Cilvēcības vārdā

Vairāk kā 90 sabiedrībā pazīstamas personas no Centrālās Eiropas un Baltijas valstīm parakstījuši kopīgo vēstuli, aicinot izrādīt līdzjūtību bēgļiem, kas meklē patvērumu Eiropā

Mēs stāvam milzīgas humānās katastrofas priekšā. Simtiem tūkstošu bēgļu no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas meklē glābiņu mūsu kopīgajā Eiropā, meklē drošību un normālas dzīves apstākļus. Vēl nesen mēs bijām tie, kas klauvēja pie tās vārtiem.

Mūsu atbilde nevar būt atteikums. Diemžēl mūsu reģionā dzirdams pārāk daudz noraidošu balsu. Pēc 1989.gada integrētajā Eiropā aizdomīgi skatījās uz jaunās Centrāleiropas – sākot no Baltijas valstīm, līdz Rumānijai un Bulgārijai – integrācijas spējām mūsu vēstures, politisko tradīciju un saimnieciskā stāvokļa dēļ. Tomēr mūsu Eiropas daļa neizrādījās galvenais drauds Eiropas Savienībai pēdējos grūtajos desmit gados.

Pašlaik tomēr atgriežas dalījums vienotās Eiropas ietvaros. Šoreiz tas ir morāla rakstura dalījums. Tas attiecas uz mūsu spēju parādīt līdzjūtību un praktisku palīdzību izmisušiem bēgļiem. Tiesa, mēs neesam atbildīgi par destabilizāciju un sagrāvi tajās valstīs, no kurām pašlaik plūst bēgļi. Mēs nebijām tie, kas tās pārvērta valstīs, kur valda nemitīgas bailes un nāves briesmas, bet cilvēka dzīve ir „vientuļa, nabadzīga, dzīvnieciska un īsa”. Mums atšķirībā no tām valstīm, kam aiz muguras ir imperiāla un koloniāla pagātne, nav pieredzes ikdienas saskarsmē ar cilvēkiem, kas cēlušies no tālām zemēm un ļoti atšķirīgām kultūrām.

Tomēr izrādīt līdzjūtību un vēlmi palīdzēt ir mūsu cilvēciskais pienākums. Tas ir arī mūsu kā eiropiešu pienākums. Vienotā Eiropa ir celta un solidaritātes pamatiem. Mēs nevaram šodien atteikties no līdzatbildības par Eiropas Savienību un novērsties no cilvēku nelaimes un no situācijas valstīs, kuras strauji pieaugošā imigrācija skar visvairāk.

Atsacīdamies palīdzēt, mēs nostājamies pret Eiropas solidaritāti. Līdz ar to mēs atsakāmies arī no citu tautu solidaritātes ar mums pašiem. Tas nozīmē graut pamatus, uz kuriem mēs jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu būvējam savu drošību, izaugsmes iespējas, cerību izrauties no vēsturiskā karu lāsta, svešu varu jūgiem un nabadzības.

Mūsu cilvēcības vārdā, mūsu principu un vērtību vārdā mēs aicinām mūsu valstu valdības un iedzīvotājus praktiski solidarizēties ar bēgļiem. Tā, lai arī pie mums viņi varētu atrast mierīgu patvērumu, saglabājot pilnīgu brīvību pašu nākotnes izvēlē.

Bronisław Komorowski, Polijas prezidents laikā no 2010. – 2015.gadam,

Aleksander Kwaśniewski, Polijas prezidents laikā no 1995. – 2005.gadam,

Jerzy Baczyński, nedēļas laikraksta „Polityka” galvenais redaktors, Polija,

Gordon Bajnai, bijušais premjerministrs, Ungārija,

Mirosław Bałka, tēlnieks, Polija,

Zuzana Bargerova, juriste, Cilvēktiesību līga, Slovākija,

Zygmunt Bauman, socioloģijas profesors Līdsas Universitātē, Lielbritānija, Polija,

Uldis Bērziņš, dzejnieks un tulkotājs, Latvija,

Igor Blaževič, filmu festivāla One World veidotājs, Čehija,

Henryka Bochniarz, Konfederācijas Leviatāns prezidente, Polija,

Michał Boni, EP deputāts, bijušais administrācijas un digitalizācijas ministrs, Polija,

Marek Borowski, senators, bijušais finanšu ministrs, premjera padomnieks un Sejma priekšsēdētājs, Polija,

Bogdan Borusewicz, premjera padomnieks un Sejma priekšsēdētājs, Polija,

Martin Bútora, sociologs, prezidenta padomnieks, Slovākija,

Bogusław Chrabota, laikraksta „Rzeczpospolita” galvenais redaktors, Polija,

Włodzimierz Cimoszewicz, bijušais premjerministrs, Polija,

Liudas Dapkus, žurnālists, avīzes „Lietuvos Rytas” galvenā redaktora v.i.,

Aleš Debeljak, dzejnieks un eseiste, Slovēnija,

Pavol Demeš, bijušais ārlietu ministrs, Slovākija,

Tibor Dessewffy, DEMOS Hungary vadītājs, Ungārija,

Ivaylo Ditchev, sociologs, rakstnieks, Bulgārija,

Magda Faltová, biedrības Integrācijai un migrācijai vadītāja, Čehija,

Władysław Frasyniuk, opozīcijas dalībnieks PTR laikā, bijušais deputāts, Polija,

Rajko Grlić, režisors, Horvātija,

István Gyarmati, diplomāts, Ungārija,

Tomáš Halík, teologs un rakstnieks, Čehija,

Agnes Heller, filozofe, Ungārija,

Agnieszka Holland, režisore, Polija,

Štefan Hríb, laikraksta “.týždeň.” galvenais redaktors, Slovākija,

Michal Hvorecky, rakstnieks, Slovākija,

Ivars Ījabs, politologs, Latvija,

Josef Jařab, bijušais senators, bijušais Palacka Universitātes Olomuņcā rektors, Čehija,

