Amatus iegūst tie, kuri prasmīgāk spēj komunicēt
Mūsdienu laikmetā bieži vien izšķiroša loma ir tieši institūciju un amatpersonu spējai veidot komunikāciju ar sabiedrību. Kā uzsver daudzi pētnieki, ja izpildvarai vai likumdevējam neizdodas pievērst uzmanību tās programmai vai izskaidrot lēmumus, tad tā nespēj gūt sabiedrības atbalstu un galu galā cieš neveiksmi.
Komunikācijas trūkums un plaisa starp valsts institūcijām un ierindas pilsoņiem bieži vien tiek minēti kā galvenie iemesli mūsu valstu iedzīvotāju zemajam atbalstam daudziem valsts pārvaldes lēmumiem. Politiķiem un valsts pārvaldes darbiniekiem ir bieži pārmesta nespēja veidot komunikāciju un atgriezenisko saiti ar sabiedrību.
VID vadītāja izvēle
Nesenie notikumi ap jaunā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora meklējumiem tam ir spilgts piemērs. Lai cik labus nodomus un pārdomātas reformas Valsts ieņēmumu dienesta darba uzlabošanā nebūtu iecerējusi amata kandidāte Inga Koļegova, tomēr izšķirošā bija tieši komunikācijas prasme. Informācijas publiskošana par neprecizitātēm amatpersonas deklarācijā un dividenžu saņemšana no brāļa uzņēmuma radīja lielu šaubu ēnu par kandidātes reputāciju, turklāt pietrūka pamatota skaidrojuma no kandidātes puses.
Kā neveiksmīgi no komunikācijas viedokļa vērtējami arī finanšu ministres mēģinājumi norādīt uz ”astoņkāji” Valsts ieņēmumu dienestā, neminot konkrētus faktus un datus. Arī pēc tam, kad Koļegova atsauca savu kandidatūru VID ģenerāldirektora amatam, turpināja parādīties jauna informācija – gan minējumi, gan skaidrojumi.
Uzvar fakti
Notikumi ap VID ģenerāldirektora atlasi spilgti atspoguļo politisko cīņu par ietekmi valsts pārvaldē un to, kā prasmīgi virzīta un vadīta komunikācija spēj izšķirt daudzu notikumu gaitu. Ja vērtējam komunikācijas procesu, šajā reizē informatīvais pārsvars bija to pusē, kuri nevēlējās redzēt Koļegovu kā VID ģenerāldirektori. Komunikācijā uzvarēja tie, kuri piedāvāja spilgtus un nepārprotamus faktus – kā iestādi var vadīt cilvēks, kurš neprot precīzi aizpildīt deklarāciju, kā ēnu ekonomiku apkaros cilvēks, kurš ir tikai formāls uzņēmuma īpašnieks un saņemtās dividendes atdāvina atpakaļ u.tml.
Vai sabiedrība būs ieguvēja, vai rezultātā izvēlēsimies labāko iespējamo VID ģenerāldirektoru – to rādīs laiks.
Skaidrs, ka arī turpmāk lielu lomu spēlēs tas, cik prasmīgi publiskajā komunikācijā tiks pasniegta un vadīta informācija. Tas liecina, ka zināšanām un prasmēm komunikācijā būs izšķiroša nozīme. Dažādus prakses gadījumus analizējam un pētām kopā studentiem Biznesa augstskolā ”Turība”, lai iegūtās zināšanas un prasmes ļautu izprast komunikatīvo situāciju, paredzēt notikumu gaitu un pārdomāti piedāvāt savus vēstījumus. Vienlaikus jāatzīmē, ka informācijas tehnoloģiju attīstība un līdz ar to sabiedrības komunikācijas paradumi mainās, un tie ietekmē gan komunikācijas formas, gan tās saturu.
Grūtāk iesaistīt sabiedrību
Atsevišķiem ierindas pilsoņiem bieži vien ir grūti izprast, izsekot un ietekmēt politisko lēmumu pieņemšanas procesu. Rezultātā veidojas sociālās grupas, kuras aizstāv savas intereses, un daļa no tām kļūst spēcīgākas, izraisot jaunus konfliktus un sadursmes.
Tomēr demokrātiskas sabiedrības stūrakmens ir ikviena iedzīvotāja tiesības vienlīdzīgi piedalīties svarīgu jautājumu ietekmēšanā un attīstības virzienu noteikšanā.
Būtībā valsts pārvaldes darbība nav iedomājama bez mijiedarbības un dialoga ar sabiedrību, bez diskusijas un viedokļu apmaiņas, kas prasa pašas sabiedrības ieinteresētību, informētību un izpratni par politiskajiem un valsts pārvaldes procesiem. Ņemot vērā sabiedrības atsvešinātību un zemo uzticību valsts pārvaldes institūcijām, kā arī plaisu starp valsti un sabiedrību, kas raksturīga ne tikai Latvijai, bet arī daudzām citām valstīm, sabiedrības informēšana, iesaistīšana un līdzatbildība par valsts attīstību kļūst arvien nozīmīgāks un grūtāks valsts pārvaldes komunikācijas uzdevums.
Savukārt mums kā sabiedrībai ir pienākums interesēties par notiekošo, paust viedokli, iesaistīties politiskajos un valsts pārvaldes procesos, turklāt darot to kvalitatīvi un saturiski nozīmīgi, vairojot atbildību par valsts izaugsmi un vispārējā sabiedrības labuma sasniegšanu. Arī tāpēc ir svarīga katra cilvēka izglītība un zināšanas, jo valsts izaugsme un sabiedrības attīstība nav iedomājama bez informētas, izglītotas un lemtspējīgas sabiedrības.
Līga Mirlina ir Biznesa augstskolas ”Turība” docētāja.
Komentāri (26)