“Bloomberg”: Krievijas centrālās bankas vicepriekšsēdētājs ir saistīts ar krievu mafiju Spānijā

Toršins pamācījis Maskavā bāzēto Tagankas organizētās noziedzības grupējumu, kā legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus caur bankām un īpašumiem Spānijā 

Krievijas centrālās bankas priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Toršins ir saistīts ar krievu mafiju Spānijā, secinājuši Spānijas izmeklētāji, vēsta aģentūra “Bloomberg”.

Tā raksta, ka personas, kas tiek turētas aizdomās par saistību ar mafiju, Toršinu sauc par bosu, bet viņš pats uzstāj, ka ir ”publiska persona un nekur neslēpjas”.

”Bloomberg” rīcībā nonākuši 2013.gadā pabeigtas trīs gadus ilgušas Spānijas Civilās gvardes izmeklēšanas konfidenciāli materiāli, kas liecina, ka Toršins pamācījis Maskavā bāzētā Tagankas organizētās noziedzības grupējuma biedrus, kā legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus caur bankām un īpašumiem Spānijā. Tajā laikā viņš bija Krievijas parlamenta augšpalātas Federācijas padomes spīkera pirmais vietnieks.

Pats Toršins noliedz, ka būtu darījis kaut ko nelikumīgu, un uzstāj, ka viņa saistība ar Tagankas mafijas līderi Spānijā Aleksandru Romanovu ir tikai sociāla rakstura, ziņo LETA/AFP.

Saistībā ar ziņojumā paustajām aizdomām Toršins nav apsūdzēts vai izsaukts uz nopratināšanu.

”Organizācijas hierarhijas struktūrā ir zināms, ka Krievijas politiķis Aleksandrs Porfirjevičs Toršins ir augstāk par Romanovu, kurš viņu sauc par krusttēvu vai bosu un veic viņa vārdā “darbības un investīcijas”,” teikts ziņojumā. Maijā Romanovam tiesa Spānijā piesprieda nepilnu četru gadu cietumsodu par nelikumīgiem darījumiem kopumā 1,8 miljonu eiro vērtībā.

Spānija pēc Eiropas un ASV kritikas cenšas izskaust Krievijas noziedzīgo grupējumu darbību savā teritorijā.

Civilās gvardes ziņojumā paustās aizdomas par Toršinu ir saistītas ar 2012.-2013.gadā viņa un Romanova noklausītajās telefonsarunās dzirdēto, kā arī tolaik Romanovam piederošas villas Maljorkā kratīšanā izņemtiem dokumentiem.

Toršins intervijā Maskavā stāstīja, ka ar Romanovu iepazinies pagājušā gadsimta 90.gadu sākumā un vēlāk abi vienlaikus strādājuši bankā. Vēlāk abi laiku pa laikam sazinājušies, bet neesot runājuši kopš 2013.gada 27.novembra, kad Romanovs telefoniski apsveicis Toršinu 60.dzimšanas dienā. Romanovs tika aizturēts Spānijā pirms nepilniem trim gadiem.

Krievijas Bankas vicepriekšsēdētājs atklāja, ka ir Romanova 2000.gadā Krievijas pareizticīgo baznīcā kristītā pusaugu dēla krusttēvs. ”Esmu publiska persona un nekur neslēpjos,” viņš paziņoja.

Toršins stāstīja, ka ir ASV Nacionālās strēlnieku asociācijas biedrs, maijā ir ticies ar Republikāņu partijas kandidātu ASV prezidenta vēlēšanās Donaldu Trampu un pie vakariņu galda sēdējis ar Trampa dēlu.

Viens no Toršina priekšniekiem bankā 1995.-1998.gadā Sergejs Aleksašenko, kurš tagad ir Vašingtonas domnīcas ”Brookings Institution” vecākais partneris, pieļāva, ka Toršins ir atjaunojis saikni ar bijušo darba devēju Federālo drošības dienestu (FDD).

Krievijas sabiedrībai Toršins vislabāk atmiņā palicis pēc tam, kad 2004.gadā vadīja oficiālo izmeklēšanu par Beslanas skolas ķīlnieku krīzi, kurā gāja bojā 334 cilvēki, no kuriem lielākā daļa bija bērni. Viņa vadībā tika secināts, ka traģiskāko teroristu uzbrukumu mūsdienu Krievijā varēja novērst, ja vietējā policija būtu sekojusi Maskavas norādēm pastiprināt uzraudzību un drošību.

Kāda Spānijas amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, atzina, ka netiek apsvērta iespēja Toršinu tiesāt, jo Krievija šādās lietās tradicionāli nesadarbojas ar citām valstīm.

Vietnes ”WikiLeaks” publicētie dokumenti liecina, ka viens no ziņojuma autoriem prokurors Hosē Grinda 2010.gadā ASV amatpersonām teicis, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš 1996.gadā, kad uz Spāniju pārcēlās Sanktpēterburgā bāzētais Tambovas grupējums, bija Sanktpēterburgas vicemērs, vada ”virtuālu mafijas” valsti, kur noziedznieku darbību nevar nošķirt no valdības rīcības.

Lietā pret Romanovu prokuratūra paziņoja, ka daļa no līdzekļiem, kurus viņš atmazgāja, ir saistīti ar Tagankas grupējuma īstenoto vardarbīgo Maskavas universālveikala ”Uņivermag Moskva”, kas ir viens no iekārojamākajiem nekustamajiem īpašumiem Krievijas galvaspilsētā, pārņemšanu, kuras laikā gāja bojā advokāts.

Romanova villā atklātie dokumenti liecina, ka Toršins izmantoja savu amatu parlamentā, lai mudinātu Krievijas tiesībsargājošās iestādes iesaistīties, iespējams, Tagankas grupējuma biedru interesēs šajā strīdā, liecina Spānijas Civilās gvardes ziņojums. Toršins intervijā uzsvēra, ka atbilde uz palīdzības lūgumiem bija daļa no viņa darba.

Analītiķi Rietumos norāda, ka Krievijā centrālajai bankai ir liela nozīme valsts ekonomikā, tādēļ jebkādas aizdomas par iespējamu naudas atmazgāšanas atbalstīšanu būtu rūpīgi jāizmeklē.