Strauji sarūk ārvalstu tiešo investīciju apmērs Latvijā

Mazākas IKP prognozes dēļ daļu aizsardzības finansējuma varētu novirzīt iekšējai drošībai

Šogad pirmajā pusgadā strauji samazinājies ārvalstu tiešo investīciju apmērs Latvijā, trešdien Saeimas Ārlietu komisijas sēdē notikušajās diskusijās par ārvalstu investīciju vides uzlabošanu atzina Ekonomikas ministrijas (EM) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji, vēsta aģentūra LETA.

EM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko sacīja, ka ārvalstu tiešo investīciju plūsmas Latvijā ir trīs reizes mazākas nekā pirmskrīzes laikā, bet šāda tendence ir vērojama visās Baltijas valstīs. Pēc EM pārstāvja teiktā, Latvijā joprojām visvairāk investē uzņēmumi no Zviedrijas, Kipras, Nīderlandes, Vācijas, Igaunijas un Lietuvas.

LIAA pārstāvis Ivars Ērkšķis komisijas locekļus informēja, ka 2016.gada sešos mēnešos par investīciju veikšanu Latvijā pozitīvu lēmumu pieņēmuši desmit investori, 2015.gadā kopumā pozitīvu lēmumu par investēšanu Latvijā pieņēma 31 investors. Šī gada pirmajā pusgadā Latviju apmeklēja 44 potenciālie investori, pērn kopumā tās bija 168 vizītes.

Kopējais ārvalstu tiešo investīciju apmērs šogad sešos mēnešos ir 11,52 miljoni eiro, savukārt pērn tie bija 37,08 miljoni eiro. Šā gada pirmajos sešos mēnešos veikto ārvalstu tiešo investīciju rezultātā radītas 250 jaunas darbavietas, turpretī pērn kopumā tika radītas 630 jaunas darbavietas. Ērkšķis kā šā gada ārvalstu tiešo investīciju labos piemērus minēja “Tele2” izveidoto dalīto pakalpojumu centru, “Lindstrom” tekstilrūpniecības ražotni un ugunsdzēšamo aparātu ražotni “N2 Global”.

LIAA pārstāvis informēja, ka patlaban noris sarunas ar vairākiem potenciālajiem investoriem, nenosaucot uzņēmumu vārdus. Bioloģiski noārdāmā iepakojuma ražotāja investīcijas aplēstas 27 miljonu eiro apmērā, un kāds cits investors plāno investēt divus miljonus eiro biomasas ražotnē. Ērkšķis piebilda, ka šiem investoriem sarunas var noritēt ilgi, jo viņi patlaban meklē izdevīgāko investīciju vietu.

Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozes izmaiņu dēļ nākamgad aizsardzībai varētu atvēlēt par 24 miljoniem eiro mazāk, nekā iepriekš plānots, tomēr šie līdzekļi lielākoties tiks novirzīti iekšējās drošības pasākumiem. Deputāts Mārtiņš Bondars (LRA) trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē vaicāja, par cik miljoniem nākamgad samazināts aizsardzības budžets salīdzinājumā ar iepriekš plānoto apstiprinātajā trīs gadu budžetā.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) skaidroja, ka iepriekš ekonomiskās izaugsmes prognoze bija cita, bet, koriģējot IKP prognozi, plānotais finansējums nozarei samazinājies par aptuveni 24 miljoniem eiro.

Reizniece-Ozola uzsvēra, ka drošība ir ārkārtīgi svarīga, tāpēc lielākā daļa no šiem līdzekļiem pārdalīti tieši šiem jautājumiem, piemēram, policistu algām un austrumu robežas stiprināšanai. Nākamā gada budžets tiek veidots, balstoties uz IKP izaugsmes prognozi 3,5%, inflāciju – 1,6%, budžeta deficīts plānots 1% apmērā no IKP.

Pērn pieņemtais vidēja termiņa budžeta ietvars 2016., 2017. un 2018.gadam paredz, ka valsts aizsardzības spēju palielināšanai pakāpeniski tiks kāpināts valsts aizsardzības finansējums pret IKP līdz 2% 2018.gadā.