Izaugsmes temps atkal paātrinās

Par IKP izmaiņām 2015.gada otrajā ceturksnī

Šā gada otrais ceturksnis ieskicē beigas apmēram piecus gadus ilgušā ekonomikas izaugsmes cikla pusmūža krīzei, kas sākās ap 2013. un 2014.gada miju un ko izraisīja galvenokārt eiro ieviešanas negatīvā ietekme uz patēriņu, kā Krievijas mērķtiecīgi vai pret pašas gribu sagādātie „pārsteigumi” mūsu eksportētājiem. IKP pieaugums gada griezumā paātrinājās no 2% pirmajā ceturksnī līdz 2,7% (sezonāli izlīdzinātajos datos). Sagaidāms, ka šā gada otrajā pusē IKP gada pieaugums būs nedaudz virs 3%.

Tempu paātrinās vairāki faktori. Lai kādas bažas skanētu par tranzīta nākotni, kopējais caur Latviju plūstošais kravu apjoms turas vēsturiski augstā līmenī. Turklāt augošā „iekšējā” ekonomika arī palielina pieprasījumu pēc nozares pakalpojumiem.

Svarīgs apstāklis šai nozarei ir lielā graudu raža un intensīvā mežistrāde trešajā ceturksnī, šīs divas nozares veido savam svaram ekonomikā neproporcionāli lielu daļu no transporta pieprasījuma. Tāpēc pēc krituma par 4,3% gada griezumā otrajā ceturksnī šajā nozarē noteikti gaidāmi labāki rezultāti. Arī tiešais „lauku” nozaru devums IKP pieaugumā būs vērā ņemams. Tāpat labāki rezultāti gaidāmi celtniecībā (2.ceturksnī: -3.4%), kuru gada otrajā pusē vairāk ietekmē rezultāti ceļu būvniecībā, atšķirsies arī bāzes efekts.

Reālais privātais patēriņa pieaugums gada otrajā ceturksnī turējās pārsteidzoši zemā līmenī jeb 2,4% gada griezumā, ir priekšnosacījumi straujākam kāpumam, no kā iegūs tādas nozares kā tirdzniecība, atpūtas un izklaides pakalpojumi un arī citas.

DNB bankas prognoze par ekonomikas izaugsmi šim gadam ir 2,8%, bet nākamgad izaugsme pakāpeniski paātrināsies.

Tas nav slikts rādītājs, taču mūsu valstij ir nepieciešama un arī iespējama straujāka izaugsme. Lai to panāktu, vajadzīga labāka lēmumu pieņēmēju informētība par ekonomikā notiekošo.

Viens no lielākajiem ienaidniekiem inteliģentai ekonomisko procesu izpratnei ir instinktīva vēlme visu notiekošo ietvert vienkāršotos stāstiņos. Tas ir saprotami, jo tikai ļoti niecīgai cilvēku daļai makroekonomisko procesu saprašana ir darbs. Mēs visi paļaujamies uz vienkāršotiem priekšstatiem par jomām, kuras nav mūsu specialitāte.

Patlaban Latvijas ekonomikas stāsts ir savīts no daudziem pievilcīgiem un ne tik pievilcīgiem pavedieniem.

Ienākumi aug un ir pamats cerēt, ka tie turpinās augt līdzīgā tempā vairākus gadus, nozīmīgs atbalsts būs kreditēšanas cikla virziena maiņa. Notikumi pasaules izejvielu tirgū tagad slāpē augstāku algu pārvēršanos inflācijā. Privātajam patēriņam ir lielākā tūlītējā ietekme uz IKP dinamiku, un tas arī noteiks izaugsmes paātrinājumu dažu tuvāko gadu laikā. Aktīvāka kreditēšana veicinās arī investīcijas, jo īpaši mājsaimniecību veiktās.

Tajā pašā laikā situācija eksportā ir diezgan raiba. Ir nozares ar spožām izredzēm un ir izteikti vājie punkti. Izskatās, ka tuvākajā nākotnē bažas par tranzīta plūsmas krasu kritumu neapstiprināsies, taču risks saglabājas tālākā nākotnē. Savukārt tuvākajā nākotnē joprojām ir neskaidrība par šprotu eksportu, kas nav ļoti svarīgs faktors ekonomikai kopumā, taču nozīmīgi ietekmē Ziemeļkurzemi. 

Ir notikumi, kas no makroekonomiskā viedokļa vairāk izskatās pēc falšas drāmas, kaut arī var būt nepatīkami iesaistītajiem cilvēkiem, kā metālu ražošanas svārstības. Taču patiesa drāma vairākām eksporta nozarēm nākamajos piecos gados būs iekšzemes pieprasījuma nozaru virzītais algu pieaugums.

Lai no šiem raibajiem gabaliņiem saliktu jēgpilnu mozaīku, vajadzīga spēja nepārspīlēt pozitīvos un negatīvos aspektus, neaizrauties ar tieksmi visu pārmērīgi vienkāršot. Tāpat arī finansiāla neatkarība, kas mūsdienu mediju finansiālo grūtību apstākļos ne vienmēr ir pietiekama.

Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis