem nākotnes scenārijiem rāda – specializētu psihiatrisko slimnīcu Latvijā ir pārāk daudz. To gultas vietu skaitu vajadzētu samazināt aptuveni par pusi – no 2000 līdz aptuveni 1000.
Eksperti ieteikuši slēgt trīs slimnīcas – “Ģintermuiža”, Aknīstes un Bērnu psihoneiroloģisko slimnīcu “Ainaži”. “Šobrīd mēs detaļās neiesim, un šajā mirklī es negribētu teikt, ka kādu mēs slēgsim. Jebkurā gadījumā jebkuru stacionāru slēgšana, pārveidošana – tas ir ļoti ilgtermiņa process, un es gribētu pasargāt no ažiotāžas, te nav runa par pirmo janvāri,” saka Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners.
Ģintermuižas slimnīca bija saņēmusi vienu no lielākajiem valsts galvotajiem kredītiem – 12 miljonus eiro. Slimnīcā šobrīd ir 365 gultas, un tās visas esot aizpildītas. Pasaules Banka iesaka akūtos slimniekus no “Ģintermuižas” pārvietot uz slimnīcu Rīgā.
Slimnīcas “Ģintermuiža” vadītājs Uldis Čāčus ekspertu ieteikumus sauc par ne pārāk prātīgiem, neiedziļinoties Latvijas īpatnībās. Viņaprāt, tā ir iedzīvotāju veselība, kā arī tas, ka citur pasaulē par psihiatrijas gultām uzskata tikai akūtos gadījumus, bet Latvijā pacienti slimnīcās mēdz uzturēties ilgstoši. “Ģintermuižā” tādu ir aptuveni 100, un viens otrs pacients aizķēries pat no tālajiem 90.gadiem.
Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem, viena gultasdiena šādā slimnīcā maksā 26.97 eiro. Aknīstes slimnīcā, kas ir ilgstošas ārstēšanas slimnīca, viena diena izmaksā par 10 eiro mazāk – 16.79. Pasaules Banka iesaka vērtēt pacientu iespējas dzīvot ārpus slimnīcas, tai skaitā speciālās komūnās vai ilgstošas aprūpes iestādēs. Taču, lai to izdarītu, būtu jāpaplašina valsts apmaksātie pakalpojumi, ko slimnieks var saņemt ambulatorajā aprūpē, kā arī ciešāk jāsadarbojas ar pašvaldībām, kas līdz šim nav veicies.
Komentāri (27)