NATO apstiprina starptautiskā kontingenta izvietošanu Polijā un Baltijas valstīs

Bataljoni, kurus iecerēts izvietot alianses austrumu pierobežā, būs “spēcīgi” un daudznacionāli

NATO dalībvalstu līderi, lai atturētu iespējamos Krievijas draudus, piektdien Varšavā notiekošajā samitā apstiprinājuši četru starptautisko bataljonu izvietošanu Polijā un Baltijas valstīs, preses konferencē paziņoja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Stoltenbergs piebilda, ka bataljoni, kurus iecerēts izvietot alianses austrumu pierobežā, būs “spēcīgi” un daudznacionāli. To izvietošana sāksies nākamgad un notiks uz rotācijas pamata, ziņo LETA/AFP.

“Tie demonstrē transatlantisko saišu stiprumu un nepārprotami parāda, ka uzbrukums vienam sabiedrotajam tiks uzskatīts par uzbrukumu visai aliansei,” uzsvēra NATO ģenerālsekretārs.

Polijā izvietotā bataljona vadību uzņēmušās ASV, kamēr par Baltijas valstīs izvietoto bataljonu komandēšanu attiecīgi atbildīga būs Kanāda – Latvijā, Vācija – Lietuvā, bet Lielbritānija – Igaunijā.

Patlaban zināms, ka Igaunijā izvietojamajā bataljonā dienēs 500 britu, 200 dāņu un aptuveni 150 franču karavīri.

Latvijā dislocētajā bataljonā būs 450 kanādiešu karavīri, bet par pārējo personālsastāvu vēl turpinās sarunas ar citām dalībvalstīm.

Savukārt Lietuvā esošā bataljona sastāvā dienēs 500 vācu, 200 beļģi, 100 līdz 150 nīderlandiešu un aptuveni 150 franču karavīri. Sagaidāms, ka savus karavīrus uz Lietuvu nosūtīs arī Luksemburga un Norvēģija.

Polijā izvietojamo bataljonu veidos aptuveni 1000 ASV un apmēram 150 britu karavīri.

Karavīri uz Poliju un Baltijas valstīm tiks nosūtīti rotācijas kārtībā uz sešiem mēnešiem.

NATO pārņem no ASV Eiropā veidojamās pretraķešu aizsardzības sistēmas komandēšanu, piektdien preses konferencē Varšavā paziņoja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Viņš piebilda, ka Varšavā notiekošā NATO samita laikā dalībvalstis izlēmušas pasludināt pretraķešu aizsardzības sistēmas “sākotnējo kaujas gatavību”.

“Tas nozīmē, ka Spānijā bāzētie ASV kuģi, radars Turcijā un pārtvērējraķešu bāze Rumānijā tagad ir spējīgi kopīgi darboties NATO vadībā un NATO kontrolē,” norādīja Stoltenbergs.

Viņš atkārtoti uzsvēra, ka šī pretraķešu aizsardzības sistēma kalpo “vienīgi aizsardzībai” un tās mērķis ir pasargāt no uzbrukumiem, kas nāktu no valstīm ārpus eiroatlantiskās telpas. Tādējādi tā nerada draudus Krievijas stratēģiskajiem kodolieročiem, piebilda NATO ģenerālsekretārs.