ĀM: Latviju sagaidīs nopietnas sekas, ja neatbalstīs patvēruma meklētāju uzņemšanu

Latvija zaudēs iespēju gūt Eiropas Savienības (ES) institūciju atbalstu Latvijai interesējošos jautājumos

Ja Latvija neatbalstīs patvēruma meklētāju uzņemšanu, valstij ilgtermiņā ir sagaidāmas nopietnas politiskas, finansiālas un juridiskas sekas, valdībā iesniegtajā ziņojumā norāda Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM). ĀM vada Edgars Rinkēvičs, kura pārstāvētā partija “Vienotība” pašlaik vienīgā no koalīcijas partijām pauž skaidru atbalstu bēgļu uzņemšanai Latvijā.

ĀM uzsver, ka Latvija zaudēs iespēju gūt Eiropas Savienības (ES) institūciju atbalstu Latvijai interesējošos jautājumos, piemēram, austrumu robežas stiprināšanā, kopēja ES ietvara izstrādē cīņai pret hibrīddraudiem, kompensāciju mehānisma noteikšanā saistībā ar Krievijas ieviestajām sankcijām un citos.

Ziņojumā teikts, ka Latvija var saskarties ar ES institūciju lēmumu novilcināšanu. Piemēram, Eiropas Komisijai ir jāapstiprina Latvijas nacionālās programmas 56 miljonu eiro apmērā, ieskaitot Latvijas līdzfinansējumu, ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Iekšējās drošības fondu. Iekšējās drošības fonda līdzekļus Latvija iegulda robežu pārvaldības un uzraudzības uzlabošanā. Savukārt ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansējumu plānots uzlabot Latvijas patvēruma meklētāju uzņemšanas spējas, nodrošināt patvēruma procedūru atbilstību ES standartiem, uzlabot personu, kam piešķirts starptautiskās aizsardzības statuss, integrēšanu, kā arī atgriešanas programmu efektivitāti.

Ziņojumā brīdināts, ka Latvija vājinās ES vienotību. Latvijas interesēs ir vienota ES, taču Latvijas noraidošā pozīcija pret patvēruma meklētāju uzņemšanu neveicinās vienotības saglabāšanu ES, kur pašlaik vērojama viedokļu polarizācija starp Austrumeiropas un Rietumeiropas valstīm migrācijas jautājumā. “Tāpat arī dosim iespēju Krievijai propagandas nolūkos izmantot ES sašķeltību kā apstiprinājumu tās apgalvojumiem par Rietumu iepriekš īstenotu bezatbildīgu politiku bēgļu izcelsmes valstīs,” teikts ĀM ziņojumā.

ĀM vērš uzmanību, ka Latvija, neizrādot solidaritāti, nevar sagaidīt, ka Itālija un Grieķija, kas arī ir ES robežvalstis, izpratīs Latvijas bažas, kas saistās gan ar austrumu robežas drošību, gan hibrīddraudiem, tostarp Krievijas dezinformāciju un propagandu. Latvija nevar gaidīt šo un citu ES dalībvalstu solidaritāti, ja gadījumā Latvijā ieplūdīs neparedzēti liels patvēruma meklētāju skaits, piemēram, no Ukrainas.

ĀM brīdina, ka Latvija zaudēs ES un NATO dalībvalstu atbalstu valstij svarīgos jautājumos. Nav izslēdzams, ka Latvijas kategoriskais viedoklis pret patvēruma meklētāju uzņemšanu turpmāk var izraisīt citu valstu noraidījumus valstij būtiskos lēmumos, tostarp attiecībā uz NATO klātbūtnes Latvijā stiprināšanu saskaņā ar kolektīvās aizsardzības principu jeb NATO līguma 5.pantu, kas paredz, ka uzbrukums vienai dalībvalstij uzskatāms par uzbrukumu visām alianses dalībvalstīm.

“Tāpat nevaram gaidīt NATO dalībvalstu atbalstu tādām attiecībām ar Krieviju, kas atbilst Latvijas interesēm. Piemēram, Francija nākotnē var rīkoties citādi nekā “Mistral” kuģu lietā, proti, pārdot Krievijai Francijā ražoto militāro tehniku,” ziņojumā raksta ĀM.

Divpusējās attiecībās Latvija izjutīs negatīvu ietekmi kopīgu projektu īstenošanā ar ES partnervalstīm, jo īpaši Itāliju, Franciju, Vāciju, Austriju, Ungāriju, Zviedriju, brīdina ĀM.

Ministrija vērš uzmanību, ka līdz ar Latvijas kategorisko pozīciju Latvija pārkāptu solidaritātes principus, tādējādi dodot iespēju izvērsties diskusijai par nepieciešamību uzturēt solidaritāti citos jautājumos, piemēram, Baltijas reģiona drošības stiprināšanā. Piemēram, Zviedrijas sabiedrībā un politiķos Latvijas atteikums uzņemt bēgļus tiktu uztverts ar ļoti lielu neizpratni. Jau vairākos plašsaziņas līdzekļos esot uzsvērta tieši Latvijas negatīvā attieksme. ĀM norāda, ka arī Vācijā masu medijos plaši apspriež solidaritātes trūkumu starp ES partneriem, uzņemoties bēgļu slogu, liekot apšaubīt nepieciešamību tērēt nodokļu maksātāju līdzekļus, lai risinātu ekonomiskās problēmas Grieķijā vai bažas par drošības situāciju Baltijā, ja citi partneri nejūt nepieciešamību iesaistīties bēgļu krīzes risināšanā, kas kļuvusi par milzīgu problēmu Vācijā. Savukārt Francijā atteikšanās no patvēruma meklētāju uzņemšanas dos papildu argumentus Francijas opozīcijas partijām, kas vēlas atteikties no Šengenas līguma, ziņojumā raksta ĀM.

