Veisbergs: lielākā daļa mazākumtautību skolu absolventu latviski runāt māk, bet ir reģionālas un arī skolu atšķirības
Valsts valodas komisijas kopīgais viedoklis ir, ka pārejai uz apmācību latviešu valodā ir jānotiek, bet ne simtprocentīgi, ir jāatstāj 10-20% apmācībai mazākumtautību valodās – galvenokārt valodas, literatūras, kultūras apguvei, intervijā aģentūrai LETA norāda Valsts valodas komisijas priekšsēdētājs Latvijas Universitātes profesors, Tulkošanas katedras vadītājs Andrejs Veisbergs.
Tas attiektos ne tikai uz krievu, bet arī uz citām mazākumtautību skolām. Tas būtu kā papildu komponents pamatprogrammai, kas būtu vienota un latviska. Tā mēs beigtu segregāciju un Kremļa propagandai viegli ietekmējamu cilvēku atražošanu un saglabātu zināmu dažādību, uzskata profesors Veisbergs.
Ja skatāmies rādītājus, jāsecina, ka lielākā daļa mazākumtautību skolu absolventu latviski runāt māk, bet ir reģionālas un arī skolu atšķirības. Izglītības un zinātnes ministrijai šo jautājumu vajadzētu izpētīt – skaidrot. Mazākumtautību skolās ir vairāki bilingvālās apmācības varianti. Iespējams, ka daži no tiem ir labāki, daži – vājāki.
Komisija uzskata, ka tālākai pārejai uz apmācību latviešu valodā ir jānotiek, bet pakāpeniski. Pilnībā pāriet skolās uz latviešu valodu 2018.gadā droši vien nav iespējams arī no skolotāju sagatavotības viedokļa, jo ne visi spēj mācīt savu priekšmetu valsts valodā.
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijai būtu jāveic priekšdarbi un pārejai jāgatavojas. Valsts valodas zināšana un valodas lietojums un attieksme ir dažādas lietas. Daudzi mazākumtautību skolu absolventi latviešu valodu zina, bet tajā nerunā, jo nav latviskas valodas vides, citi nerunā principiālu apsvērumu dēļ. Attieksmi mainīt ir ļoti grūti. Savukārt latviešu attieksme ir ļoti pielaidīga – tikko sarunas biedram ir grūtības izteikties valsts valodā, latvieši gatavi pāriet uz krievu valodu, skaidro Veisbergs.
“Daudzus ārzemniekus pārsteidz, ka Latvijā ir daudz sveštautiešu, kuri šeit nodzīvojuši visu mūžu, bet nespēj parunāt latviski. Tajā pašā laikā es pazīstu vairākus ārzemniekus, kuri tikai pirms pāris gadiem atbrauca uz Latviju, bet jau brīvi runā latviski. Mūsu fakultātē strādā vācieši, ķīnieši, japāņi, igauņi, kas brīvi lieto latviešu valodu. Ir vēl interesantāki piemēri, kad krievi, kas tikai nesen pārcēlušies uz dzīvi mūsu valstī no Krievijas, labi runā latviski – atšķirībā no saviem tautiešiem kaimiņiem, kas te dzīvo jau gadu desmitiem,” pastāstīja Veisbergs.
Profesors atzīst, ka virs 50 gadiem daudziem ir grūtības apgūt jaunu valodu. Tomēr tiem cilvēkiem, kuriem tagad ir 60 gadu, Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas brīdī bija 25 gadi un viņi varēja iemācīties valsts valodu. Bet attieksmes jautājums ir cieši saistīts ar informācijas telpu, un tā savukārt ir hibrīdkara sastāvdaļa. Krievija vētraini, pat histēriski, reaģē uz vismazākajām niansēm, kas skar valodas politikas jautājumus, norāda Veisbergs.
Komentāri (77)
traductrice 01.09.2015. 09.54
Ja skatāmies rādītājus, jāsecina, ka lielākā daļa mazākumtautību skolu absolventu latviski runāt māk…
—–
Un ko lai iesāk ar “mazāko daļu”, kas absolūtajos skaitļos nemaz nav tik maza?
