Valdība akceptē jauno KNAB priekšnieka pretendentu atlases kārtību

Ministru prezidents Māris Kučinskis: “Četri ļoti nopietni cilvēki” var pieņemt lēmumu, arī par reputāciju

Ministru kabinets (MK) otrdien apstiprināja jauno Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību, ziņo LETA.

Jautājumā par izšķirošo konkursa komisijas locekļa balsi ministri piekrita piedāvājumam, ka tāda netiek noteikta nevienam no komisijas locekļiem un pretendents tiek virzīts akceptēšanai valdībā ar balsu vairākumu. Tomēr tiks pieļauta arī situācija, ka ministriem tiek piedāvāts izšķirties starp diviem kandidātiem, kuri ir saņēmuši visaugstāko punktu skaitu. Sākotnēji bija diskusija, vai izšķirošo balsi jeb divas balsis piešķirt komisijas vadītājam – Valsts kancelejas direktoram vai ģenerālprokuroram.

Tāpat valdībā diskusijas raisīja jautājums par KNAB priekšnieka kandidāta nevainojamu reputāciju – vai tam ir nepieciešami kritēriji, vai arī nevainojama reputācija ir tas pats, kas pielaide valsts noslēpumam. Tomēr tika panākta vienošanās, ka komisijai būs jāpieņem lēmums, vai pretendentam ir vai nav nevainojama reputācija.

KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča piedāvāja jautājumu par nevainojamu reputāciju svītrot no noteikumiem un iekļaut to pielikumā pie vērtēšanas kritērijiem, tomēr nepiešķirot tam punktus, un pretendentu otrā vērtēšanas kārta tādā gadījumā sāktos ar reputācijas izvērtēšanu.

Lai gan Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš iebilda, ka četru cilvēku komisija var precīzi noteikt kritērijus nevainojamai reputācijai, tomēr Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzsvēra, ka “četri ļoti nopietni cilvēki” var pieņemt lēmumu, arī par reputāciju.

Trešais neatrisinātais jautājums bija par nulles vērtējuma iekļaušanu, kur KNAB piedāvāja atsevišķās pozīcijās iekļaut nulles vērtējumu, ja pretendentam vispār nav prasīto kompetenču. Tam piekrita gan valsts kanceleja, gan arī ministri.

Iepriekš Ministru kabineta (MK) komiteja no kārtības projekta nolēma svītrot punktu, kurš paredzēja, – ja konkursa otrajā kārtā visiem pretendentiem novērtējuma rezultāts ir mazāks nekā 40 punkti, komisija pieņem lēmumu par konkursa izbeigšanu bez rezultāta.

Valdības akceptētā kārtība paredz, ka 15 punktus varēs iegūt, ja pretendentam ir vismaz triju gadu pieredze vadošā amatā valsts pārvaldē vai tiesībaizsardzības jomā. Maksimālais punktu skaits – desmit – tiks piešķirts, ja pretendenta padotībā esošo darbinieku skaits ir lielāks par 100.

Maksimālo punktu skaitu – desmit – varēs piešķirt, ja pretendents mērķtiecīgi definēs personiskos attīstības mērķus, balstoties uz iestādes vai struktūrvienības attīstības mērķiem. Tāpat kandidātam tiks noteiktas priekšrocības, ja viņš “regulāri un apzināti apmeklējis mācību un izglītojošos pasākumus gan Latvijā, gan ārvalstīs, lai papildinātu zināšanas un prasmes vadības kompetenču jautājumos un profesionālajos jautājumos, tostarp korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā, kā arī piedalījies projektos vai pasākumos, konsultējot citu valstu speciālistus”.

Iepriekšminētais punktu skaits tiks piešķirts, ja pretendents ir pierādījis spēju pieņemt nepopulārus lēmumus patstāvīgi un atbildīgi, tostarp arī paaugstināta stresa situācijās, tas ir, situācijās, kad ir bijis mēģinājums prettiesiski ietekmēt lēmuma pieņemšanas rezultātu. Tāpat augstāk tiks vērtēts, ja kandidāts, izvērtējot riskus, spējis pieņemt lēmumu situācijās, kad nav pilnīgas informācijas.