Ziņojumā brīdināts, ka Latvija var nonākt izolācijā. ĀM vērš uzmanību, ka Latvija ir vienīgā ES dalībvalsts, kurai ir tik radikāla nostāja pret patvēruma meklētāju uzņemšanu. Pārējās divas Baltijas valstis atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumu par patvēruma meklētāju pārvietošanu, jo uzskata, ka komisija ir ņēmusi vērā iepriekš izteiktās bažas par patvēruma meklētāju sadales atslēgu. Dažas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis uzstāj uz brīvprātības principu, taču neiebilst ne sadales kritērijiem, ne patvēruma meklētāju uzņemšanai. Tās ir gatavas uzņemt patvēruma meklētājus tuvu Eiropas Komisijas piedāvātajam skaitam. Viena Centrāleiropas un Austrumeiropas valsts ir gatava uzņemt lielu daļu no Eiropas Komisijas piedāvātā patvēruma meklētāju skaita, bet otru daļu tā ir gatava uzņemt pēc diviem gadiem, savu pozīciju pamatojot ar vēlmi redzēt tālāko notikumu attīstību Ukrainā.

ĀM uzsver, ka Latvija nonāks pretrunā ar tās līdzšinējo starptautiski pausto pozīciju par nepilsoņa Latvijā īpašo statusu. Pēdējās nedēļās izskanējušais arguments, ka Latvijā ir lielāks trešo valstu pilsoņu skaits nekā citās Eiropas valstīs, pauž to, ka, šādi argumentējot, minētajā iedzīvotāju kategorijā tiek iekļauti arī Latvijas nepilsoņi. “Šāda populistiska argumentācija ir pretrunā ar nacionālo likumdošanu un var radīt šaubas par Latvijas īstenotās politikas konsekvenci un apgrūtina valsts centienus starptautiski skaidrot nepilsoņa statusu,” uzsver ĀM.

ĀM norāda, ka Latvijas nepilsoņi nav pielīdzināmi patvēruma meklētājiem no trešajām valstīm. Ņemot vērā, ka šīm personām nebija tiesību automātiski saņemt Latvijas pilsonību, bijušajiem PSRS pilsoņiem tika izveidots īpašs pagaidu statuss – “bijušie PSRS pilsoņi, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”. Latvijas nepilsoņi gan no nacionālās likumdošanas, gan starptautisko cilvēktiesību viedokļa ir uzskatāmi par Latvijas valstspiederīgajiem, norāda ĀM.

Ministrija arī aplēsusi iespējamās finansiālās sekas, ja Latvija neuzņems patvēruma meklētājus. Latvija var paziņot Eiropas Komisijai, ka uz laiku pilnībā vai daļēji tā nevar piedalīties patvēruma meklētāju pārvietošanā. Šādam paziņojumam jābūt labi motivētam, piemēram, ja Latvijai ir ārkārtas apstākļi, pienācīgi pamatoti iemesli, kas ir savienojami ar ES pamatvērtībām. Ja Eiropas Komisija uzskatīs, ka minētie iemesli ir pamatoti, tā var pieņemt lēmumu par dalībvalsts finansiālu iemaksu ES budžetā – 0,002% no iekšzemes kopprodukta, kas Latvijai būtu 480 000 eiro. Tas uz vienu gadu atbrīvotu no pienākuma piedalīties patvēruma meklētāju pārvietošanas pasākumos. Ja Latvija daļēji piedalīsies patvēruma meklētāju pārvietošanā, tad šī summa proporcionāli tiks samazināta. Iemaksātais finansējums tiktu izmantots atbalsta sniegšanai dalībvalstīm, kas piedalās krīzes situācijas risināšanā. Tos patvēruma meklētājus, kurus dalībvalsts nevar uzņemt, Eiropas Komisija pārdalīs starp dalībvalstīm, kuras nebūs atbrīvotas no lēmuma izpildes.

ĀM atzīmē, ka papildus politiskām un finansiālām sekām pieņemto ES lēmumu nepildīšana rada arī juridiskās sekas – pārkāpuma procedūru saskaņā ar Līguma par ES darbību 258.pantu. Ja pārkāpums tiks atzīts ar ES Tiesas spriedumu un netiks novērsts, tad saskaņā ar Līguma par ES darbību 260.pantu dalībvalstij var tikt noteikta sodanauda vai kavējuma nauda par ES Tiesas sprieduma neizpildi. Turklāt soda naudas samaksa neatbrīvo dalībvalsti no pienākuma izpildīt ES lēmumus.

Ziņojumu “Par iespējamām sekām, ja Latvija neatbalsta patvēruma meklētāju uzņemšanu” ĀM iesniegusi valdībā, atsaucoties uz 8.septembra Ministru kabineta protokollēmumu.