Deputātu kvotu tērēšanai valdība varētu izvirzīt savus nosacījumus
Pašlaik turpinās diskusijas par nepieciešamajām reformām veselības aprūpē, un Veselības un Finanšu ministrijas strādā pie optimālā nozares finansēšanas modeļa, kurš jāatrod līdz aprīlim, intervijā LTV “Rīta panorāmai” sacīja premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS), vēsta lsm.lv.
Premjerministrs atzina, ka slimnīcu biedrības kritiku izraisījušais Pasaules Bankas pētījums par veselības aprūpes nozares darbību nebūs jāpieņem par 100%, tam ir rekomendējošs raksturs, taču tajā ir arī pozitīvi ieteikumi no pieredzes, kā organizē veselības aprūpi citur pasaulē. “Ja mēģinās saglabāt jebkuru ambulanci jebkurā vietā, naudas nepietiks, pat trīs reizes palielinot finansējumu,” sacīja Kučinskis.
Viņš atzina, ka finansējums nozarei būs jāpalielina, bet jābūt skaidrībai, kurš ko dara un kādā kvalitātē. Finansējuma modelis jāizvēlas līdz aprīlim, “jāatrod optimāls modelis, jo nauda no gaisa nekritīs”, sacīja valdības vadītājs.
Jau vēstīts, ka nākamgad veselības aprūpes finansējuma palielināšanā ir “ieskriešanās periods” un papildinājums būs vajadzīgs arī turpmāk, lai mazinātu pacientu rindas un justu pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu. Veselības aprūpes nozares finansējuma palielināšanai Veselības ministrija piedāvāja vairākus modeļus, no kuriem viens paredzēja 1% jeb 70 miljonu eiro pārdali no sociālā budžeta. Šādu ieceri aizstāv veselības ministre Anda Čakša, kura neatbalsta jauna maksājuma vai nodokļa ieviešanu.
Kučinskis intervijkā pateicās tiem, “kas sacēla troksni” par tā dēvētajām deputātu kvotām, jo dažas frakcijas sāka pat spriest par to atcelšanu, un vismaz ir apņemšanās, ka bezatbildīgas rīcības nebūs. Valdība ar priekšlikumu atcelt kvotas nenākšot, taču prioritāte ir budžets, un tāpēc nevarētu pieļaut, ka budžets nav apstiprināts, jo kāds apvainojas, ka nav saņēmis kvotas, sacīja Kučinskis. Viņš norādīja, ka valdība, iesniedzot parlamentā nākamā gada budžetu, varētu pārrunāt ar deputātiem kvotu jautājumu un izvirzīt savus nosacījumus.
Jau ziņots, ka deputātu kvotu būtība ir vienkārša – pirms valdības izstrādātais valsts budžets nākamajam gadam nonācis Saeimā, koalīcijas partijas vienojas, cik deputāti varēs atvēlēt dažādiem projektiem. Tradicionāli deputātam doti 20 000 eiro, taču atbalstu gūst arī lielāki projekti. Neoficiāli lēsts, ka šogad deputātu vēlmēm varētu atvēlēt kopumā 2,8 miljonus eiro.
KNAB nolēmis deputātu kvotu tēriņos prasīt no parlamentāriešiem vairāk atklātības. 2015.gada decembrī biedrība “Sabiedrība par atklātību “Delna”” KNAB un Ģenerālprokuratūrai lūdza vērtēt tā dēvēto deputātu kvotu tiesiskumu. Pēc “Delnas” domām, “deputātu kvotas” ir prettiesiskas un nav pieļaujamas. Kvotu piešķiršana ir necaurskatāma, turklāt nepastāv kontroles mehānisms.
Komentāri (23)
dzeris49 20.09.2016. 11.18
Nu nevajag neko meklēt, nošpikojietno igauņiem vai leišiem, kur vairākums ar ves. aprūpi apmierināti, un med. pakalpojumi pieejami visiem, ja jau paši tik debili, ka 25 gadu laikā neko izdomāt nespējat, arī tāpēc Valkas iedzīvotāji no muļķuzemes cenšas aizmukt un Valgu, jo tur jūtas aizsargāti.
Kaut, mūsu politiķiem pavisam cita motivācija lēmumu pieņemšanā, un ne jau slimnieki vai cilvēki vispār tur ir galvenais, tāpēc no šīs valsts var tikai aizmukt, gaidīt, ka te kas uzlabosies, ir bezjēdzīgi, totāli korumpētā valstiņā, ar pilnībā pērkamiem un bezprincipiāliem politiķiem,kur pie varas nevis tie, par ko nobalsoja, bet tie, kas stāv viņiem aiz muguras un rausta diedziņus, nekas uz labo pusi mainīties nevar.
0