Tikpat lielu punktu skaitu varēs iegūt, ja pretendentam ir pieredze cilvēkresursu attīstības ilgtermiņa plānošanā iestādē – ja viņš būs iniciējis, plānojis cilvēkresursu attīstību, kā arī nodrošinājis rezultatīvu un efektīvu cilvēkresursu attīstības pasākumu ieviešanu. Šādus punktus varēs iegūt, ja pretendentu raksturo padoto iedvesmošana un aizraušana kopīgam darbam, tostarp analizējot dažādas darbinieku motivēšanas iespējas, mācību vajadzības, vienlaikus uzņemoties pilnu atbildību par komandas darba rezultātiem.

Papildu piecus punktus varēs iegūt, ja kandidāta pieredze operatīvajā darbībā un izmeklēšanā, administratīvi procesuālo vai kriminālprocesuālo darbību piemērošanā būs trīs gadi un vairāk. 15 punktus varēs iegūt, ja pretendenta iesniegtais apraksts par KNAB attīstību un pretkorupcijas pasākumiem saturēs argumentētu jautājuma analīzi, tajā būs iekļauti aktuāli problēmjautājumi un konkrēti priekšlikumi pretkorupcijas pasākumu pilnveidošanai Latvijā, izvirzītas prioritātes KNAB turpmākajai darbībai, būs pamatots savs viedoklis.

Jaunā kārtība paredz, – lai pieteiktos konkursā, pretendentam būs jāiesniedz Valsts kancelejā pieteikuma vēstule dalībai konkursā, norādot motivāciju un savu redzējumu par KNAB darbības prioritātēm, attīstību un pretkorupcijas pasākumu pilnveidošanu Latvijā. Tāpat kandidātam būs jāiesniedz dzīves gaitas apraksts, atsauksmes no iepriekšējām darbvietām, izglītību apliecinoša dokumenta kopija, svešvalodu prasmes apliecinoši dokumenti, kas apliecina, ka pretendenta valodas prasmes ir novērtētas B līmenī.

KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrība nav saskaņojusi minēto projektu. Arodbiedrība iebilst pret pašreizējo tiesību akta projekta redakciju, jo pieredzes nozīmīgums operatīvajā darbā un izmeklēšanā nākamā KNAB vadītāja vērtēšanas kritērijos noteikts tikai 5% apmērā no visām nepieciešamajām kompetencēm, kas nepamatoti sašaurina noziedzības, tostarp korupcijas, apkarošanas profesionāļu izredzes pretendentu atlasē. Tāpēc arodbiedrība ieteikusi palielināt šīs kompetences īpatsvaru vērtējumā.

Arodbiedrība vēlējās, lai tiktu precizēts projekta punkts attiecībā uz pretendenta kopējā vērtējuma aprēķināšanu, kad saskaita katram pretendentam visu komisijas locekļu piešķirto punktu skaitu, jo gadījumā, ja attiecībā uz kādu no pretendentiem komisijas loceklis sevi būs atstatījis, tad neobjektīvi šis pretendents saņems zemāku vērtējumu, jo viņa vērtētāju skaitliski būs mazāk.

Tāpat nevalstiskā organizācija “Delna” iebilda par KNAB priekšnieka kandidātu vārdu neatklāšanu līdz to virzīšanai apstiprināšanai, līdzīgi kā tas ir citu vadošo iestāžu vadītāju atlasē. Iepriekš MK komitejā attiecībā uz pretendentu vārdu publiskošanu plašāks atbalsts bija kompromisa priekšlikumam, kas paredzētu tikai to kandidātu publiskošanu, kas nonāks līdz konkursa otrajai kārtai.

“Delna” kopumā nevarot atbalstīt šādu redakciju. Tā uzskata, ka noteikumu projekts un tā sagatavošanas process ir paviršs un neatspoguļo galvenās kompetences, kas KNAB priekšniekam būtu nepieciešamas – jau iepriekš minētās – komandas vadīšana un izpratne par operatīvo darbu.

Pašreizējo KNAB priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku Saeima iecēla amatā 2011.gada 17.novembrī. Streļčenoks paziņojis, ka kandidēs uz nākamo termiņu.