Leszek Jażdżewski, žurnāla „Liberté!” galvenais redaktors, Polija,

Jerzy Jedlicki, ideju vēsturnieks, opozīcijas dalībnieks PTR laikā, Polija,

Jana Juráňová, rakstniece, Slovākija,

Aleksander Kaczorowski, žurnālists un esejists, Polija,

Éva Karádi, žurnāla „Magyar Lettre Internationale” galvenā redaktore, Ungārija,

Dávid Korányi, bijušais valsts padomnieks, Dinu Patriciu Eurasia Center diretora vietnieks, Ungārija – ASV,

János Kornai, Hārvarda Universitātes un Korvina Universitātes Budapeštā emeritētais profesors, Ungārija,

András Kováts, Ungārijas Migrantu biedrības vadītājs, Ungārija,

Dominika Kozłowska, ikmēneša žurnāla „Znak” galvenā redaktore, Polija,

Ivan Krastev, Liberālo stratēģiju centra vadītājs, Bulgārija,

Marcin Król, ideju vēstures profesors, Varšavas Universitāte, Polija,

Andrius Kubilius, bijušais premjerministrs, Lietuva,

Jarosław Kuisz, interneta nedēļas žurnāla „Kultura Liberalna” galvenais redaktors, Polija,

Ewa Kulik-Bielińska, Stefana Batorija fonda direktore, Eiropas Fondu centra vadītāja, Polija,

Tomasz Lis, „Newsweek Polska” galvenais redaktors, Polija,

Ondřej Liška, bijušais izglītības ministrs, Zaļo partijas vadītājs, Čehija,

Ewa Łętowska, bijusī tiesībsardze, Polija,

Vita Matīss, politoloģe, esejiste, Latvija,

Jiří Menzel, režisors, Čehija,

Adam Michnik, laikraksta „Gazeta Wyborcza” galvenais redaktors, Polija,

Piotr Mucharski, nedēļas laikraksta „Tygodnik Powszechny” galvenais redaktors, Polija,

Alvydas Nikžentaitis, Lietuvas Nacionālās vēsturnieku komitejas vadītājs, Lietuva,

Zbigniew Nosowski, žurnāla „Więź” galvenais redaktors, Polija,

Janina Ochojska, Polijas Humānās rīcības centra vadītāja, Polija,

Andrzej Olechowski, bijušais finanšu ministrs un ārlietu ministrs, Polija,

Marta Pardavi, Ungārijas Helsinku komitejas viena no vadītājiem, Ungārija,

Solomon Passy, bijušais ārlietu ministrs, Bulgārija,

Jurica Pavičić, rakstnieks, Horvātija,

Jiří Pehe, politologs un rakstnieks, Čehija,

Petr Pithart, bijušais premjerministrs, Čehija,

Adam Pomorski, PEN kluba prezidents, Polija,

Wojciech Przybylski, Eurozine galvenais redaktors, Polija,

Rein Raud, rakstnieks, kultūras teorētiķis, Igaunija,

Martin Rozumek, Bēgļu palīdzības organizācijas vadītājs, Čehija,

László Rajk jr., arhitekts, projektants un politiskais aktīvists, Ungārija,

Adam Daniel Rotfeld, bijušais ārlietu ministrs, Polija,

Martin Milan Šimečka, rakstnieks, publicists, Slovākija – Čehija,

Marta Šimečková, žurnāliste, tulkotāja, Slovākija,

Sławomir Sierakowski, Pēcdiploma studiju institūta direktors, Polija,

Karel Schwarzenberg, bijušais ārlietu ministrs, Čehija,

Aleksander Smolar, Stefana Batorija fonda prezidents, Polija,

Ladislav Snopko, dramaturgs, bijušais kultūras ministrs, Slovākija,

Andrzej Stasiuk, rakstnieks, Polija,

Petruška Šustrová, bijusī opozicionāre, Čehija,

Jerzy Szacki, socioloģijas profesors, Varšavas Universitāte, Polija,

Małgorzata Szczęśniak, scenogrāfe, Polija,

Monika Sznajderman, izdevēja, izdevniecība Czarne, Polija,

Soňa Szomolányi, politoloģe un socioloģe, Slovākija,

Erik Tabery, nedēļas žurnāla „Respekt” galvenais redaktors, Čehija,

Stefan Tafrov, diplomāts, cilvēktiesību aktīvists, Bulgārija,

Béla Tarr, režisors, Ungārija,

Vesna Teršelič, director of Documenta – Centre for Dealing with the Past, Slovēnija,

Róża von Thun und Hohenstein, EP deputāte, Polija,

Dubravka Ugrešić, dzejnieks un esejiste, Horvātija,

Rymvidas Valatka, bijušais paralementa deputāts, Lietuva,

Magdaléna Vášáryová, Tautas Padomes deputāte, Slovākija,

Tomas Venclova, dzejnieks un esejists, Lietuva,

Krzysztof Warlikowski, teātra režisors, Polija,

Jakub Wygnański, Sabiedrisko pētījumu un inovāciju darbnīcas Stocznia valdes priekšsēdētājs, Polija,

Adam Zagajewski, dzejnieks un esejists, Čikāgas universitāte, Polija – ASV,

Péter Zilahy, rakstnieks, Ungārija,

Andrzej Zoll, bijušais Konstitucionālā Tribunāla prezidents, Polija