Pie mana kaimiņa – krievu puikas – nāk citi ap 12 gadus veci bērni, kas nevar pat labdēn pateikt, un kad es kaut ko saku, ar grūtībām saliek dažus vārdus latviski. Starp citu, cenšas salikt, un tā nav poza – “protu, bet nerunāju”. Tie bērni tiešām neprot runāt pat elementārā sadzīviskā līmenī. Un tā ir Rīga, nevis pierobežas sādža.
Pāreja uz lv skolu ir jāsāk ar bērnudārziem. Turklāt, to var izdarīt daudz nesāpīgāk un ātrāk. Tad pāreja uz mācībām latviešu valodā notiks daudz organiskāk, jo šobrīd daudzi vecāki vienkārši baidās, ka bērns bez lv prasmēm lv skolā vienkārši netiks līdzi mācībām un citi bērni viņu apcels.
0
andrejs 01.09.2015. 11.32
problēma ir krievu valodas ieviešana valsts iestādēs. Pagājušajā nedēļā nācās apmeklēt vairākas valsts un RD iestādes. Paklausījos – tur viss notiek krieviski. Kolonistiem latviešu valoda nav nepieciešama. Ne velti jaunās “bēgļu” straumes pārstāvji no Muceniekiem savus bērnus sūta krievu skolā – ātri noorientējušies…
2
aivarsk > andrejs 01.09.2015. 12.23
Kāda jēga no latviešu valodas, ja gandrīz jebkurā iestādē tevi apkalpos “na jazike kļienta”.
Pie pakaļas Valsts valodas likums, visa Latvijas neatkarības un integrācijas jēga
0
traductrice > andrejs 01.09.2015. 12.56
piemēram, VIDā. :)
0
Austras koks 01.09.2015. 09.48
Protams, pārejai jānotiek pakāpeniski, jo ir jābūt pietiekami daudz skolotājiem lojāliem valstij. Nav jēga esošajiem nelojālajiem krievu skolotājiem likt mācīt priekšmetus latviski. Bet reiz par visām reizēm tas ir jāsāk darīt, nevis visu laiku par to tikai jādiskutē.
Risinājums varētu būt, pirmkārt, latviski neprotošu un slikti latviski protošu skolotāju, kā arī tādu, kas atklāti izrādījuši nelojalitāti, atlaišana, un vietā liekot tos latviešu skolotājus, kuri zaudē darbu likvidējot kādas skolas vai samazinot kādās skolās personālu u.tml.
Pakāpeniski jālikvidē būtu tomēr visas nelatviešu valodas skolas. Bet tajos rajonos, kur ir liela koncentrācija cittautībnieku – krievi, ukraiņi, žīdi, poļi utt., skolās var ieviest fakultatīvus priekšmetus – attiecīgās tautas literatūra, valoda, kultūra – kurus var apmeklēt tie skolēni, kas vēlās.
Tas būtu normāls atbalsts mazākumtautībām no valsts puses, ja šie skolēni uz valsts rēķina, neejot kādās svētdienas skolās, var apgūt savas tautas kultūru un valodu. Nekāds lielāks atbalsts citām valodām skolās gan nav uz valsts rēķina jānodrošina.
Līdz ar to tomēr uzskatu, ka pārejai uz latviešu valodu jānotiek simtprocentīgi (pakāpeniski, protams), bet jāatstāj iespējas atsevišķās skolās fakultatīvi apgūt kādas tautas valodu, literatūru un kultūru. Turklāt šādus fakultatīvos priekšmetus, ja ir vēlme, varētu apmeklēt arī latviešu skolēni, ne tikai attiecīgās tautības pārstāvji.
9
+3
-9
Atbildēt
0
-2
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
+8
-3
Atbildēt
+6
0
Atbildēt
+13
0
Atbildēt
+16
0
Atbildēt
@Charlie Hebdo > Austras koks 01.09.2015. 10.41
aivarsk
Tici man, tiklīdz Dombrovskis cietuma kamerā būs pakāries, vairs neizturēdams mīlas apliecinājumus 35h diennaktī, arī neostaļiniskais ekstrēmists, NKVDešņika pēctecis, Ušakovs vairs neatļausies pretvalstisku un anticilvēcisku rīcību.
