Ko atklāj iedzīvotāju patēriņa paradumi?

Ir lietas, kas nemainās un lietas, kas attīstās līdz ar ienākumu dinamiku

2016. gada jūnija “Baltic International Bank Latvijas barometra” pētījums par iedzīvotāju patēriņa paradumiem ieskicē gan lietas, kas nemainās (un raksturo patēriņa “nacionālās īpatnības” vai stāvokli), gan arī lietas, kas attīstās līdz ar ienākumu dinamiku un kuru pārmaiņas redzamas pat vidējā laika periodā, ne tik vien būtu gaidāmas vairāku desmitgažu laikā.

Par spīti tam pašlaik vērojama uzkrājumu pieauguma tendence (bet tie var tikt veidoti kā konkrētam mērķim, tā piesardzības nolūkā), ienākumu pieaugums patēriņa paradumos tomēr ir jūtams: pētījumā izmantoto salīdzinājumu ar iepriekšējiem gadiem secinājumus caurvij nedaudz lielāka bezrūpības sajūta. Lai gan iedzīvotāji lielākoties seko saviem tēriņiem, un to atbilžu, kurās minēts “vienmēr” un “lielākoties”, summa laika gaitā būtiski nemainās, tomēr “vienmēr” daļa ir zemākā, kāda kopš 2008. gada pētījumos redzama.

Arī pārmaksāšanas sajūta kādās konkrētās preču grupās atklājas biežāk: iedzīvotājiem pašlaik ir raksturīgāk nekā pirms pieciem gadiem iztērēt vairāk nekā plānots daudzās preču grupās. Šo preču grupu TOP, protams, ir nemainīgs un vairāk līdzinās Maslova piramīdas pamatnei jeb lietām, ko pērk ikdienas pamata vajadzību nodrošināšanai, t.i., pārtikai un apģērbiem. Tāpēc arī biežāk var pamanīt gan cenas, gan iztērēto summu. Lielāku vai retāku pirkumu iegādē, iespējams, ir grūtāk pārmaksāt, jo pirkums ir dārgāks, tiek rūpīgāk apsvērta tā iegāde, kā arī uzmanību cenai piesaista fakts, ka prece tiek reti pirkta, tādējādi grūti atcerēties, vai agrāk cenu līmenis bijis līdzīgs.

Tāpat nedaudz mainījies veids, kā iedzīvotāji iegādājas vēlamo preci kombinācijā ar labāko pieejamo cenu: iepirkšanās zemāku cenu veikalos, kas drīzāk runātu par preču savstarpēju aizstājamību un aizstājējpreču izvēli cenas dēļ, kļūst mazāk aktuāla, un to aizstāj akciju gaidīšana konkrētam produktam vai tehnoloģiju izmantošana, t.i., iepirkšanās internetā. Tātad konkrētā prece, tās īpašības, lietojums, kvalitāte, iespējams, kļūst arvien svarīgāki, kas arī ir viens no augstāku ienākumu līmeņa patēriņa raksturlielumiem. Iepirkšanās internetā aktualitāte atspoguļojas arī mazumtirdzniecības datos.

Vēl, protams, zemās inflācijas apstākļi varētu veicināt nogaidīšanu un ticību tam, ka arī pārējie tirgus dalībnieki nesteidzas, tādējādi akcijas cenu ir vērts gaidīt. Inflācijas gaidas pēc EK patērētāju apsekojuma datiem ir zemas, bet ir vēsturiski samērā augsts to respondentu īpatsvars, kuriem nav sajūtas par tālāko cenu attīstību.

Tomēr ir lietas, kas būtiski nemainās: Latvijas iedzīvotājam ir diezgan svarīgi (~40% respondentu gan agrāk, gan tagad), lai patērētā pārtika būtu ražota Latvijā un tā būtu pēc iespējas dabiska. Tas ir arī labs signāls ražotājam un tirgotājam, ka šādām precēm var uzturēt cenu. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kas patērētājiem Latvijā rada sajūtu, ka Latvijā ražotā pārtika ir dārgāka nekā importētā. Lai gan preces, protams, ne vienmēr ir pilnībā salīdzināmas, kā tas redzams arī no piedāvātajiem atbilžu variantiem. Tajos līdzās tādam atšķirīgas cenas iemeslam kā mazāks atbalsts ražotājiem minētas preču īpašības, kas tomēr raksturo preču sastāva un lietojamības atšķirības, tādējādi mudina domāt, ka cenu tiešā veidā salīdzināt nevar.

Otra lieta, kas varētu raksturot Latvijas patērētāja dzīves uztveri neatkarīgi no ienākumu līmeņa (te gan nav pieejams salīdzinājums ar agrākiem periodiem), atklājas pēkšņu lielāku ienākumu izlietojumā: t.s. “savs kaktiņš, savs stūrītis” jeb mājokļa iegāde un tā labiekārtošana ir neapšaubāma prioritāte, aiz kuras tomēr tūlīt ierindojas ikdienas tēriņi, kas liecina nevis par ienākumu pozitīvu dinamiku, bet gan to absolūto līmeni, par sasniegto labklājības līmeni kopumā, kas vēl krietni atpaliek, piemēram, no ES vidējā. Tikai pēc tam atbildēs redzama zivs un makšķeres principa otrā puse, t.i., makšķere – vai tas būtu ieguldījums projektā vai sava biznesa uzsākšana. Te, starp citu, iespējams, redzams arī latvieša “uzņēmēja gēns”, par kura kūtrumu nereti dzirdams. 

Neticība uzņēmējdarbības attīstībai, ideju trūkums vai kādi citi apstākļi ierindo sava biznesa uzsākšanu diezgan zemā pozīcijā no piedāvātajiem atbilžu variantiem, kas pie ne tik vienkāršas, kā, piemēram, pirmskrīzes periodā, finansējuma pieejamības tikai pastiprina investīciju kūtrumu, kas IKP izlietojuma datos iezīmē ekonomiskās izaugsmes bremzēšanos, kas vērojama pašlaik.

Autore ir Latvijas Bankas ekonomiste