Mainīt vārdu un uzvārdu kļūs dārgāk un sarežģītāk

Tieslietu ministrija izstrādājusi jaunu likumu, kas stingrāk regulēs personas vārda un uzvārda maiņas kārtību

Mainīt vārdu un uzvārdu kļūs dārgāk un sarežģītāk – Tieslietu ministrija (TM) izstrādājusi jaunu likumu, kas stingrāk regulēs personas vārda un uzvārda maiņas kārtību, otrdien vēstīja LNT raidījums “900 sekundes”.

Saskaņā ar likumu vārda un uzvārda maiņa pieļaujama laulību gadījumā, atgūstot pirmslaulību uzvārdu, ja persona ir mainījusi dzimumu, gadījumos, kad nepilngadīgas personas kāds no vecākiem izdarījis sevišķi smagu noziegumu, un arī, ja vārds vai uzvārds traucē personai iekļauties sabiedrībā.

Tieši nespēja iekļauties sabiedrībā ar līdzšinējo vārdu vai uzvārdu tiek minēts kā biežākais iemesls, kāpēc cilvēki vēlas izmaiņas. Speciālistu pieredze liecina, ka tāds pamatojums ir subjektīvs un nav pārbaudāms. Tāpēc turpmāk būs jāsniedz izvērsts vārda vai uzvārda maiņas iemesla paskaidrojums.

“Personai būs jāiesniedz pamatots skaidrojums par to, kāpēc šī brīža vārds traucē iekļauties sabiedrībā, kas ir tie iemesli un kā jaunizvēlētais vārds atvieglos iekļaušanos sabiedrībā, norādīja TM Dzimtsarakstu departamenta Dzimtsarakstu nodaļas Vadītāja Inga Upīte.

Patlaban valsts nodeva, mainot vārdu un uzvārdu, ir 71 eiro un 14 centi, bet plānots, ka līdz ar jauno likumu nodevas apmērs dubultosies, sasniedzot jau aptuveni 140 eiro. Savukārt nepilngadīgajiem būs paredzētas valsts nodevas atlaides.

Vārda un uzvārda maiņu ik gadu veic vairāk nekā 1000 cilvēku, piemēram, pērn to izdarīja 1389 cilvēki, bet šī gada pirmajā pusē – 736. Turklāt viņu skaits arvien pieaug. Tāpēc speciālisti vēlas, lai jaunais likums veicina pārdomātu lēmumu pieņemšanu.

“Mēs redzam, ka cilvēks šo soli ir izsvēris, viņš spēj pamatot šo soli, tātad tā nav tikai tāda mirkļa iegriba – tā ir galvenā jaunā regulējuma būtība,” skaidroja

Kamēr vārda un uzvārda maiņu plānots ierobežot, tikmēr oficiālo jeb kalendārā iekļauto latviešu personvārdu saraksts kļūst arvien garāks. Valsts valodas centra speciālists norāda, ka jauni vārdi tiek iekļauti aptuveni reizi četros gados.

“Modē nāk arvien īsāki vārdi, tādi, ko vieglāk izrunāt, kurus vieglāk izrunāt cittautiešiem. Tomēr zināmā mērā ir arī pretēja tendence – pastiprinās tendence dot arī latviskus vārdus,” stāsta Valsts valodas centra galvenais lingvists Agris Timuška.

Vārda un uzvārda maiņas jaunais regulējums vēl jāapstiprina Saeimā. Paredzams, ka likums stāsies spēkā nākamā gada sākumā.