0
aivarsk > Austras koks 01.09.2015. 20.10
Patīk-nepatīk, bet melos nav pieķerts!
0
aivarsk > Austras koks 01.09.2015. 17.08
andrejs. vienotība atdeva ušaka saskaņai Rīgu apzināti par pakalpojumiem Saeimā un arī pāreju uz mācībām latviski notirgoja, jo 2018.g. bija pat pirmajā Straujumas valdības deklarācijā ierakstīts.
Es nezinu vai par voldiņa uzkāršanās vairs palīdzēs mums Rīgu atgūt? Par mūsu pašu naudu ušmeriks uzpērk milzīgu skaitu vēlētāju, ar draudiem iespaido neko nemainīt, balsot par savējiem…
0
andrejs > Austras koks 01.09.2015. 19.23
-> AivarsK
bišku sāk apnikt ģenerāļa rostina fantāzijas…
0
Austras koks > Austras koks 01.09.2015. 10.06
Piekrītu par bērnudārziem. Bet šajā kontekstā – pāreja uz latviešu valodu – uz bērnudārziem jāskatās tāpat kā uz skolām, ko nodrošina valsts un jāattiecina tie paši principi – Latvijā uz budžeta rēķina nav jāuztur bērnudārzi citās valodās. Arī šī pāreja jāveic kopā ar skolām, un pakāpeniski.
Turklāt pāreja gan bērnudārzos, gan skolās varētu tikt sadalīta pa posmiem, un katrs posms varētu būt nevis konkrēts gadu skaits, bet gadu skaits no … līdz, un no tā būtu atkarīgs finansējums – tie , kas pāriet ātrāk, saņem papildus finansējumu – algas, skolas nodrošinājums utt. Naudiņa ir labākā pātaga, kas dzen uz priekšu. Protams, jābūt nodrošinātai arī kvalitātei.
0
andrejs > Austras koks 01.09.2015. 11.26
pirms pusotra gada kāda kolēģe teica, ka sūtīs savu trīs gadus veco meitiņu krievu dārzā, jo latviešu dārzos vietu neesot, bet krievu – papilnam. Jaunajai sievietei kautrīgi ieteicu taisīt trobeli un pieprasīt nodrošināt apmācību valsts valodā, bet viņa atbildēja, ka tas nemaz neesot tik slikti – bērniņš varēs apgūt “otru valodu”, citiem vārdiem runājot, jau kopš maziem gadiem tiks pārkrievots.
Tas viss notiek ušakistiem(lindermanistiem) atdotajā Rīgā. Ja naturalizācija turpināsies, tad jau tuvākajā laikā līdzīga situācija var izveidoties daudzās pilsētās ar lielu kolonistu skaitu.
0
andrejs > Austras koks 01.09.2015. 11.29
tiklīdz Dombrovskis cietuma kamerā būs pakāries, vairs neizturēdams mīlas apliecinājumus 35h diennaktī, arī neostaļiniskais ekstrēmists, NKVDešņika pēctecis, Ušakovs vairs neatļausies pretvalstisku un anticilvēcisku rīcību.
———————————
bez pirmā nosacījuma, kas diez vai piepildīsies, cita varianta, lai tiktu galā ar ušaku, nav?
0
traductrice > Austras koks 01.09.2015. 09.59
Šobrīd krievu skolu klientus ražo bērnudārzs. Ja bērniem būtu pieejams tika lv bērnudārzs, varu derēt, latviešu skolu LABPRĀTĪGI izvēlētos daudz vairāk krievu bērnu vecāku, nekā tas notiek šobrīd. Krievu skolu īpatsvars samazinātos dabiskā ceļā. Un tas notiktu paralēli ar krievu skolotāju pārkvalifikāciju.
0
aivarsk > Austras koks 01.09.2015. 10.37
Krievu bērnudārzus uztur krievu pašvaldības – Rīgā latviešu dārziņos milzu rindas, bet krievu nē, bet cik krievu dārziņu ir konvertēti par latviešu? Nulle!
Lūk kur saskaņas ušaka ieguldījums russkij mir, lūk, kur “pašvaldībās jau var, tur tikai saimnieciski jautājumi”!
0