Streļčenoks pēc atgriešanās darbā informēšot par KNAB pazudušo dokumentu lietu

KNAB priekšniekam patlaban ir spēkā darba nespējas lapa

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks pēc atgriešanās darbā informēs sabiedrību “par publiski izskanējušo informāciju saistībā ar klasificētiem dokumentiem”, vēsta aģentūra LETA. Iepriekš vēstīts, ka ir aizdomas par valsts noslēpumu saturošu dokumentu pazušanas no KNAB, ko atsevišķi politiķi jau nodēvējuši par iespējamu provokāciju pret Streļčenoku.

Streļčenokam no 20.septembra ir darba nespējas lapa, un, tiklīdz viņš atgriezīsies darbā, KNAB informēs sabiedrību likumā noteiktā apjomā par publiski izskanējušo informāciju saistībā ar klasificētiem dokumentiem, aģentūru LETA informēja KNAB preses pārstāve Laura Dūša.

KNAB mikroblogošanas vietnē “Twitter” raksta, ka Streļčenokam 20.septembrī notika plānveida operācija un pašlaik viņam ir pēcoperācijas darba nespēja.

Jau ziņots, ka KNAB pazudis viens no aktīvas operatīvās uzskaites lietas sējumiem. Kā vēstīja Latvijas Televīzija, Satversmes aizsardzības birojs apstiprinājis, ka saņēmis informāciju no KNAB par klasificētas informācijas pazušanu. Bijušais KNAB vadītājs, Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs (”Vienotība”) uzskata, ka birojā ir notikusi valsts noslēpumu saturošu dokumentu apzināta nolaupīšana nolūkā diskreditēt biroja vadītāju.

Ministru kabineta noteikumi paredz – ja institūcijas vadītājam ir pamats uzskatīt, ka notikusi valsts noslēpuma, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas izpaušana vai valsts noslēpuma objekta, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas nozaudēšana, viņš nekavējoties ziņo augstākam vadītājam un nacionālās drošības iestādei, kas KNAB gadījumā ir Satversmes aizsardzības birojs. Noteikumi paredz, ka institūcijas vadītājam ne vēlāk kā nākamajā dienā jāizveido dienesta izmeklēšanas komisija ar trijiem institūcijas un attiecīgās valsts drošības iestādes pārstāvjiem.

Operatīvās darbības likumā teikts, ka operatīvās darbības atbilstību likumiem uzrauga ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvaroti prokurori. Viņi ir tiesīgi iepazīties ar operatīvās darbības subjekta rīcībā esošajiem dokumentiem, materiāliem un informāciju jebkurā operatīvās darbības stadijā. Informācijas avotu identitāte atklājama vienīgi ģenerālprokuroram, bet viņa īpaši pilnvarotiem prokuroriem – tikai ar operatīvās darbības subjekta vadītāja atļauju.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers ar Ģenerālprokuratūras preses sekretāres Kristīnes Sutuginas starpniecību aģentūrai LETA skaidroja, ka prokuratūra uzrauga operatīvās darbības likumību, par slepenības režīma nodrošināšanu atbild KNAB un Satversmes aizsardzības birojs.